Blūms, Pasečņiks un Peiners atnes Latvijai pirmo uzvaru
Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība svētdien, 26. novembrī, izcīnīja pirmo uzvaru Pasaules kausa kvalifikācijā, B grupas spēlē Rīgā pieveicot Zviedriju ar 82:73. Nākamā spēle 2018. gada 23. februārī mājās pret Ukrainu.
Starta piecinieki
Latvija: Šķēle, Blūms, Peiners, Mejeris, Pasečņiks
Zviedrija: Borjs, Masamba, Čerapovičs, A. Gadeforss, Spiress
Pirmajās sešās minūtēs komandas guva punktus praktiski katrā bumbas kontrolē. Zviedri centās ar vienu vai divām piespēlēm nogādāt bumbu līdz soda laukumam, lai gūtu vieglus punktus no groza apakšas un...viņiem tas izdevās. Otra metode – pustālie metieni jebkurā brīdī. Latviešu uzbrukums bija daudzveidīgāks – Aigars Šķēle iemeta tālmetienu, Jānis Blūms izcēlās ar sev ierasto “fade-away” metienu (ātra izmešana, spēlētājam pēc pagriešanās pret grozu ar augumu slīdot atpakaļ). Zviedru reidus “krāsā” izdevās pārtraukt septītajā minūtē, kad latvieši pārķēra Hokansona raidīto bumbu un aizskrēja ātrajā pretuzbrukumā, kuru pēc Žaņa Peinera piespēles pabeidza Rolands Šmits – 19:19. Duets guva arī nākamos piecus punktus, rēzeknietim ar tālmetienu pirmo reizi panākot piecu punktu pārsvaru – 24:19. Ceturtdaļas pēdējās divarpus minūtēs precīzi bija tikai viesi – 24:25.
Latvijas uzbrukumus visbiežāk pabeidza Peiners un Anžejs Pasečņiks – divatā viņi guva 17 no pirmajiem 26 mājinieku punktiem. Sarkanbaltsarkano aizsardzība nebija cieša, zviedri tika pie daudziem brīviem metieniem un turpināja tos realizēt ar augstu precizitāti – 26:32. Otrās ceturtdaļas vidū tika mēģināts pretiniekus pieskatīt rūpīgāk, taču ciemiņi bieži spēja atbrīvoties no sedzēja un aizskriet līdz groza apakšai. Jāņa Blūma pirmais tālmetiens un Pasečņika pieaugošā klātbūtne soda laukumā – Anžejs dažās minūtēs guva septiņus punktus – neļāva pretiniekiem aizbēgt tālāk. Latvieši pastiprināja spiedienu uz groza apakšu, piespiežot zviedriem sasniegt komandas piezīmju normu. Īpaši izcēlās Peiners, ar sešiem punktiem pēc kārtas panākot neizšķirtu – 41:41. Divdesmitajā minūtē Ojārs Siliņš ar otro brīvmetienu beidzot izvirzīja Latviju vadībā – 42:41.
Zviedri, pateicoties mazajam kļūdu skaitam (7-3) un ne tik aktīvam spiedienam soda laukumā, pirmajā puslaikā izdarīja par 13 metieniem no spēles vairāk (14/26 pret 18/39). Latvieši to kompensēja ar agresīvāku spēli krāsā, piespiežot sāncenšiem biežāk pārkāpt noteikumus (1p 10/13 pret 3/3). Mājiniekiem bija pārsvars arī tālmetienu realizācijā (4/8 pret 2/11), kamēr pretinieki bija sekmīgāki otrās iespējas punktu gūšanā (0-8). Žanim Peineram puslaikā bija 16, Anžejam Pasečņikam – 13 punkti. Zviedriem rezultatīvākais ar 11 punktiem bija Nikolass Spiress.
Trešās ceturtdaļas ievadā Borjs un Čerapovičs divarpus minūtēs iemeta vairāk tālmetienu nekā visā pirmajā puslaikā. Trijiem zviedru trīspunktniekiem Mareks Mejeris atbildēja ar vienu – 47:50. Latvija spēlēja ar diviem saspēles vadītājiem reizē, abiem pārmaiņus uzbrūkot grozam, taču arī zviedri nesnauda, turpinot turēties vadībā. Mejera otrais tālmetiens samazināja starpību līdz minimumam (55:56), bet Šķēles trīspunktnieks atkal ļāva izvirzīties priekšā – 58:56. Nākamā labā ziņa – pretinieki atkal sasniedza komandas piezīmju normu, četri pārkāpumi bija Čerapovičam. Borjs ar kārtējo tālmetienu neļāva latviešiem doties tālākā izrāvienā (60:59), taču konsekventais spiediens soda laukumā pamazām deva augļus. Ingus Jakovičs ceturtdaļā guva deviņus, Aigars Šķēle – septiņus punktus, pirms pēdējām 10 minūtēm panākot 64:63 Latvijas labā.
Izšķirošās ceturtdaļas sākumā abos laukuma galos labi nospēlēja Anžejs Pasečņiks, gan nosargājot savu grozu, gan izceļoties uzbrukumā – 66:63. Jaunākajam starta piecinieka dalībniekam ar diviem tālmetieniem pēc kārtas talkā nāca Jānis Blūms – 72:65. Nākamie uzbrukumi nebija tik sekmīgi, taču Ojāra Siliņa tālmetiens no labās malas ar sodu deva nākamo grūdienu – 76:67. Brīdi vēlāk pie Latvijas groza neveiksmīgi piezemējās un laukumu piespiedu kārtā atstāja Tobiass Borjs. Zviedri vēl spēja pietuvoties septiņu punktu attālumā (78:71), taču mājinieki droši virzījās pretī pirmajai uzvarai.
B grupa, 26. novembris, Rīgas arēna
Latvija – Zviedrija 82:73 (24:25, 18:16, 22:22, 18:10)
Latvija: Peiners 18 (2p 2/3, 3p 2/3, 1p 8/8; 4ab, 8rp), Pasečņiks 15 (2p 6/8, 1p 3/5; 6ab), Šķēle 12 (5ab, 4rp), Blūms 11 (2p 1/3, 3p 3/8), Jakovičs 9 (2p 1/1, 1p 7/7), Mejeris 6 (4rp), Šmits 6 (6ab), Siliņš 5 (5ab), Kurucs; Freimanis, Ausējs, Gražulis.
Zviedrija: Borjs 14, Čerapovičs 14, Viktors Gadeforss 10, Spiress 10, Masamba 7, Palmblads 7, A. Gadeforss 5, Kjelboms 4, Hokansons 2; Pēšons, Ramštets, Lofberjs.
Tiesneši: Nicolas Maestre (Francija), Alexey Davydov (Krievija), Tanel Suslov (Igaunija).
Statistika. Latvija 82, Zviedrija 73
Metieni no spēles: 26/65 vs 30/68
2p: 16/32 vs 24/49
3p: 10/23 vs 6/19
1p: 20/23 vs 7/13
AB: 36 (8/28) vs 35 (13/22)
RP: 24 vs 17
Kļ.: 13 vs 10
PB: 4 vs 8
BM: 4 vs 1
Personiskās piezīmes: 16 vs 22
Punkti pēc kļūdām: 7 vs 12
Punkti soda laukumā: 24 vs 38
Otrās iespējas punkti: 5 vs 11
Punkti ātrajos izrāvienos: 12 vs 4
Starta piecinieki: 62 vs 55
Rezerves: 20 vs 18
Kalendārs
Diena | Laiks | Pilsēta | Spēle | Rezultāts |
---|---|---|---|---|
24.11.2017 | 19:00 | Bursa | Turcija – Latvija | 85:73 |
24.11.2017 | 19:00 | Norčepinga | Zviedrija – Ukraina | 76:84 |
26.11.2017 | 17:00 | Rīga | Latvija – Zviedrija | 82:73 |
26.11.2017 | 18:00 | Kijeva | Ukraina – Turcija | 60:67 |
23.02.2018 | - | - | Zviedrija – Turcija | - |
23.02.2018 | - | Rīga | Latvija – Ukraina | - |
26.02.2018 | - | - | Ukraina – Zviedrija | - |
26.02.2018 | - | Rīga | Latvija – Turcija | - |
28.06.2018 | - | - | Turcija – Ukraina | - |
28.06.2018 | - | - | Zviedrija – Latvija | - |
01.07.2018 | - | - | Turcija – Zviedrija | - |
01.07.2018 | - | - | Ukraina – Latvija | - |
[+] [-]
JO tikpat labi uz to var skatīties arī mazliet citādi, Štalbergs nepaņēma to medaļu, kuru būtu varējuši paņemt ar to sastāvu, kas viņam bija pieejams.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Pa Kuksiku runājot, kur teikts, ka viņš netiks aicināts uz nākamajām spēlēm? Lai saprastu spēlētāja kondīciju, gatavību spēlēt, nepietiek ar vienas vai pāris spēļu statistikām, vajag pavērot viņu ilgākā laika posmā, sevišķi Kuksika gadījumā, pēc ilgas atrašanās sliktā formā. šobrīd tas atgādina brekšanu un troksni ap Freimaņa (vēl jau slavenais K.B) paņemšanu/nepaņemšanu, nepāņēma, uzreiz daudziem liekas, kā tad tā, tik labs spēlētājs, bet viņu ignorē, paņem, te pēkšņi visi pieklūst, jo ir acīmredzami, kāpēc netika ņemts iepriekš. Vismaz man tas likās acīmredzami. Es neredzu nekādu dižo shēmošanu ap izlase, vismaz šobrīd noteikti nē, visas darbības ir visai pamatotas. Varbūt Vecvagars arī nav gatavs vadīt lielo izlasi, to mēs redzēsim, bet tos, kuri varētu, mēs arī dabūt nevaram, līdz ar to, ir kā ir.
[+] [-]