Zane Tamane: "Amerikā sevi pierādīt nācās caur sāpēm"

Labestība, nesavtība, izcilība. Visas nosauktās īpašības raksturo Zani. Astoto gadu pēc kārtas viņa ir izlases nometnē, kļūstot par nesavtīgas un izcilas attieksmes piemēru. Bez pārspīlējuma Zani var nosaukt par vienu no labākajiem cilvēkiem, ko pazīstu.

Aprīlī kļuvusi par Turcijas čempioni Stambulas "Fenerbahçe" rindās, maijā Zane iekļuva divkārtējās WNBA čempionvienības “Phoenix Mercury” sastāvā. Ko prasīja četras nedēļas ilgā cīņa – par to šajā sarunā.

Fīniksa ir viena no Amerikas pilsētām ar karstāko klimatu. Vai paspēji priecāties par silto laiku?
Man patīk karstums, taču tur bija par traku. Pirms tam Fīniksā biju pavadījusi pāris dienas, taču dzīvot uz vietas bija savādāk. Izejot ārā, karsto tuksneša gaisu varēja sajust uzreiz. Teica, ka vasarā tur ir vēl karstāk. Amerikā visur ir kondicionieri. Svelme bija jūtama, tikai mērojot ceļu no mašīnas līdz telpām.

Lielākā daļa “Mercury” spēlētāju dzīvo citās Amerikas pilsētās. Kādi bija dzīvošanas apstākļi?
Dzīvojām desmit minūšu braucienā no zāles. Dažām spēlētājām bija dzīvokļi. Sešas meitenes dzīvoja viesnīcā, pa divām istabā. Uz divām spēlētājām bija viena automašīna, ar kuru braucām uz treniņiem.

Penija Teilore savainojuma dēļ izlaiž sezonu. Daiana Taurasi šobrīd nevar spēlēt. Tas atstāja iespaidu Tavai dalībai komandā?
Iedrošināja treneris. Braucu ar pārliecību, ka varu spēlēt WNBA līmenī. Visas spēlētājas biju iepazinusi Eiropā. Zināju, uz ko gatavoties un kas mani sagaida. Iegāza kreisā pleca savainojums. Divas dienas pirms treniņnometnes sākuma, 28. aprīlī, pirmajā nodarbībā izgriezu plecu. Pēc treniņa vairākas stundas pavadīju kopā ar “Mercury” ārsti. Viņa pie sāpošā pleca lika gan ledu, gan karsto kaloriferu. Teica, ka skatīsies pašsajūtu nākamajā dienā. Sāpēja priekšā, sāpēja mugura. Naktī nevarēju gulēt. Dzēru pretsāpju zāles.

Svētdien, 29. aprīlī, bija oficiālās medicīniskās pārbaudes. Rentgens neuzrādīja kaula lūzumu. Nākamā pārbaude bija elektromagnētiskās rezonanses veikšanai līdzīgā mašīnā. Tā konstatēja pleca izmežģījumu. Ārsti teica, ka tas ir līdzīgs potītes izmežģījumam. Tikai plecā.

Bija vajadzīgs atpūtas laiks, taču biju situācijā, kurā vajadzēja sevi parādīt. Mēģināju izdarīt pēc iespējas vairāk, taču savainojums traucēja parādīt simtprocentīgu atdevi treniņos un spēlēs. Psiholoģiski tas visu padarīja smagāku. Sportā ir bijušas labākas un sliktākas dienas, tomēr vienmēr esmu spējusi atgūt pārliecību. Šoreiz bija ļoti grūti tieši psiholoģiski, jo treneris mani nezināja. Vajadzēja pierādīt caur sāpēm, konkurences apstākļos.

Sāka likties, ka nevaru. Lai sasniegtu labus rezultātus, sportistam vajadzīga laba veselība un pārliecība par sevi. Tajā brīdī abas lietas nebija kārtībā. Nepaveicās. Ļoti pārdzīvoju. Tāds ir sports.

“Mercury” ir slavena ar ātro spēli. Cik liela slodze bija treniņnometnē?
Treniņi nebija gari, bet intensīvi. Divas nodarbības dienā bija tikai pašā sākumā. Daudz skrējām. Vēlāk trenējāmies reizi dienā. Treniņos spēlējām pret atlasītu vīriešu komandu (male practice squad). Visas kandidātes zināja, ka cīņa notiek par pēdējām trīs vietām. Konkurence bija liela. Manā pozīcijā sacentās vēl četras spēlētājas. Uzskatu, ka tas nāk par labu. WNBA pulcētas tikai augsta līmeņa spēlētājas. Visām noslēgti līgumi Eiropā un spēlēt pret viņām ir laba pieredze.

Sastāvu nosauca 17. maijā. Mediju dienā, pēc treniņa. Pirms tam man bija sajūta, ka tikšu vaļā no nelabvēlīgajām apstākļu sakritībām. Gribēju palīdzēt cīnīties par WNBA čempionu titulu, jo “Mercury” ir laba komanda. Daudz strādāju ar sevi. Gāju uz svariem, mētāju. Pirmajā izbraukumā sapratu, ka būs ļoti grūti atrast savu vietu. Gribēju palikt, taču redzēju, ka apstākļi nestrādā manā labā.

No vienpadsmit kandidātēm sastāvā iekļuva trīs. Saņēmi psiholoģisko atbalstu no personāla?
Treneri gaidīja manu atgriešanos. Viņi nebija klātienē redzējuši, kā spēlēju. Trūka priekšstata par manu varējumu. Tajā situācijā nevarēju parādīt visu. Sapratu, ka vajag pieņemt lēmumu. Atbraukt uz Latviju, saārstēt sevi. Nākamais līgums parakstīts, priekšā ir jaunas sezonas. Bija jāpadomā par veselību un iespēju palīdzēt Latvijas izlasei.

Treneri uzrunāju pati. Izrunājos ar viņu un ģenerālmenedžeri pēc atgriešanās no izbraukuma uz Mineapoli un Talsu. Teicu, ka būšu atklāta. Izstāstīju, kā jūtos. Ka savainojuma laikā nevaru parādīt savu labāko spēli. Pateicos par tiešām labo iespēju.

Ko treneris Geinss prasīja no tevis?
Treneris teica, ka “Mercury” ir komanda, kas skrien. Viņam uzbrukumā nevajag spēlētājas, kuras spēlē caur kājām. No manis gaidīja skriešanu, spēli aizsardzībā un atlēkušo bumbu vākšanu.

Pārbaudes spēlē pret Japānu laukumā tiku ilgāku laiku. Biju spēlējusi pret Āzijas komandām un zināju, kas gaidāms. Treneris gribēja pārbaudīt mazāk zināmās spēlētājas. Vairāk spēlējot, ieguvu labāku pārliecību, lai gan darīju to caur sāpēm. Sportā tam jātiek pāri.

Kad līgā spēlēji pirmo reizi, tajā bija 192 spēlētājas. Tagad WNBA komandu sastāvos apmaksātas vietas ir 132 basketbolistēm. Konkurence kļuvusi niknāka?
Spēle kļuvusi vēl fiziskāka, ātrāka. WNBA ir ļoti prestiža līga, kur spēlēt grib ikviena spēlētāja. Piemēram, Daiana Taurasi spēlē bez atpūtas. No Turcijas viņa devās uz ASV izlases nometni Sietlā, pēc tam pie mums. Viņa sastiepa kājas augšstilbu. Treneris teica, lai pāris spēles izlaiž un atgūstas. Domāju, sekas atstāja nogurums. Spēlēšana bez pārtraukuma rada savainojumus. Ceru, ka viņa ātri atveseļosies.

Vai treneris izteica vēlēšanos redzēt Tevi pēc gada?
Amerikā basketbols ir savādāks. Treneris teica, ka to saprot, jo pats spēlējis Eiropā. Viņam te bija grūtāk iejusties. Pieļāva iespēju tikties un novēlēja veiksmi. Jautāja, vai vēlos vēl palikt Arizonā. Kā izdevīgāk organizācijai, atbildēju.

“Suns” un “Mercury” organizācijā ir ļoti labi darba apstākļi. Klubs rūpējas par katru spēlētāju. Reizi nedēļā pie komandas nāca jaunie masieri. Daļa personāla ziemā strādā “Phoenix Suns” rindās. Viņu attieksme bija ļoti laba, profesionāla. Cilvēki patika. Varēju justies kā jaukā ģimenē. Man bija treniņnometnes līgums ar iespēju to pagarināt līdz sezonas beigām. Uzturēšanās laikā klubs nodrošināja pilnu veselības aprūpi.

Kā jūties šobrīd?
Rīgā man vēlreiz uztaisīja magnētisko rezonansi. Tā uzrādīja, ka ielūzušais pleca skrimslis turpina dzīt. Sākumā bija doma par operāciju, taču pārdomāju. Ārsti teica, ka sadzīšanai vajadzīgas sešas nedēļas. Vēl pāris ir nepieciešamas. Reāli trenēties atsāku daudz ātrāk. Ceru, ka sāpes drīz pāries.

Treneris Nerips teica, ka zvanīji nākamajā dienā pēc atgriešanās, pati piesakoties medicīniskajām pārbaudēm.
Basketbola savienība nāca soli pretī. Teica, ka palīdzēs atveseļot plecu, neatkarīgi – varēšu vai nevarēšu šogad spēlēt izlasē. Svarīgākais bija uzzināt, kas noticis ar plecu. Tomēr tā ir mana veselība un no tās atkarīga mana karjera. Izlasē vienmēr ir veikta apdrošināšana par valstsvienībā pavadīto laiku. Ceru, ka nākamajā nedēļā jau varēšu spēlēt izlasē.

Mums ir ļoti foršs kolektīvs. Draudzīgas meitenes, laba kompānija. Ir prieks strādāt ar tādiem cilvēkiem. Meitenes vairāk atbalsta, saprot viena otru. Pirmdien piedalījos komandas treniņā. Pagaidām bez kontakta spēles. Iespējams, ka piektdien Kauņā iziešu laukumā spēlē pret Zviedriju. Pirms kvalifikācijas spēlēm noderētu iespēlēšanās, lai labāk sajustu jaunās spēlētājas. Treneri negrib, lai sasteigtu. Pozitīvi, ka lēmumu varu pieņemt pēc savām sajūtām.

"Phoenix Mercury" mediju diena 17. maijā. Foto: WNBA.com/Mercury

Mediju dienas aktivitātes

Kas noteica kluba izvēli nākamajai sezonai?
Man bija vairāki labi piedāvājumi no vadošiem klubiem. Ne tikai Krievijā. Orenburgas klubu “Nadežda” izvēlējos, vadoties pēc sajūtām. Man ir labas attiecības ar kluba prezidentu. Viņš zvana katru gadu. Pajautā, kā iet. Vienmēr aicina atpakaļ. Parasti aicina brīdī, kad esmu parakstījusi jaunu līgumu. Jau zinu, kā tur ir. Par treneri Kovaļovu ir labas atsauksmes. Orenburga 2013. gada sezonai būvē ļoti labu komandu, kurai ir mērķi iekļūt Eirolīgas astoņniekā un Krievijas finālā. Ceru, ka visām kopā mums tas izdosies.

Esmu priecīga par māsu Anitu. Pati gadu nospēlēju Šopronas klubā. Man tur ļoti patika, jo klubā var justies kā lielā ģimenē.

Kā notika šķiršanās no Turcijas?
Uzvara Turcijas līgā bija labs sezonas noslēgums. Visi bija priecīgi, ka gadu izdevies noslēgt veiksmīgi. Pārdzīvojam tikai par diviem zaudējumiem Eirolīgā. Prasības bija augstas, pret “Galatasaray” vieglu spēļu nebija. Komandas vakariņās draudzīgi atvadījāmies. "Fenerbahçe" ģenerālmenedžere Didema Akina teica, ka nākamgad labprāt mani redzētu sastāvā. Uzsvēra, ka esmu daudz palīdzējusi komandai un bija prieks sastrādāties. Pati daudz ieguvu, trenējoties un spēlējot pret labām spēlētājām abās līgās.