Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:134, Did:0, useCase: 3

Novērojumi un statistika: Latvija Banki vadībā pagarina bilanci līdz 23-3

Toms Mālmeisters
Toms Mālmeisters

Novērojumi un statistika: Latvija Banki vadībā pagarina bilanci līdz 23-3
Latvijas izlase spēlē pret Slovākiju. Foto: Mikus Kļaviņš

Latvijas vīriešu izlase 2025. gada Eiropas čempionāta kvalifikāciju sākusi ar divām uzvarām pār Spāniju un Slovākiju. Tās izcīnītas dažādās manierēs, ar zemāku rezultativitāti kā Pasaules kausā un 2023. gada Pasaules kausa kvalifikācijā, vairāk kļūdām un atšķirīgiem sniegumiem no spēlētāju puses.

Latvijas basketbola izlase šobrīd ir karstākā pasaulē. Kopš Luka Banki to trenē, valstsvienības bilance oficiālās spēlēs ir 23-3. Pagājušajā nedēļā vīriešu izlase bilanci papildināja ar divām uzvarām 2025. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā. Tajā Latvijas izlasei ir maza sportiskā nozīme, jo kā rīkotāja vieta čempionātā jau nodrošināta. Un tomēr - vispirms spraigā mačā ar 79:75 tika uzvarēta esošā Eiropas čempione Spānija, bet vēlāk diezgan sarežģītā rakstura cīņā ar 64:52 Slovākija.

Mājīgajā Saragosā sanāk rekordliels līdzjutēju skaits un atgriežas Rubio
Gatavošanos divām Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēm Latvijas izlase sāka pirms nedēļas – 19. februārī. Tobrīd tika uzsvērts, ka ir sākusies jauna misija, un netika ņemts vērā fakts, ka Latvija jau ir nodrošinājusi vietu Eiropas čempionātā kā rīkotāja. Spēle pret Spāniju varēja būt prestiža abām komandām – pirmie labprāt gribēja reabilitēties latviešiem par zaudējumu Pasaules kausā, bet otrie varēja vēlēties pierādīt, ka uzvara nebija nejaušība.

Ne pirmo reizi Latvijas Basketbola savienība (LBS) bija noorganizējusi savai komandai čārterreisu uz izbraukuma spēli. Līdz izlasei devās uzticīgākie fani, daži mediju pārstāvji, tostarp šo rindu autors, kā arī tās atbalstītāji. Viens no tiem – ‘’Olybet’’, bija katram līdzbraucējam parūpējies par nelielu dāvanu – Latvijas izlases spēļu kreklu, kas ļāva atbraukušajiem tribīnēs būt saskaņoti sarkanajā krāsā. Trīs ar pusi stundu garais ‘’airBaltic’’ nodrošinātais lidojums diez ko neatšķīrās no jau citiem pieredzētajiem – daudz savstarpējo sarunu un jautrības, turklāt, sagaidot nolaišanos, varēja novērtēt siltāku klimatu - +14 grādus pēc Celsija, kas palielinājās līdz +19 nākamajā dienā.

Saragosa atrodas Spānijas ziemeļaustrumos. Pilsētā dzīvo nedaudz virs 680 tūkstošiem iedzīvotāju un to nevar uzskatīt par tūrisma epicentru. Pavadot pusotru dienu, varēja secināt, ka pilsēta ir visnotaļ tīra un klusa, bet tās galvenais apskates objekts ir katedrāle ar laukumu. Vēl nozīmīgs apskates objekts ir Aljaferia pils. Pārējā pieredze pilsētā daudz neatšķīrās no citām, ja esi kādreiz apmeklējis Spāniju. Latvijas izlase spēles dienā treniņu aizvadīja ap plkst. 10:30 no rīta pēc vietējā laika, mediju pārstāvjus ielaižot īsi pirms tā beigām. Staigājot ap arēnas teritoriju, tika pamanīta viena necila kafejnīca, kurā, ieejot, jau ap plkst. 11:00 no rīta mudžēja no cilvēkiem labākajos gados, kuri baudīja vīnu, uzkodas un sarunas. Lai baudītu dzīvi ārpus mājas, cenas ir visnotaļ demokrātiskas – kafija kafejnīcā maksāja vien virs eiro, 0.33 L alus no 1.80 eiro līdz 2.50 eiro (atkarībā no lokācijas), bet dažādas sātīgas uzkodas vai pat bagātīgi sendviči līdz pieciem eiro. Veikalos var rēķināties ar vēl demokrātiskākam cenām.

Pašas spēles lielākais notikums bija Rikija Rubio atgriešanās basketbolā. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc maču kuplā skaitā apmeklēja gan līdzjutēji (10.5 tūkstoši), gan mediju pārstāvji. Mazā Saragosas basketbola arēnas mediju tribīne bija piepildīta, turklāt ne visi gribētāji ieguva akreditāciju. Rubio no Spānijas izlases sāka sildīties kā pirmais, vieglā ritmā izpildot dažādus metienus. Dodoties uz ģērbtuvi, viņš neatteica vairākas fotogrāfijas ar faniem un autogrāfus jaunākajiem basketbola sekotājiem. Laukumā gan varēja pamanīt viņa spēļu prakses trūkumu, kas izpaudās metienu precizitātē – pirmos punktus no spēles viņš iemeta vien 37. minūtē, pēc kā uzņēmās iniciatīvu uzbrukumā pēdējā ofensīvā. Bieži pret Rubio duelējās Kristers Zoriks, kurš savus uzdevumus spēlē paveica cienījamā līmenī. Trešajā ceturtdaļā vienā no epizodēm viņš izmānīja Rubio, un devās caurgājienā, to pabeidzot skaistā manierē. Pēc uzvaras pār Slovākiju konkrēto epizodi Zoriks vēl atcerējās, bet arī noteica, ka varējis pamanīt Rubio neatrašanos labākajā formā. Gan Jānis Timma, gan Rodions Kurucs pēc uzvaras teica, ka viņš laika gaitā atgūsies.

Saragosas arēnā valdīja lieliska atmosfēra. Minūtes pārtraukumos varēja dzirdēt populārākās valsts dziesmas, kuras ritmos kustējās lieli un mazi. Valdošo atmosfēru papildināja spriedze laukumā, kas brīžiem neatgādināja parasta kvalifikācijas mača izspēli. Uzreiz pēc spēles, kurā tika izcīnīta uzvara, gan komandu, gan līdz atbraukušos gaidīja lidmašīnas reiss atpakaļ uz Rīgu. Latvijas galvaspilsētu tas sasniedza ap pieciem no rīta, sagaidot arī ar nepatīkamiem laikapstākļiem – aukstu vēju un lietu. Tikmēr pēc divām dienām jau nākamā spēle un pretiniekos Slovākija, kas savā laukumā ar -15 bija zaudējusi Beļģijai.

Pārpildīta arēna, neuzķertais ritms uzbrukumā un rakstura uzvara
Latvijas izlases veiksmīgais sniegums nav palicis nenovērtēts. Šī kļuva par kārtējo izpārdoto ‘’Arēnas’’ spēli basketbola izlasei, turklāt pret pretinieku, kas FIBA rangā atrodas 60. vietā un kuru Latvija uzvarējusi visās līdzšinējās savstarpējās spēlēs.

Neiztika bez kolorītām personām laukuma malā. Spēli apmeklēja valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš pēc tās basketbolistus pagodināja arī ģērbtuvē. Ierasti izlasei līdz seko mūziķis Dons, kurš šogad pārstāvēs Latviju ‘’Eirovīzijā’’. Kopā ar izlasi viņš pagājušonedēļ pavadīja pietiekami daudz laika, jo sociālajos tīklos tika demonstrēts viens kopīgs video. Tāpat viņš iesāka himnas dziedāšanu, kurai šoreiz bija paredzēts abus pantus nodziedāt reizi. Kopumā bez minētajiem personāžiem laukuma malā bija vērojamas daudz sabiedrībā zināmu personu sejas.

Pati spēle varbūt nenesa kāroto baudījumu, jo nācās vērot rakstura cīņu. Iespējams, pirmie seši punkti Latvijas izpildījumā nedaudz deva pašpārliecinātību, bet slovāki turpinājumā ar agresīvu un fizisku cīņu aizsardzībā lika latviešiem pasvīst punktu gūšanā. Puslaikā tikai divi trāpīti tālmetieni, turklāt pirmais iekrita pēc desmitā mēģinājuma. Ritmu uzbrukumā nespēja uzņemt Rihards Lomažs, pret kuru slovāku aizsargi pielika lielas pūles. Pretinieki apstādināt gan nevarēja Andreju Gražuli, kuram atstrādāts ātrs metiens no jebkuras laukuma vietas. Par spēles lūzuma punktu var minēt trešās ceturtdaļas otro pusi, kad slovāki pēc Simona Krajčoviča diviem viegliem punktiem no apakšas pirmo reizi izvirzījās vadībā. Luka Banki pieprasīja minūtes pārtraukumu, pēc kā latvieši prata dot atbildes triecienu. Zorika, Daira Bertāna un Gražuļa tālmetieni un vēl arī divi soda metieni ļāva veikt 12:2 izrāvienu un atjaunot vadību (45:38).

Pēc spēles gan basketbolisti (Kristers Zoriks, Rodions Kurucs), gan treneris Luka Banki atklāja, ka slovāku piekoptā aizsardzība nav ļāvusi uzņemt vajadzīgo ritmu uzbrukumā. Latvijas izlase kopumā aizvadīja otru mazrezultatīvāko spēli itāļu trenera vadībā. 62 punkti iepriekš tika gūti pārbaudes spēlē pret Lietuvu 2022. gada 26. jūnijā (62:98). Tāpat tika atkārtots ielaisto punktu rekords Banki vadībā – slovāki to tagad dala ar to pašu Lietuvu, kas 2022. gada 22. jūnijā arī iemeta 52 punktus (70:52). ‘’Priecājos, ka tuvojamies augstākajam līmenim, kāds jebkad sasniegts Latvijas basketbolā. Ceļā uz to mums jāpiepilda sava ceļasoma ar entuziasmu un aizrautību, kā arī fanu dāvāto mīlestību,’’ pēc uzvaras pār Slovākiju preses konferencē teica Luka Banki. Nākamo reizi, kad līdzjutēji varēs atbalstīt izlasi, būs jau olimpiskajā kvalifikācijā jūlija sākumā.

Secinājumi: 17.5 kļūdas spēlē un dažādais sniegums izlases spēlētāju vidū
Pirmās divas spēles devušas nelielus secinājumus. Viens no pamanāmākajiem – daudzās kļūdas. Pret Spānijas agresīvo aizsardzību tādas pieļautas 20, bet pret Slovākiju 15, kuras lielākoties bija neprecīzu lēmumu dēļ. 17.5 pieļautās kļūdas vidēji spēlē ir daudz – salīdzinājumam Pasaules kausā vidēji spēlē komanda pieļāva 10.4 kļūdas, bet 2023. gada Pasaules kausa kvalifikācijā vidēji bija 13.0 kļūdas mačā.

‘’Manuprāt, šī ir cita komanda nekā tā, kas bija vasarā. Sastāvā ir bijušas daudz izmaiņas. Šī ir nacionālā izlase un šajos logos mums ir dots ļoti maz laika, lai sagatavotu komandu. Es no spēlētājiem pieprasu augstu intensitāti laukumā, kas var radīt kļūdas. Neaizmirsīsim, ka šajā logā iztiekam bez dažiem no situāciju radītājiem un bumbas turētājiem – Artūra Žagara un Jāņa Strēlnieka. Tas nenozīmē, ka esmu priecīgs. Īpaši Saragosā brīžiem pārāk vilcinājāmies, bet citkārt cietām no viņu agresīvās aizsardzības. Šodien kļūdas bija vairāk saistītas ar lēmumu pieņemšanu,’’ pēc uzvaras pār slovākiem kļūdu daudzumu skaidroja galvenais treneris.

Banki teiktajā ir daļa patiesības. Galvenā saspēles vadītāja funkcijas bija jāuzņemas Kristeram Zorikam, kuram divās spēlēs arī vidēji lielākais pavadītais laiks laukumā (27.6). Viņš ar saviem pienākumiem galā tika visnotaļ labi, un izskatījās, ka sezonas sākums Turcijā nācis aizsargam tikai par labu. Ne no labākās puses sevi apliecināja Artūrs Kurucs, kuram vidēji deviņās minūtēs laukumā 2.5 kļūdas. Ar viņu laukumā pretinieki guva par pieciem punktiem vairāk nekā Latvijas izlase. Savu spēju robežās nospēlēja Toms Leimanis, bet epizodiski saspēli vadīja arī Rihards Lomažs, kuram spilgta spēle Spānijā un ne tik spilgta savu skatītāju priekšā.

Ar bumbas pārķeršanas ožu sevi pierādīja Rodions Kurucs, kurš abos mačos savas vislabākās individuālās spējas demonstrēja, kad tas bija visvairāk nepieciešams – ceturtajā ceturtdaļā. Abos mačos viņam vidēji 3.5 pārķertās bumbas, īpaši izceļoties pret slovākiem – tajā viņam aplaupīt pretiniekus izdevās veselas piecas reizes. Par rezultatīvāko divu spēļu summā kļuva Andrejs Gražulis, kuram 15.5 punkti, bet Rihards Lomažs pievienoja 12.5 punktus. Abās spēlēs vidēji iemesti 71.5 punkti, kas ir krietni mazāk nekā Pasaules kausā (89.3 punkti) un Pasaules kausa kvalifikācijā (81.8 punkti). Metienu precizitāte gan nebija tā sliktākā – 50% kopā, 61.8% divpunktu metienos un 36.2% tālmetienos. Trīspunktnieku bilanci ievērojami pasliktināja mačs pret Slovākiju, kurā trāpīti septiņi no 25 metieniem.

Ne visi spēlētāji šos divus mačus var vērtēt ar plusa zīmi. Nozīmīgu spēles laiku ieguva Mārcis Šteinbergs (vidēji 17.2 minūtes), taču abās spēlēs ar viņu laukumā pretinieki guva vairāk punktus - Spānija astoņus, bet Slovākija 11. 4.4 minūtes pret Spāniju ne pārāk izdevās Artūram Strautiņam, tajās spāņiem iemetot desmit punktus vairāk par Latviju. Visnotaļ loģisks bija treneru lēmums nākamajā spēlē dot iespēju sevi apliecināt Ojāram Siliņam, kurš pret slovākiem nospēlēja 11.6 minūtes.

Vislabākos efektivitātes rādītājus ieguva Andrejs Gražulis (16.0), un Rihards Lomažs ar Rodionu Kurucu (12.0). Punktus guva 13 no 14 Latvijas izlases basketbolistiem, tikai Krišam Helmanim četru minūšu laikā pret slovākiem ar punktiem neizceļoties. Savukārt Roberts Blūms kā vienīgais abās spēlēs tika atstāts ārpus pieteikuma. ‘’Esmu priecīgs par katru spēlētāju. Trīspadsmit spēlētāji guva punktus. Visi dalījās pienākumos, ziedojās citu labā. Roberta Blūma nākotne ir viņa rokās. Labi redzēt jaunos spēlētājus – spilgtas personības,’’ pauda Banki.

Latvijas izlases statistika pirmajās divās spēlēs

RādītājsSasniegtais
Vidēji punkti71.5
Vidēji ielaistie63.5
Metienu %51/102 (50%)
1p. %24/33 (72.7%)
2p. %34/55 (61.8%)
3p. %17/47 (36.2 %)
Atl.bumbas67 (33.5 spēlē)
Rez.piespēles35 (17.5 spēlē)
Kļūdas35 (17.5 spēlē)
Pārķ. bumbas17 (8.5 spēlē)
Bloki4 (2 spēlē)

Latvijas basketbolistu statistika pirmajās spēlēs

SpēlētājsVid.minPunktiAtl.bRez.pKļ.Pārķ.Bl.+/-Ef
Kristers Zoriks27.68.52.04.51.50.50.511.510.5
Rodions Kurucs25.77.55.01.52.03.50.013.512.0
Rihards Lomažs24.312.51.04.52.51.00.08.012.0
Andrejs Gražulis20.415.55.50.02.00.00.510.016.5
Klāvs Čavars18.76.05.51.01.50.50.59.010.0
Jānis Timma17.87.55.51.01.01.00.0-0.510.5
Mārcis Šteinbergs17.24.52.50.50.00.50.5-9.55.0
Dairis Bertāns15.12.00.02.51.02.50.06.02.0
Artūrs Kurucs9.01.00.50.52.50.50.0-5.0-0.5
Toms Leimanis7.92.50.01.00.50.00.0-2.50.5
Kārlis Šiliņš12.44.03.00.02.00.00.01.05.0
Ojārs Siliņš11.62.00.01.00.00.00.08.03.0
Krišs Helmanis4.60.02.00.01.00.00.00.00.0
Artūrs Strautiņš4.42.01.00.01.01.00.0-10.02.0

Aizvadījuši vienu spēli no divām

     [+] [-]

, 2024-02-27 08:03, pirms 2 mēnešiem
Paldies autoram par statistiku. Tā ir laba atbilde tiem kas aprej Timmu. Viņš ir sešu vadošo spēlētāju skaitā,bet atlēcošo bumbu savākšanā pat līderis un kļūdu skaits minimals.