Blūms: "Ja viss būs labi, nākamgad spēlēšu Latvijas izlasē"

Jau nākamajā nedēļā lielā basketbola sezona oficiāli sāksies Lietuvā ar vietējā čempionāta sākšanos. Vienā no diviem spēcīgākajiem Lietuvas klubiem Viļņas "Lietuvos Rytas" pēc piecu gadu pārtraukuma atgriezies Latvijas basketbolists Jānis Blūms. Atšķirībā no iepriekšējās reizes, kas bija 2006./2007. gada sezonā, šogad Blūma loma komandā solās būt pavisam cita. "Toreiz biju viens no jaunākajiem visā komandā. Varbūt tikai Artūrs Jomants vai Martins Gecēvičs bija jaunāki par mani. Pārējie bija tādi spēlētāji kā Štelmahers, Žukausks, Nīlsens, Petrāvičs - labi spēlētāji, kas bija krietni vecāki. Tagad skatos uz šo komandu un redzu, ka esmu viens no vecākajiem tajā. Šobrīd komandā ir daudzi jauni un labi spēlētāji," izteicies Blūms, kurš pirmssezonas pārbaudes spēlēs pieteicies kā viens no "Lietuvos Rytas" līderiem.

Teici, ka 2006./2007. gada un šīs sezonas komandas ļoti atšķiras. Kā pats esi mainījies šo piecu gadu laikā?
Pirmā sezona ar "Lietuvos Rytas" ļoti daudz man palīdzēja. Pēc tās pārcēlos uz Neapoli, tad uz Bilbao, kur nospēlēju četras sezonas. Sākumā Itālijā un Spānijā biju kā saspēles vadītājs, bet pēdējās divas sezonās esmu spēlējis kā uzbrūkošais aizsargs. Tagad atkal esmu saspēles vadītājs. Esmu iemācījies būt universālāks. Ja vajag, spēlēju kā saspēles vadītājs, bet varu būt par uzbrūkošo aizsargu un segt pretinieku līderus. Kad biju jaunāks, man prātā bija tikai viena doma - skriet. Tagad vairāk paļaujos uz galvu.

Bilbao nospēlēji četras sezonas, kas mūsdienās ir reta parādība. Kā ar baskiem izveidoji tik stipru saikni?
Viņi mīlēja mani, es mīlēju viņus. Šovasar bija ļoti grūti pamest turieni, jo četru gadu laikā Bilbao no mazas komandas kļuva par lielu. Ar Bilbao divreiz palikām 3. vietā ULEB Eiropas kausā, vienreiz iekļuvām Spānijas ACB līgas finālā, pagājušajā sezonā sasniedzām ceturtdaļfinālu Eirolīgā. Viņi man piedāvāja palikt, bet trūka konkrētuma. Tad sekoja piedāvājums atgriezties "Rytas" un spēlēt ar to Eirolīgā. Par šo klubu man bija palikušas labas atmiņas, jo ar to uzvarējām BBL, iekļuvām ULEB kausa finālā. Neuzvarējām vienīgi Lietuvas līgas finālā.

Ar "Lietuvos Rytas" parakstīji līgumu uz diviem gadiem. Vai vēlies kļūt par jauno Štelmaheru, kurš šeit nospēlēja piecas sezonas un lietuviski saprata gandrīz visu?
Kopš 14 gadu vecuma Roberts bija mans mīļākais spēlētājs. Kopā spēlējām gan izlasē, gan Viļņā. No viņa daudz ko esmu iemācījies. Viņš ir ne tikai labs spēlētājs, bet arī labs cilvēks. Pat savu dēlu Robertu nosaucu par godu viņam. Runājot par lietuviešu valodu, arī pats spēju uztvert dažus vārdus. Man vienmēr bijušas draudzīgas attiecības ar lietuviešiem, gandrīz tādas pašas kā ar latviešiem. Vienmēr bijuši draugi Lietuvā. Vēl kad spēlēju Spānijā, ik pa laikam sazinājos ar Seibuti, Babrausku, Jomantu, kuri ir savējie.

Iepriekšējā Eiropas čempionātā biji viens no Latvijas izlases līderiem. Kāpēc nepalīdzēji izlasei šovasar?
Bija smaga sezona, kurā man bija rokas savainojums un problēmas ar ceļgalu. Nebija enerģijas spēlēt, tāpēc 12 gadu laikā paņēmu vienu no retajām reizēm brīvu, ļaujot ķermenim atpūsties. Tas bija labs lēmums, jo jūtos labāk. Ja viss būs labi, nākamgad spēlēšu Eiropas čempionātā, kas būs man jau sestais.

Esi pazīstams kā lielisks snaiperis. Vienā sezonā Eiropas kausā trīspunktu metienu precizitāte sasniedza pat 56%. Tāds metiens ir dabas dāvana vai smaga darba rezultāts?
Tāds ir Bagijs (Ainars Bagatskis), kurš trenējās, metot 1000 trīspunktniekus (smaida). Man vienmēr bijis labs metiens. Pēdējos gados Bilbao mans uzdevums bija spēlēt labi aizsardzībā un mest trīspunktniekus. Ar "Lietuvos Rytas" mana loma būs cita un vairāk spēlēšu kā saspēles vadītājs. Vienkārši nebūs variantu mest tikai trīspunktniekus.

Salīdzinājumā ar pagājušo sezonu "Rytas" sastāvā ir septiņi jauni spēlētāji. Cik ilgu laiku vajadzēs, lai izveidotos īstena komanda?
Mums joprojām ir trīs nedēļas līdz Eirolīgas sākumam, kurā kārtīgi strādāsim, lai saspēlētos arvien labāk. Tagad kāds baidās mest, bet kāds - atdot piespēli. Kad būsim apzinājuši katra funkcijas laukumā, tad visam vajadzētu būt arvien labāk.

Pārbaudes spēlēs rezultatīvākie bijuši dažādi spēlētāji. Vai tas nozīmē, ka "Lietuvos Rytas" nebūs tikai viens līderis?
Daļēji tas ir labi. Protams, ir lieliski, ja Renalds Seibutis samet daudz punktus. Taču lielāks labums būs, ja vairāk spēlētāji metīs. Tad pretinieku aizsardzības nepievērsīs tik lielu uzmanību tieši Seibutim. Būtu labi, ja vienā spēlē rezultatīvākais būs Seibutis, otrajā Ivanovs, bet trešajā - Radoševičs vai vēl kāds cits. Tā bija Bilbao, kur mums nebija zvaigznes, bet bija 12 spēlētāji, kuri savā starpā rotēja un katru reizi izvirzījās cits līderis. Ar "Rytas" ir līdzīgi, jo mums ir 10-11 spēlētāji, kas spējīgi palīdzēt.

Kā izmainījies Seibutis kopš dienām, kad abi kopā spēlējāt Bilbao?
Seibutis ir kā mans mazais brālis, jo sadraudzējāmies jau Bilbao laikā. Viņš ir pamainījies, jo divi Turcijā pavadītie gadi ļāvuši saprast, ka viņš spēj būt līderis. Jau tad viņš spēlēja labi, bet tagad to dara vēl labāk. Seibutis dod enerģiju, ar savu ātrumu viņš komandas basketbolu padara emocionālāku. Ceru palīdzēt viņam atbrīvoties vēl vairāk un atrast viņu ātrajos uzbrukumos, ērtās pozīcijās jeb tur, kur viņš ir spēcīgs.

Pagājušajā sezonā pamanāmākais spēlētājs groza apakšā bija Jons Valančūns. Kurš aizvietos viņu?
Varbūt par tādu kļūs Predrags (Samardžiskis). Iespējams, šosezon viņš vēlēsies pierādīt to, ka ir pelnījis būt par pamatcentru. Arī Radoševičs ir talantīgs spēlētājis. "Rytas" vispār ir komanda, kurā jaunajam spēlētājam ir iespēja pierādīt sevi. Visiem būs iespēja pierādīt sevi Eirolīgā, ko visi arī saprot.

Kādi ir iespaidi par otru saspēles vadītāju - 21 gadu veco serbu Nemanju Nedoviču?
Man viņš patīk. Ātrs un veikls spēlētājs. Kādu dienu viņam ir iespējas uzspēlēt NBA, bet pagaidām par to nevajadzētu pārāk daudz domāt.

Pie trenera Džikiča trenējies jau pusotru mēnesi. Kā viņš atšķiras no iepriekšējiem treneriem?
Viņš ir īsts serbu basketbola skolas pārstāvis. Man bijusi arī tā iespēja strādāt pie tādiem Dienvidslāvijas stila treneriem kā Zmago Sagadinu un Aleksandaru Trifunoviču šeit pat Viļņā, kā arī Andreju Urlepu nedaudz senāk Polijā. Pagaidām saprotamies labi. Džikičs apzinās, ka neesmu tik ātrs kā daži amerikāņu saspēles vadītāji. Man ir savs stils, ar kuru centīšos palīdzēt komandai.

Pēdējās divās sezonās "Lietuvos Rytas" palikusi bez tituliem. Vai šosezon izdosies pārtraukt šo sēriju?
Ļoti vēlamies uzvarēt kaut ko. Varbūt LKL, varbūt Lietuvas kausā. VTB līgā būtu labi sasniegt "Final Four", Eirolīgā - Top16. Ja kaut ko no tā neizdosies izdarīt, tā nebūs traģēdija. Taču mums jāmēģina to sasniegt.