Zoriks un Strautiņš izceļas, latvieši Gailīša debijā uzvar Beļģiju
Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība piektdien, 22. novembrī, "EuroBasket 2025" kvalifikācijas mājas spēlē uzvarēja Beļģiju ar 75:72. Kristeram Zorikam 22 punkti un astoņas rezultatīvas piespēles. Pirmdien komandas tiksies Šarleruā.
C grupa 2024. gada 22. novembrī
# | Komanda | U-Z | +/- |
---|---|---|---|
1 | Latvija | 3-0 | +19 |
2 | Beļģija | 2-1 | +17 |
3 | Spānija | 1-2 | -5 |
4 | Slovākija | 0-3 | -31 |
Pirmajai spēlei pret Beļģiju tika pieteikti trīs debitanti – “Rīgas Zeļļu” aizsargi Toms Skuja un Roberts Bērziņš, kā arī Liepājas uzbrukuma līderis Kristaps Ķilps. Ārpus pieteikuma palika Juris Vītols, Dāvids Vīksne un Rodijs Mačoha.
Valstsvienību pirmo reizi oficiālā spēlē vadīja Jānis Gailītis. Jaunais un vienlaikus pieredzējušais treneris 17 sezonas aizvadīja VEF sistēmā, savukārt šoruden ar Vaisenfelsas “Mitteldeutscher” sasniedza kluba rekordu un Vācijas Bundeslīgā izcīnīja sešas uzvaras pēc kārtas.
Beļģija zemāku izmaksu dēļ nolēma spēlei gatavoties Latvijā un pirmdien Rīgā ieradās ar 21 spēlētāju. Spēles dienā pretiniekiem pusi sastāva veidoja 21-23 gadus veci spēlētāji – Nīlss Van den Einde, Žo van Begnots, Taiss de Riders, Zībe Ledegens, Jope Menness un Arkānžs Izo Bolavī.
Komandas izsaukšana notika Mika Galvanovska dziesmas “Par savu zemi saukt” pavadībā. Pirms starta iemetiena izskanēja vasarā pirmizrādi piedzīvojuši uzmundrinājuma panti, bet puslaika pārtraukumā notika “EuroBasket 2025” talismana Markija Marka pirmais iznāciens.
Starta piecinieki
Latvija: Zoriks, Lomažs, Strautiņš, Šteinbergs, Čavars
Beļģija: Lekomtē, Obasohans, Vanvijns, Žilets, Vanvlīts
Artūrs Strautiņš un Mārcis Šteinbergs divreiz izvirzīja vadībā Latviju, bet pirmās ceturtdaļas turpinājums piederēja “Beļģijas lauvām”. Aizsargi Emanuels Lekomts un Retins Obasohans uzņēmās iniciatīvu – gan saasināja, gan precīzi meta no trīspunktu līnijas. Pirmajās septiņās minūtēs viesi realizēja sešus tālmetienus, liekot Jānim Gailītim pieprasīt minūtes pārtraukumu – 14:24. Kārļa Šiliņa, vēlāk Kristapa Ķilpa un Arta Ates iznāciens palīdzēja nobremzēt ofensīvu. Ate ziedojās un sakrāja trīs piezīmes, Šiliņš nobloķēja divus metienus, bet debitants Ķilps pēdējā sekundē izcēlās ar 2+1 gājienu – 17:25.
Latvijas aizsargu mundieri uzspodrināja Kristers Zoriks. “Jaunpils dzelzis” pirmais sajuta metienu, līdz 14. minūtei sakrājot 10 punktus. Brīdi vēlāk skatītājiem uzgavilēt lika Kārlis Šiliņš, triecot bumbu grozā no augšas – 27:27! Vēl pie puslaika zvaigznēm jāpieskaita Artūrs Strautiņš – uzbrucējs spēlēja ar izcilu mērķtiecību. Beļģija septiņās minūtēs guva tikai trīs punktus, tādējādi Zorika trešais tālmetiens atguva vadību latviešiem – 30:27. Pretinieki pirmie sasniedza komandas pārkāpumu normu, Lomažs pēc pauzes atgriezās ar 2+1 gājienu, tomēr tālāks izrāviens nesekoja. Obasohans ar kolēģiem noslāpēja latviešu ofensīvu, puslaiku pabeidzot savā labā – 42:44.
Kārļa Šiliņa pamazām sakrātie punkti atjaunoja minimālu vadību Latvijai – 45:44. Līdz trešās ceturtdaļas vidum bija daudz paužu un rezultāts auga gausi. Pussimta robežu 26. minūtē pirmie sasniedza Beļģijas basketbolisti, taču Ojārs Siliņš uzreiz atbildēja ar trejaci no kreisā stūra – 52:50. Varšavas “Legia” uzbrucēju sameklēja Kristers Zoriks, īsi pēc tam arī pats gūstot punktus. “Lauvu” atspēlēšanās centienus atvēsināja Siliņa otrais tālmetiens – 57:52. Latviešu pozīcijas novājināja piezīmju nasta, par laimi, viesu precizitāte brīvmetienos bija tālu no ideālas. Pirms pēdējām 10 minūtēm 59:57 mājinieku labā.
Toms Skuja izmantoja Arti Ati kā piemēru aizsardzībā, pelnot piezīmes ar krampēšanu. Trīsdesmit pirmās minūtes beigās aizsargam tika fiksēts piektais pārkāpums. Liels spēles laiks debijā bija arī Kristapam Ķilpam, kamēr Roberts Bērziņš atbalstīja komandu no malas. Beļģijas rindās aktīvākais jaunais spēlētājs bija 21 gadu vecais “Bilbao Basket” censonis Taiss De Riders, kura gūtie punkti turēja komandas blakus – 63:63. Piecas minūtes pirms pamatlaika beigām zāli uz brīdi pameta pretinieku līderis Retins Obasohans, bet Strautiņš nākamajā uzbrukumā iemeta tālmetienu – 66:63!
Sekoja sekmīgas Kārļa Šiliņa darbības abos laukuma galos. Garais spēlētājs nobloķēja pretinieka metienu, pēc tam trieca bumbu grozā no augšas – 68:63. Viesi centās turēt līdzi, iemetot trīspunktu metienu. Artūrs Strautiņš uzreiz atbildēja ar to pašu, tādējādi Obasohana atgriešanās tika sagaidīta ar plus pieci – 71:66. “Lauvas” ceturtajā ceturtdaļā spēja sodīt latviešu sakrātās piezīmes un Švarcs 112 sekundes pirms finālsvilpes izlīdzināja rezultātu – 71:71. Pretējā pusē acīgs zem groza bija Ojārs Siliņš – 73:71. Obasohana mēģinājums izraut vadību bija nesekmīgs un Kristers Zoriks palielināja pārsvaru līdz četriem punktiem – 75:71. Viesiem pēc izprovocētas piezīmes vēl radās iespēja panākt neizšķirtu, taču trīspunktu metieni nesasniedza mērķi.
EuroBasket 2025 kvalifikācija, 22. novembris, Rīgas arēna
Latvija – Beļģija 75:72 (17:25, 25:19, 17:13, 16:15)
Latvija: Zoriks 22 (2p 5/8, 3p 3/6, 1p 3/4; astoņas piespēles, eff 25), Strautiņš 17 (2p 2/3, 3p 3/7, 1p 4/4; 9ab, eff 19), Lomažs 11 (2p 4/8, 3p 0/5, 1p 3/3; 5pp), Šiliņš 11 (2p 4/5, 3p 0/3, 1p 3/4; 7ab), Siliņš 8 (2p 1/2, 3p 2/3; 5ab), Ķilps 3, Šteinbergs 2, Skuja 1 (5pp), Čavars, Ate, Bērziņš; Helmanis. Treneris Jānis Gailītis.
Beļģija: Obasohans 18 (2p 4/5, 3p 3/10, 1p 1/5; 6ab, 6rp, eff 17). Vanvijns 13, De Riders 13, Švarcs 10, Lekomts 7, van Vlīts 7, Meness 4, Žilē (3p 0/7), Bolavī, Begnots, Den Einde, Treneris Dario Džerdža.
Tiesneši: Ademir Zurapovič (Bosnija), Yener Yilmaz (Turcija), Ivor Matejek (Čehija).
Komisārs Uros Ivanovič.
Komandas oficiālās spēlēs tikās sesto reizi, bilance 5-1 Latvijas labā.
Latvijas vīriešu valstsvienība 2024. gada 22. novembrī
Pozīcija | Nr. | Spēlētājs | Gads | Augums | Klubs | Spēles (Punkti) |
---|---|---|---|---|---|---|
Aizsargs | 54 | Roberts Bērziņš | 2001 | 192 | Rīgas Zeļļi | 1 |
66 | Kristers Zoriks | 1998 | 193 | Le Portel (FRA) | 41 (311) | |
33 | Toms Skuja | 2002 | 184 | Rīgas Zeļļi | 1 (1) | |
19 | Rihards Lomažs | 1996 | 190 | Merkezefendi (TUR) | 43 (516) | |
35 | Kristaps Ķilps | 2001 | 194 | BK Liepāja | 1 (3) | |
15 | Artis Ate | 1989 | 193 | Valmiera Glass VIA | 37 (110) | |
Juris Vītols | 2005 | 188 | Rīgas Zeļļi | |||
Uzbrucējs | 4 | Ojārs Siliņš | 1993 | 203 | Legia (POL) | 24 (140) |
12 | Artūrs Strautiņš | 1998 | 198 | Derthona (ITA) | 35 (196) | |
28 | Mārcis Šteinbergs | 2001 | 206 | Baxi Manresa (ESP) | 15 (39) | |
38 | Dāvids Vīksne | 2000 | 195 | Rīgas Zeļļi | ||
60 | Rodijs Mačoha | 2002 | 200 | BK Liepāja | ||
Centrs | 3 | Krišs Helmanis | 2002 | 212 | Rīgas Zeļļi | 2 |
18 | Klāvs Čavars | 1996 | 208 | Sabah BK (AZE) | 47 (208) | |
37 | Kārlis Šiliņš | 1997 | 208 | Pistoia (ITA) | 5 (29) |
Izspēles kārtība
“EuroBasket 2025” kvalifikācijas spēles tiks izspēlētas trīs sabraukumos 2024. gada 19.-27. februārī, 18.-26. novembrī un 2025. gada 17.-25. februārī. Katrai komandai katrā logā būs jāaizvada pa divām spēlēm.
Finālturnīram kvalificēsies trīs labākās komandas no katras grupas, izņemot grupas, kurās ielozētas “EuroBasket 2025” rīkotājas Latvija, Polija, Somija un Kipra. Četrās minētajās grupās kvalificēsies rīkotāja un divas labākās komandas. Pavisam Eiropas čempionātā spēlēs 24 komandas.
C grupas kalendārs
Diena | Spēle | Rezultāts |
---|---|---|
22.02.2024 | Slovākija – Beļģija | 60:75 |
Spānija – Latvija | 75:79 | |
25.02.2024 | Latvija – Slovākija | 64:52 |
Beļģija – Spānija | 58:53 | |
22.11.2024 | Latvija – Beļģija | 75:72 |
Slovākija – Spānija | 72:76 P2 | |
25.11.2024 | Spānija – Slovākija | |
Beļģija – Latvija | ||
20.02.2025 | Beļģija – Slovākija | |
Latvija – Spānija | ||
23.02.2025 | Spānija – Beļģija | |
Slovākija – Latvija |
-2 [+] [-]
[+] [-]
Realitāte pret atlētiskajiem britiem jau u20 viss parādījās!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ja jau puikam ir grūtības saķert bumbu, kādas tad var vispār būt perspektīvas?
Reālistiski raugoties, puika pie saviem gadiem izskatījās nevisai, neveikls, lēnīgs, pat pie liela auguma pārsvara laukumā nespēja to īsti realizēt. Agresivitātes ar necik. Savus punktus samest komandā, kur apkārtējie spēlētāji daļēji no Tevis noņem atbildību un spiedienu, nu, tas nav nekāds rādītājs.
[+] [-]
Tātad nevienam centram tas nebūs rādītājs, ja mazie būs līderis...Interesants tev viedoklis
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Es runāju par to, ka vai ir jēga iesaistīt Čavaru, ja ar viņu īsti nespēlē? Tīri treniņu ziņā, varbūt jauno iesaistīt. Es nerunāju par Piņņa iespēlēšanu vai laišanu spēlēt. Bet tīri nākotnes ziņā, kurš variants ir lietderīgāks? Pašlaik, ja ir maksimums, Pinnis ar Čavaru tur tuvumā nav. jo, AP ar Šiliņu ir viennozīmīgi galvastiesu parāki.
[+] [-]
[+] [-]
Forši iespēlēt spēlētāju, kas nākotnē izlasē nespēlēs!
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
Tev vienmēr tik neveikli tie piemēri)
Nu tāpat kā savulaik Čavars bija tikpat labs vai pat labāks par AP(jo bija laiks, kad Tu šādi teici)
Tad arī Gromovs likās tikpat labs kā AP(ar to arī viss it kā skaidrs?)
Meiers esot bijis labāks nekā AP. Ok, ar viss skaidrs.
Jautājums, kāpēc visās reizēs es pareizi novērtēju AP talanta pārsvaru par visiem Tevis piesauktajiem? Jo Tavā gadījumā talantam nav nozīmes, bet beigās AP talants tomēr izpaudās spilgtāk un sekmīgāk.
Esi drošs, ka talantam nav necik nozīmes?
[+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tik daudz samelojies. Tev pašam nav problēmas atvainoties par saviem meliem? Es to saku, jo man piedēvē savu skatījumu. Es tā nedomāju un nevērtēju spēlētājus. Es vērtēju pēc noteikta nogriežņa spēles. Teiksim par Meieru bija tad, kad viņam bija maksimālā forma, bet AP bija problēmas, tagad atkal otrādāk ir un Meiers praktiski ir karjeras noslēgumā
Kā teicu, tava problēma ir tā, ka man piedēvē veidu, kā domā. Es tā nedaru, jo ir pietiekami piemēri tam, ka tas nestrādā.
ps. Tu jau saproti, ka ja būtu AP, mēš šādi runātu Helmaņa - Čavara sakarā?
[+] [-]
[+] [-]
Ok, neloģiski bija paņemt AP vietā. Nosacīti, līdz kaut kādam mirklim treneris var šādu spēlētāju izvēli veikt, ja sniegums laukumā pierāda taisnību
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Beigās sanāk, ka mans spēlētāja spēju vērtējums visbiežāk attaisnojas. Kāpēc tā sanāk, labs jautājums?
Skaidrs, ka jau šobrīd var runāt par to, ka Čavars ir aiz Šiliņa, visticamāk,ja Helmanim būs veselība un kāpums, arī viņš ir ar potenciālu. Ja Viljamsons turpinās attīstīties, arī viņš būs nopietni vērtējams izlases sakarā. Bet Pinnis baigi atpaliek no abiem pēdējiem. Vijamsona sniegums bija pārsteigums, viņš reāli sāka spēlēt daudz krutāk, kas zin, teorētiski arīPinnimkas tāds ir pa spēkam? Redzēs