Kādreiz, kad Rīgas “Dinamo” vēl nebija izsludināts par čekas projektu, jautāju Jūliusam Šupleram, vai viņš ir labs vai slikts treneris. Slovāku Jūlis no Popradas atbildēja vairāk nekā prātnieciski – neesot treneru dalījuma labajos un sliktajos, bet tajos, kuriem veicas un tajos, kuriem neveicas. Latvijas vīriešu basketbola izlasei nezin kāpēc jau sešos svarīgos mačos (turnīros) nav veicies (!?). Ja nepaveicas vienu reizi, tā var gadīties. Ja nepaveicas divas reizes pēc kārtas – nu ir tā Fortūna maita, taču sešas reizes? Tā jau vairs nav tikai statistika, bet kaut kas vairāk. Diemžēl basketbolisti paši joprojām vainu meklē ārējos apstākļos un nevis sevī – treneros un federācijas vadībā.