Eksperti par Alonso atbrīvošanu: LBS lēmums uzskatāms par kļūdas atzīšanu un labošanu

Kā vērtē Latvijas Basketbola savienības valdes lēmumu pārtraukt sadarbību ar līdzšinējo vīriešu izlases galveno treneri Sito Alonso?
Andrejs Siliņš [AS]: ''Būtu jocīgi, ja šobrīd mana atbilde būtu cita kā vien tas, ka lēmums ir pareizs, jo biju viens no tiem pāris, kas publiski šādu situācijas attīstības virzienu nekautrējās iezīmēt jau uzreiz pēc zaudējumiem Polijai.''

Guntars Jonāns [GJ]: ''Laikam jau, ka pareizs lēmums. Šobrīd redzam, ka izlase nespēlē – četras spēles, viena uzvara un trīs zaudējumi. Kopumā spēle tāda nepārliecinoša. Nav nekas nepareizs vai pārsteidzošs, ka treneris pēc tāda starta tiek atbrīvots.''

Kā LBS valdes lēmums tev izskatās no malas?
AS: ''Jau iepriekš paudu uzskatu, ka jau iecelt Alonso bija kļūdains lēmums, tagad veikts šīs kļūdas labojums. Pat ja ne tiešā tekstā, šāds lēmums vienlaikus ir arī savas kļūdas atzīšana. Tas var būt emocionāli nepatīkami, jo var šķist kā uzbrukums kāda pašcieņai, bet vienlaikus tas liecina par briedumu un palīdz virzīties uz priekšu.''

GJ: ''LBS valdes lēmums no malas izskatās kā kļūdas atzīšana un kļūdas labošana. Tad jau redzēs, vai tā būs situācijas glābšana vēl šajā ciklā, apstiprinot jauno treneri. Pēc tam to varēs iepakot kaut kādā veidā, izejot no tā, kāds būs rezultāts – izdosies saglābt, būs glābšana. Ja neizdosies saglābt, ieliksim fundamentu nākamajai EuroBasket 2029 kvalifikācijai ar skatu uz priekšu. Jāreaģē, protams, bija, jo kritika kopējā basketbola sabiedrībā par izlases sniegumu un treneri bija jūtama. Kaut kādā ziņā Latvijas Basketbola savienība uz to reaģēja.''

Kas, tavuprāt, bija galvenie iemesli Sito Alonso neveiksmīgajam posmam pie Latvijas izlases stūres? Vai vispār to varam saukt par neveiksmīgu – varbūt tā ir mūsu reālā vieta situācijā, kad vairāki vadošie spēlētāji dažādu iemeslu dēļ nevar palīdzēt izlasei?
AS: ''Galvenais iemesls bija viņa iecelšana, jo visa Alonso līdzšinējā karjera liecināja, ka viņš sasniedz labākos rezultātus, strādajot ar mazbudžeta komandām ilgtermiņā, pielietojot savas specifiskas taktiskās nianses, kas paģēr konkrētus spēlētāju tipus. Pirmkārt, trenerim Alonso šajos apstākļos - logi sezonas laikā, kuros ar milzīgu iespējamību var paredzēt, ka nebūs visi mūsu labākie spēlētāji - nebija pieejami šāda tipa spēlētāji. Otrkārt, viņa negatavība vai reālās situācijas un apstākļu neapzināšanās bija uzskatāmi redzama jau pirmajās minūtēs pirmajā oficiālajā spēlē pie izlases stūres, kad nīderlandieši pie trenera Alonso uzliktās aizsardzības sistēmas izskatījās kā pieugušie, kas spēlē pret bērniem. Attaisnošanās ar to, ka mums nav pieejami visi labākie spēlētāji, ir slinks naratīvs. To, ka tā bieži būs, visi saprot un apzinās. Ja kāds ar to attaisnojas, tad nav nemaz tiem pārējiem vērts iet laukumā. Bet tā nav. Arī šajos sabraukumos mūsu izlases kodolu veido spēlētāji, kas ikdienā spēlē Eiropas top līgās un ir savu klubu komandu pamata rotācijās. Problēma bija tā, ka mēs izlases vadību neuzticējām galvenajam trenerim, kurš zina Latvijas basketbolu, un kuru zina Latvijas basketbols.''

GJ: ''Sāksim ar to, ka, jā, tas bija neveiksmīgs posms – viena uzvara un trīs zaudējumi. Spēle nebija tāda, kas izskatījās daudzsološi un varētu likties, ka tur kaut kas veidojas, īpaši pirmajā logā, kad bija grūtāk. Protams, pirmajā logā vairāki vadošie spēlētāji izpalika. Praktiski nebija saspēles vadītāju, nebija trešo numuru – ne Rodiona Kuruca, ne Artūra Strautiņa. Daudz caurumu sastāvā. Mums nav tādas rezerves, lai ar katru nākamo spēlētāju tos caurumus varētu aizlāpīt ciet. Tas arī bija pats pirmais sabraukums Sito Alonso vadībā – neizdevās atrast kopīgu rokrakstu, trenerim no spēlētājiem un spēlētājiem saprast, ko treneris grib. Otrajā logā varbūt jau bija labāks sastāvs mums pašiem, bet arī pretinieks bija krietni stiprāks. Noteikti neveiksmīgi. Trenerim arī nebija pieejami visi labākie spēlētāji, lai varētu visu objektīvi novērtēt, bet arī tas, kas tika parādīts laukumā, neatstāja sajūtu, ka viss ir labi.''

Prognozē – vai Jānim Gailītim izdosies saglābt 2027. gada Pasaules kausa ciklu un aizvest Latviju uz Kataru?
AS: ''⁠Domāju, ka neizdosies, jo pārāk daudz izliets. Ceru, ka kļūdos.''

GJ: ''Gribu būt optimists, bet laikam situācija neļauj būt pārāk lielam optimistam. Bilance 3-3 ir labākais iespējamais, ko varam paņemt no šīs grupas uz nākamo. Tad ļoti daudz būs atkarīgs no tā, kā tās komandas [Vācija, Horvātija, Izraēla] izvietosies – kurai ar kuru būs jāspēlē otrajā kvalifikācijas fāzē vasaras vai rudens logos. Ja, piemēram, spēlēsim pret Izraēlu vasarā ar visiem NBA spēlētājiem, tā ir viena komanda. Ja rudenī pēc tam bez NBA spēlētājiem, pavisam cita komanda. Mums arī, teorētiski, varētu būt Kristaps Porziņģis, ja ir spēles vasarā. Tas būs nozīmīgi – kuros logos kuras izlases nāks pretī, bet iespējas noteikti nav pārāk labas.''

Kas būtu jādara Latvijas izlasei, raugoties uz nākamo lielo turnīru, EuroBasket 2029?
AS: ''Kā jau iepriekš, publiski runājot par trenera Alonso nākotni, esmu teicis - šeit bija jāpieņem stratēģisks lēmums vadības līmenī. Treneris un spēlētāji, protams, darīs visu, lai uzvarētu pēc iespējas vairāk un pie iespējas vēl pacīnītos par Pasaules kausu, bet vadības līmenī šis lēmums prasa realitātes apzināšanos un domāšanu ilgtermiņā. Vai vismaz vidējā termiņā, kur ierakstās EuroBasket 2029. 2029. gadā daudzi mūsu šī brīža izlases vadošie spēlētāji joprojām tādi būs un vēl labāki - par trim gadiem nobriedušāki un pieredzējušāki.

Līdz tam nav jāveic nekāda masveida paaudžu maiņa, pie tā mērķtiecīgi jāstrādā paralēli aktuālajiem mērķiem, bet paaudžu maiņai izlasē jānotiek organiski. Var piekrist vai nepiekrist trenera Lukas Banki lēmumiem par atsevišķiem spēlētājiem, bet nevar noliegt, ka kopumā viņa vadībā bija ļoti precīzi noformulēta misijas sajūta vairākos līmeņos - gan par tuvāko lielo sportisko mērķi, gan rūpēm par nākamās paaudzes attīstīšanu un nesteidzīgu iesaisti lielās izlases procesos.''

GJ: ''Ja nekvalificējamies uz 2027. gada Pasaules kausu, jāsāk domāt par EuroBasket 2029. Pirmkārt, jāpaskatās uz pašreizējiem izlases spēlētājiem – cik viņiem 2029. gadā būs gadi, kurš vēl varēs spēlēt, ar ko varēsim objektīvi rēķināties un ar ko nē. Ja ir skaidrs vairākus logus līdz beigām, ka netiekam uz Pasaules kausu, varbūt ir daļēji jāskatās uz kaut kādu jauno spēlētāju piesaisti. Objektīvi kādam spēlētājam varbūt ir jāpasaka paldies, ja skaties, ka kādam spēlētājam 2029. gadā būs 35, 36 vai 38 gadi – vai viņi tiešām būs spēlētāji vēl tad? Darba daudz.''

Latvijas vīriešu basketbola izlase jaunā galvenā trenera Jāņa Gailīša vadībā pirmās spēles aizvadīs jūlija sākumā, noslēdzot 2027. gada FIBA Pasaules kausa kvalifikācijas pirmo apakšgrupu ar spēlēm pret Nīderlandi viesos (3. jūlijā) un Austriju mājās (6. jūlijā).