Česlavs Mateikovičs: "Mācībās iešu Kleizas un Macijauska pēdās"
"2012. gada vasarā U18 izlasē izveidojās lielisks mikroklimats. Visiem puišiem komandā bija viens mērķis un to nekad neaizmirsīšu. Patika, ka Liepājas Olimpiskā centra tribīnes bija pilnas, visi kliedza un atbalstīja," par savu spilgtāko piedzīvojumu basketbolā, atgūšanos pēc savainojumiem un tālāko izvēli sportā stāsta Valdemāra Baumaņa kausa ieguvējs Česlavs Mateikovičs.
Latvijas junioru izlases Eiropas čempionātos tradicionāli guvušas labākos panākumus. Pirms piecpadsmit vasarām, 1998. gadā, U18 izlase treneru Valda Valtera, Gunta Endzela un Raivo Otersona vadībā Bulgārijas pilsētā Varnā pirmo reizi iekļuva Eiropas četriniekā. Vara Krūmiņa vadītā komanda 2007. gadā Madridē aizsniedzās līdz bronzai, bet Ziedoņa Jansona un Daiņa Bertāna puiši 2010. gada Viļņā vēlreiz kāpa uz pjedestāla.
2012. gada vasarā juniori no jauna tuvojās Eiropas virsotnēm, paliekot pirmie aiz svītras no brauciena uz FIBA U19 Pasaules čempionātu, kas ceturtdien startēs Čehijas galvaspilsētā Prāgā. Guntis Endzels ar palīgiem Bruno Kārli un Jāni Butānu izveidoja kaujasspējīgu komandu, kura apspēlēja tādas basketbola lielvalstis kā Francija, Turcija, Krievija un Slovēnija. Ceturtdaļfinālā Viļņā pret mājiniekiem lietuviešiem vēl sešas minūtes pirms pamatlaika beigām starpība bija tikai trīs punkti (48:51), taču galotnē kaimiņi izrādījās pārāki.
Jelgavnieks Česlavs Mateikovičs veica komandas kapteiņa pienākumus. Jūnija sākumā viņa paveiktais darbs sporta laukumos un mācību auditorijās tika novērtēts ar prestižo Valdemāra Baumaņa kausu.
"Jaunatnes izlasēs spēlēju ar mērķi būt kopā ar labākajiem Latvijas spēlētājiem"
Kad uzsāki basketbola gaitas?
Sāku spēlēt otrajā klasē Jelgavā. Visu laiku biju viens no garākajiem, gan bērnudārzā, gan skolā, tāpēc varēju spēlēt arī volejbolu. Tomēr vairāk iepatikās basketbols. Nopietni treniņi sākās pie Pētera Lagzdiņa, kura vadībā spēlēju septiņus gadus. Paralēli mācījos Jelgavas Valsts ģimnāzijā.
Kolēģi Rihards Adiņš, Uvis Strogonovs un Oskars Liepiņš daudz spēlē 3x3 turnīros. Pats vēlies turpināt?
Izvēlos uzspēlēt ar draugiem, piemēram, “Ghetto Basket” vai Jelgavas mačos. Sāku spēlēt 3x3 basketbolu vienpadsmit gadu vecumā, kad mani uzaicināja Kristaps Pļavnieks. Pilsētā notika “GE Money” rīkotie turnīri, kuros piedalījāmies trijatā ar Pēteri Plinku. Vēlāk komandai pievienojās Uvis, taču, kopš Kristaps pārgājis spēlēt uz Rīgu, kopā nav sanācis uzspēlēt.
Rihards, Uvis un Oskars uzvarēja 3x3 atlases turnīrā, kvalificējoties pirmajam Pasaules čempionātam Itālijas pilsētā Rimini. Uzaicināja mani. Aizbraucu līdzi un neko nenožēloju. Ja uzvarētu amerikāņus, tad varētu pacīnīties par četrinieku, taču zaudējām, jo dažas spēles iepriekš Rihards salauza potīti, man bija laukumu jāatstāj četru piezīmju normas dēļ. Visu otro puslaiku spēlējām trijatā un otrajā puslaikā nebija variantu, lai gan puslaikā bijām vadībā ar dažu punktu pārsvaru.
Garie spēlētāji bija Jelgavas priekšrocība jaunatnes spēlēs?
Līdz 2011. gadam to sekmīgi izmantojām. Pēdējās divās sezonās konkurenti kļuva stiprāki, meistarīgāki un klājās grūtāk. Ventspils sastāvā regulārajā sezonā spēlēja Iļja Gromovs, VEF skolai – Anžejs Pasečņiks. Agrāk tādu centru pretiniekiem nebija, lai gan finālos viņi nespēlēja.
Sezonas jaunums U19 grupā bija “Final Four” izspēle.
Dodu priekšroku izslēgšanas spēļu sistēmai. Uzvari vai brauc mājās, nevis piedalies nogurdinošajā grupu turnīrā (trīs spēles grupā, pusfināli un fināli). Pusfinālā pret Ventspili bijām tuvu uzvarai, taču aizmetām garām daudz metienu. Pirms pārspēlēm stipri pamežģīju potīti. Cietušās vietas tika aplīmētas ar teipu, bet nejutos droši, finālos nospēlēju slikti. Nebija nekādas pārliecības par saviem spēkiem, tāpēc atteicu U20 izlases uzaicinājumam. Kandidētu tikai ar mērķi iekļūt sastāvā. Novērtēju savus spēkus un pieņēmu lēmumu.
Jaunatnes izlasēs spēlēju ar mērķi būt kopā ar labākajiem Latvijas spēlētājiem. Pirmo uzaicinājumu saņēmu no U14 izlases, kuru tobrīd trenēja Pēteris Lagzdiņš. Vēlāk citās jauniešu izlasēs ieguvu ļoti tuvus draugus, ar kuriem ikdienā cenšos uzturēt kontaktu un pavadīt brīvo laiku – piemēram, Ojāru Siliņu un Oskaru Reinfeldu.
"Pats neesmu individuālists, dodu priekšroku komandas spēlei." Latvijas U18 izlases kapteinis Česlavs Mateikovičs (#8) ar komandu Liepājas Olimpiskajā centrā. Foto: Mārtiņš Sīlis
"Visiem puišiem komandā bija viens mērķis"
Kuru startu jaunatnes izlasēs vari izcelt?
2012. gada vasarā U18 izlasē izveidojās lielisks mikroklimats. Visiem puišiem komandā bija viens mērķis un to nekad neaizmirsīšu. Patika, ka Liepājas Olimpiskajā centrā spēles apmeklēja daudz skatītāju. Uz vispārējā Latvijas basketbola fona tribīnes bija pilnas, visi kliedza un atbalstīja. Tas sagādāja spilgtas emocijas.
"Galvenais mērķis ir studēt par treneri"
Teici par Latvijas basketbola apmeklētību. Kas, Tavuprāt, pietrūkst, lai tā būtu lielāka?
Manuprāt, VEF pieņēma kļūdainu lēmumu, pirmās divas mājas finālspēles aizvadot Saldū. Tas atgrūda vietējo publiku. Labi, ka vismaz piektā finālspēle bija Rīgā. Klubiem vairāk jādomā par spēļu reklāmām. Ventspilī, Liepājā, Jelgavā jāpiesaista studenti, skolēni. Piemēram, studējošie var atbalstīt vietējo komandu, līdzīgi, kā NCAA. Ja uz spēlēm nāk draugi un ģimenes locekļi, viņi piesaista arī plašāku publiku.
Kādi ir Tavi tālākie mērķi sportā?
2013. gada septembrī plānoju sākt sporta zinātnes studijas Lielbritānijā, paralēli spēlējot basketbolu. Pagaidām nezinu, spēlēšu pirmajā vai otrajā līgā, taču galvenais mērķis ir studēt par treneri. Pēdējos gados sapratu, ka man labāk patīk pateikt priekšā, ko un kā darīt laukumā, tāpēc tāda izvēle.
Pirmā doma bija braukt uz Ameriku, taču ar starpnieka palīdzību aizsāktās sarunas pajuka. Otrreiz pagaidām nemēģinu, jo nevēlos zaudēt vēl vienu gadu, kura laikā varētu spēlēt “prep” skolās. Pēc karjeras beigām nevēlos strādāt tādā darbā, kurā “no deviņiem līdz pieciem” man vienkārši jāatstrādā naudas dēļ, tāpēc izvēlos darīt to, kas man patīk. Šajā gadījumā tas būs saistīts ar sportu.
Ar ko piesaista Lielbritānijas variants?
Uzskatu, ka basketbolam Lielbritānijā ir liels potenciāls ar straujām attīstības iespējām. Augstskolās iekārtoti moderni sporta kompleksi, kur var strādāt gan individuāli, gan nodarboties ar pētniecību. Sporta zinātnes programma pirmajā gadā paredz vispārēju apmācību. Tālāk var mācīties par sporta psihologu, treneri vai uztura speciālistu utt.
Iespējamie varianti ir “Manchester Metropolitan University” un “Worcester University” (Europen Basketball Coaching Science). Pēdējā ieguvusi sadarbības partnerus Lietuvā. Tur strādājis Arvīds Macijausks, pašlaik neklātienē mācās Lins Kleiza un Roberts Javtoks. Macijausks doktora grādu ieguva tieši Vorčestrā. Universitātei izveidojusies sadarbība ar Lietuvas Basketbola federāciju.
Ko esi paņēmis līdzi no vidusskolas?
Jelgavas Valsts ģimnāzijā esmu ieguvis draugus,zināšanas, pozitīvas emocijas. Iepatikusies arī literatūra, kas pirms vidusskolas nebija tuva sirdij. Skolotāja pamainīja uzskatu, ka ir jālasa. Vairāk patīk ārzemju daiļliteratūra, piemēram, nesen izlasīju Balzaka romānu “Gorio tēvs”. No latviešu autoriem patika Alberta Bela “Būris”.
"Par zaudētāju vai ļoti individuālu spēlētāju nebūs intereses"
Valdemāra Baumaņa balva bija pārsteigums?
Pēdējo pusotru gadu basketbolā nav veicies, tāpēc ziņa kļuva par pārsteigumu. Jutos nedaudz neērti. Ja būtu labi nospēlējis – viss kārtībā, tagad pēc fināliem palikusi tāda nepatīkama pēcgarša.
Ko Tev nozīmē labi nospēlēt?
Pirmkārt, komanda uzvarējusi, pašam jūtot, ka esmu strādājis ar pilnu atdevi un devis maksimālu ieguldījumu komandas labā. Manā uztverē tas nenozīmē iemest 30 punktus vai sakrātu pieklājīgu statistiku. Jaunatnes līgā daži spēlētāji domā par individuālo statistiku, tāpēc skatās protokolu pēc spēles, pat puslaikā. Es pēc dažām spēlēm paņēmu protokolu, saplēsu un izmetu miskastē, jo galveno rāda tablo. Visi skatās, esi uzvarējis vai zaudējis. Esmu maksimālists, manā uztverē par zaudētāju vai ļoti individuālu spēlētāju nebūs intereses.
Par izlases kapteini tiki ievēlēts komandas balsojumā?
Tas bija mazliet negaidīti, jo domāju, ka pienākumus turpinās veikt Dima (Brizgalovs). Ievēlēja mani. Riktīgi patika, pašam radās papildu motivācija. Vajadzēja visus uzmundrināt. Savākt, ja kādam nolaižas rokas. Tā kļuva par lielisku pieredzi. Pats neesmu individuālists, dodu priekšroku komandas darbam.
Kuras personības var kalpot par piemēru Latvijas basketbolā?
Kristaps Janičenoks vienmēr grib uzvarēt. Un iemet īstajā brīdī. Dāvis Bertāns. Ļoti daudz strādā. Visu panācis ar lielu darbu . Jānis Blūms arī visu panācis ar darbu. Ļoti imponē Roberts Štelmahers gan kā treneris, gan kā spēlētājs, kuru visi respektē, klausa un ciena. Labu piemēru netrūkst, šie ir tikai daži, ko uzreiz atcērējos.
Česlavs Mateikovičs 2009. gada Eiropas U16 čempionātā. Foto: www.fibaeurope.com
2013. gada 11. jūnijā, saņemot Valdemāra Baumaņa kausu. Foto: Romualds Vambuts
"Pozitīva domāšana ir atslēga uz panākumiem"
Kā iedzīvojies ceļgala savainojumā un vai tas vairāk nesagādā problēmas?
Savainojos spēlē. Gāju garām, kāds trāpīja pa seju, nepareizi piezemējos uz labās kājas un nokrakšķēja celis. Jāmet soda metieni. Izmetu soda metienus, it kā nekas traks, taču skrienot celis palika ļengans. Nedēļu neko nedarīju, pēc tam pagriezu celi vēlreiz. Meniska plīsums, operācija. Teica, ka menisku ņems ārā. Pieceļos, man pasaka, ka celis sašūts.
Divus mēnešus vēlāk atsāku treniņus, taču celis turpināja sāpēt. Teicu, ka jāpārbauda vēlreiz. Magnētiskajā rezonansē atklājās, ka menisks atkal ieplīsis, nav saaudzis. Nākamā operācija bija tikai pēc 2 mēnešiem, kopumā izlaidu ap deviņiem mēnešiem. Tāpat skrēju krosiņus un gāju uz svaru zāli, lai lietderīgi pavadītu laiku. Celis iesāpas joprojām, taču kopumā ir labi. Saku paldies dakterim Ērikam Ozolam.
Labāko ieteikumu rehabilitācijas procesa laikā saņēmu no U18 izlases trenera Gunta Endzela. Viņš ieteica domāt pozitīvas domas. Ārsts mudināja vairāk trenēt kāju muskuļus, lai novērstu jaunas problēmas. Pavasarī trenējos Viktora Lāča vadībā, taču galvenais bija pozitīvā domāšana. Domām ir spēks.
Esi ietekmējies no ārzemju spēlētājiem?
Man vairāk patīk Eiropas basketbols. Šarūns Jasikēvičs. Viktors Hrjapa. Patīk, kā viņš spēlē,jo viņš daudz palīdz komandai, lai tā uzvarētu. Viņš var nospēlēt labi gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, upurējoties tikai uzvaras vārdā.
Ko Tev novēlēt?
Veiksmi dzīvē, veselību un ieceru izdošanos.
Česlavs Mateikovičs
+Dzimis 1994. gada 28. februārī Jēkabpilī
+Augums 202 centimetri
+Latvijas U18 izlases kapteinis 2012. gada Eiropas čempionātā Liepājā un Viļņā (sestā vieta)
+2009. un 2010. gadā spēlējis Eiropas U16 čempionātos
+Valdemāra Baumaņa kausa ieguvējs (2013)
Valdemāra Baumaņa vārdā nosauktos kausus Latvijas labākajiem jaunajiem basketbolistiem pasniedz kopš 1994.gada. Šajā laikā kausus ieguvuši: 1994.gadā – Kristiāna Kandere un Kristaps Purnis, 1995.gadā – Linda Eglīte un Kaspars Kambala, 1996.gadā – Gunta Baško un Andris Umbraško, 1997.gadā – Anita Mikāle un Raimonds Vaikulis, 1998.gadā – Anita Mikāle un Raimonds Jumiķis, 1999.gadā – Dace Brumermane un Raitis Grafs, 2000.gadā – Dace Cinīte un Kaspars Cipruss, 2001.gadā – Anete Jēkabsone un Kristaps Janičenoks, 2002.gadā – Zane Eglīte un Gatis Jahovičs, 2003.gadā – Elīna Zīke un Rinalds Sirsniņš, 2006.gadā – Anete Horelika un Krists Pīternieks, 2008.gadā – Baiba Eglīte, Jānis Strēlnieks un Dairis Bertāns, 2010.gadā – Sabīne Niedola un Artjoms Butjankovs, 2011.gadā – Anete Kiršteine un Dāvis Bertāns, 2012.gadā – Guna Lagzdiņa un Kaspars Vecvagars.
[+] [-]