Pozņaks: "No agras jaunības neesmu specializējies vienā sporta veidā"
Par "Ramirent" Nacionālās basketbola līgas finālistiem svētdien kļuva turnīra debitantkomanda "Salaspils sporta skola". Vērā ņemamu artavu salaspiliešu panākuma kaldināšanā devis pieredzes bagātais Jānis Pozņaks, kurš uzreiz pēc izcīnītās otrās pusfināla sērijas uzvaras pār "Gulbenes Bukiem" sniedza komentāru portālam Sportacentrs.com.
Izslēgšanas spēļu basketbols Jānim Pozņakam nav nekas svešs. Garā gala spēlētājs aizvadījis garu karjeru, bez spēlēšanas Spānijas zemākajās līgās un Luksemburgā, pārstāvot tādas komandas kā "ASK Rīga", "Gulbenes Buki", "Valmiera", "Jēkabpils" un iepriekšējās sešas sezonas spēlējot "Ogres" kreklā. Lai gan priekš basketbola Pozņaks sasniedzis jau ļoti cienījamo 40 gadu vecumu, tomēr sparīgā spēle laukumā nebūt neliecina par basketbolista sasniegto veterāna statusu. Aizvadītajā nedēļas nogalē Pozņaks un "Salaspils" basketbolisti ar sērijas rezultātu 2-1 nokārtoja panākumu pār "Gulbenes Bukiem", iesoļojot turnīra fināla fāzē.
Komandai, kas šosezon debitē Nacionālajā līgā, ir izdevies iekļūt turnīra finālā. Kāda bija šī saspringtā sērija pret "Gulbenes Bukiem"?
Tiem spēlētājiem, kas komandā bija jau pagājušajā gadā, tas ir izteikts kāpums un milzīgs sasniegums - no trešās līgas debitēt otrajā un uzreiz tikt finālā. Es esmu esmu klāt no malas paņemtais kopā ar Jāni Antropu un Edgaru Štelmaheru. Tik un tā emocijas ir fantastiskas. Es redzu, ko tas nozīmē "Salaspils" klubam, sporta skolai un faniem.
Kas bija tas, kas ļāva šo nepieciešamo otro uzvaru izcīnīt?
Mums sezonas laikā ar bukiem gāja grūti. Pret viņiem mums bija slikts mečups, un zaudējām abas regulārās sezonas spēles diezgan pārliecinoši - vairāk nekā desmit punktu starpību. Arī sērijas pirmajā spēlē, kaut gan tā bija līdzīga, beigās zaudējām pa desmit. Pirmajā cīņā izmantojām vienu aizsardzības taktiku, bet otrajā to pamainījām. Mainījāmies uz vēlākiem pick'n'roll un papildus citu spēlētāju rotācija, kas mums par labu nospēlēja. Kopumā bija labāka komunikācija aizsardzībā, kas arī bija izšķirošā šajā sērijā un tieši pēdējā spēlē.
Kas šajā sērijā darījās tribīnēs? Kā to paši jutāt laukumā?
Vienkārši ārprāts! Tas bija fantastisks atbalsts. Manuprāt, pagājušā spēle Salaspilī vispār bija skatītāju rekords, cik uz "Salaspils" spēli ir atnākuši. Es zinu, ka arī Gulbenes fani ir lieliski, jo pats vienu sezonu Gulbenē esmu bijis un atceros, ka šeit viss ir ļoti augstā līmenī. Buku līdzjutēji ir ļoti skaļi un atbalstoši. Arī uz Salaspili viņi bija atbraukuši lielā skaitā.
Kāds bija process starpsezonā, lai izlemtu pievienoties "Salaspils" komandai, kas pirmoreiz nāk augšā uz Nacionālo līgu?
Pagājušajā sezonā, kad pabeidzu sezonu "Ogrē", sev biju nolēmis, ka, ja nespēlēju Latvijas - Igaunijas līgā vai augstāk, tad nespēlēju vairs vispār. Vasarā jau strādāju. Tad Jānis Antrops, kurš jau bija pieņēmis lēmumu spēlēt "Salaspilī" teica, ka ierunāsies par mani. Prasīja, vai būtu ieinteresēts spēlēt "Salaspilī". Teicu, ka, jā, parunāt mēs varam. Aizbraucu uz pirmajiem treniņiem, un ļoti ātri tika pieņemts lēmums, ka "Salaspilī" arī spēlēšu.
Noteikti daudzi jaunie basketbolisti un arī tie, kam karjeras sāk iet uz otro pusi, vēlētos zināt, kāds ir tavs jaunības noslēpums? 40 gadu vecumā vienlīdzīgi un pat labāk cīnies ar džekiem, kuri varētu būt pat dēlu vecumā.
Jā, te daudzi varētu but... [smejās] Varbūt, tas ir tādēļ, ka no agras jaunības neesmu specializējies vienā sportaveidā. Darīju vairākus sporta veidus tādā mierīgā tempā. Pluss noteikti ir arī tas, ka starpsezonā, ja nav komandas treniņi, tad individuāli četras reizes trenējos. Ar gadiem esmu sapratis, kas man ir vajadzīgs, lai uzturētu sevi labā formā. Domāju, ka tas man palīdz. Pluss, protams, ir arī pareizs režīms - miegs un atpūta.
Esmu dzirdējis no kādreizējiem komandas biedriem, kad spēlēji "Valmierā" augstākajā līgā, ka viens pats esi krosiņus skrējis, izpelnoties zināmu kolēģu apbrīnu. Kāds ir tas ekstra darbs, ko ieguldi formas uzturēšanai?
Jā, tā arī bija kā teici. Arī tagad nekas daudz nav mainījies. Mazliet vairāk garos krosus skrienu un pāris vingrinājumus, kas ir tuvāki basketbolam. Vēl joprojām daudz trenējos. Esmu sapratis, kas ir vajadzīgs manam ķermenim, lai labi justos. Variēju ar garajām lēnajām slodzēm un īsajām ātrajām slodzēm. Dodos uz svaru zāli un starpsezonā pamēģinu dažādus sportaveidus. Tas palīdz ķermeni turēt tonusā, lai nodarbinātu visas muskuļu grupas.
Jānis Pozņaks uzbrukumā pret jelgavniekiem. Foto: Raimonds Subatovičs
Finālā nu pretī nāk "Jelgava", kuru esat šosezon iepazinuši, izslēdzot viņus no Latvijas kausa izcīņas. Kas ir tie plusi, kas "Salaspils" komandai ir pret jelgavniekiem un kur pret viņiem ir jābūt uzmanīgiem?
Jābūt pret viņiem uzmanīgiem, jo tad, kad spēlējām kausā, viņiem nebija trīs garie spēlētāji. Klāt nācis Andrejs Šeļakovs, kā arī toreiz nespēlēja Jānis Dilevka un Armands Seņkāns. Tagad viņi ir. Toreiz kausa spēlē, kad pirmajā spēlē uzvarējām ar +22, viņu nebija. "Jelgava" ir ļoti bīstams pretinieks ar labu garo galu. Mums būs spēlētāju iztrūkums, tas ir zināms. Skatīsimies ar treneriem video un domāsim, ko varam likt pretī. Katrā ziņā grūts pretinieks, bet tās ir trīs spēles.
Lasi vēl...
# Ķeķis: "Nevaru iedomāties, ka LBL2 līmenī varētu spēlēt kur citur kā Saldū"
# Immers: "Basketbols krusto ceļus - uz Limbažiem atveda sapazīšanās ar Ošiņu"
# Pļavnieks: "Visi džeki "Jelgavas" komandā man ir čomi, vienkārši baudu"
# Savčenko: "Mēs, vecie, vēl ļoti gribam spēlēt, negriežam ceļu jaunajiem"
# Ginters: "Basketbols ir foršs bonuss izglītībai, spēlēt LBL galīgi nav pašmērķis"
Šeļakovs (šelītis) arī no tās pašas līgas
Līgas līmenis augsts, 👍💪, buki, kandavas zāği un arĩ pārējie lieliskus sastāvus nolasījuši. Salaspils un Jelgava vispār monstri💪✌️