Visockis-Rubenis: "Laukumu atstājām ar sudraba medaļām, bet kā uzvarētāji"

"Centāmies šai spēlei gatavoties tāpat kā visām pārējām - mēģinājām ignorēt cilvēkus un īsziņas, kas teica, ka jau esam paveikuši lielu darbu. Vēl bija viena spēle un nedrīkstējām apstāties, jo visu sulu no citrona vajadzēja izspiest līdz galam," preses konferencē sacīja Artūrs Visockis-Rubenis. "Puiši tam noticēja. Sākums gan neizdevās un atdevām iniciatīvu pretiniekam. Kaut gatavojāmies milzīgam fiziskajam pārspēkam, laikam līdz galam nesapratām cik tas būs nopietns. Tomēr pēc tam ar ticību un cīņassparu turējāmies spēlē - no laukuma aizgājām ar sudraba medaļām, bet kā uzvarētāji."

"Skatoties atkārtojumu, noteikti atradīsim kļūdas, ko varējām izdarīt labāk, tomēr kopumā šobrīd jūtamies kā uzvarētāji un pilnībā izbaudām sudraba medaļas, jo ceļš līdz tām bija ļoti grūts un pārbaudījumu pilns," atzina treneris.

"Bija vairākas epizodes, kurās varējām salauzt spēli - maču varējām uzvarēt tikai un vienīgi ar uzbrukumu, jo viņu fiziskais pārspēks groza apakšā bija milzīgs. Gājām uz to, lai iemestu 105 punktus, tomēr izšķirošajos brīžos, kad bijām tuvu, pietrūka viena precīza metiena, kas pārlauztu līkni. Situācijas un iespējas bija, bet nerealizējām," norādīja Visockis-Rubenis.

Atsevišķi līdzjutēji bija neapmierināti par tiesnešu piekopto stilu, bet Visockis-Rubenis atturējās no jebkāda veida kritikas: "Tiesneši darīja darbu, ko vajadzēja. Emocijās vienmēr liekas, ka vajag citādāk, bet šī bija finālspēle, ko tiesāja trīs labākie tiesneši."

"Biju pārsteigts, ka man tika uzticēta šī izlase," atzina treneris. "Gatavojoties čempionātam, ļoti nopietni piegāju pie treneru kolektīva atlasīšanas - vācu uzticamus profesionāļus. Katra mazā detaļa beigās summējās. Tāpat piegājām arī spēlētāju atlasē - lai katram būtu pilnīgi skaidra loma komandā, bet mums būtu skaidrs kā mēs viņu izmantosim komandā. Jau pirms čempionāta teicu, ka mūsu lielākais spēks ir vidējais aritmētiskais un tas arī piepildījās mačā. Viens otru dzina uz priekšu. Ļoti liels bija pat epizodiski spēlējošā Oskara Hlebovicka ieguldījums. Liels zaudējums bija, ka pirmajā spēlē no sastāva izkrita Edvards Mežulis - šajā spēlē viņš ļoti būtu palīdzējis, ar viņa palīdzību mēs noteikti būtu šodien uzvarējuši."

"Pirmajā treniņā pateicām, ka komandas mērķis ir izcīnīt medaļas, bet pēc tam par to vairs nerunājām - katru dienu vienkārši pildījām uzdevumus, lai tuvotos mērķim," treneris pastāstīja par noskaņojumu izlasē. "Ķilps, kurš šodien praktiski spēlēja uz vienas kājas, ir uzvarētājs. Viņam tika uzticēta skaidra loma - līderu segšana. Viņš un Dāvids Vīksne šo darbu izdarīja lieliski. Šodien viņam acīmredzami sāpēja kāja, bet tāpat gāja laukumā un svarīgā brīdī trāpīja divus tālmetienus. Mans brālis [fiziskās sagatavotības treneris Ēriks Visockis] atteicās no sieviešu basketbola izlases, jo viņam būs ģimenes pieaugums. Tomēr pēc nopietnas sarunas ar sievu piekrita šai izlasei. Tieši viņa dēļ viss tika perfekti sagatavots un iztikām bez nopietnām traumām. Līdz pēdējai spēlei aizgājām ar vienu lauztu roku, kas kopumā bija negadījums."

"Šai paaudzei ir laba īpašība - šie puiši ir ļoti mērķtiecīgi. Šim panākumam nedrīkst būt punkta statuss, bet gan jābūt atsperes statusam - pamest uz priekšu, dot motivāciju. Viņi nedrīkst apstāties, viss ir tikai sākums," norādīja treneris. "Šodien izbaudīsim mirkli, rīt izgulēsimies un pēc tam dzīvosim tālāk. Rīt Latvijas sportā būs kāda jauna uzvara un par mums aizmirsīs, tāpēc izbaudīsim šo īso mirkli."