Jānis Timma: "Augšā jātiek pakāpeniski"

Finālsērijā Krāslavas snaiperim veiksmīgas spēles mijās ar neveiksmīgām, taču pārliecība laukumā un neatlaidība beigās atmaksājās. Sākot no otrās sērijas spēles Timma katrā sacensībā atzīmējās ar “double-double” (Rīgā 16p+15ab un 14p+14ab, Ventspilī 17+15 un 20+15). Vidēji spēlē gūti 13,8 punkti un izcīnītas 13,0 bumbas zem groziem.

Brīžiem radušās problēmas ar iespēju realizāciju un tikai sērijas otrajā pusē uzķerto tālmetienu garšu (sērijā 7/26, pēdējās divās spēlēs 5/10) aizēnoja varenā cīņa pie pretinieku groza, kur Jānis savāca 22 atlēkušās bumbas un daudzas reizes piespieda ventspilniekus pārkāpt noteikumus.

JĀNIS TIMMA
Dzimis 1992. gada 2. jūlijā Krāslavā
Augums 201 cm
Basketbola skola “Rīga”/Krāslavas sporta skola
Aģentūra: First Class Management un BAA “Rīga”
Izglītība: Rīgas 49. viduskola/Krāslavas Valsts ģimnāzija/Krāslavas pamatskola
Komanda 2010./2011.: BS Rīga (Swedbank LJBL), BAA Rīga (LBL2); sezonas sākumā trenējās basketbola kluba “Barons/O!Karte” sastāvā pie Uvja Helmaņa un Aigara Vītola
Treneri: Raitis Timma (Krāslava), Nikolajs Romaņenko (Daugavpils Universitāte), Matīss Vārna, Zlatans Presičs, Ziedonis Jansons, Dainis Bertāns, Līga Kļaviņa
EČ pieredze: 2008.gada U16 (10.vieta): 4 spēles, vid. 5 min., 1 p.; 2010.gada U18 (3.vieta): 9 spēles, vid. 25 min., 11.2p, 4ab

Jāņa Timmas sasniegumi

LBL 2 čempions 2011 (BAA Rīga)
LBL 2 finālu vērtīgākais spēlētājs 2011
LBL 2 vērtīgākais spēlētājs 2011. gada martā
VEF skolu superlīgas 2011 finālu vērtīgākais spēlētājs (49. vidusskola)
Eiropas U18 čempionāta bronzas medaļas ieguvējs (Viļņa 2010)
LBL 2 čempions 2010 (DSN/Rīga)
LJBL čempions A grupā 2010 (BS Rīga)

Pirms gada “DSN/Rīga” bija stiprs sastāvs un uzvarējāt LBL2 čempionātā. Šopavasar regulārajā sezonā finišējāt piektie, bet “play-off” sasniegts fināls. Kādas ir sajūtas – paši kļuvāt stiprāki vai konkurenti vājāki?
Domāju, situāciju ietekmējuši abi faktori. LBL2 vairs nespēlē “Turība”, ar kuru pērn mums sanāca ļoti daudz cīnīties. Arī kopējais līmenis bija augstāks un mums klājās dažādi, uzvaras mijās ar zaudējumiem. Līgā palikusi “Ventspils Augstskola”, tikai viņiem sezonas laikā mainījies sastāvs.

Pirms gada paši bijām stiprāki, ar labākiem spēlētājiem. No otras puses, puiši progresē. Iekļūšana finālā tam ir apliecinājums, tik tālu nonākt nebija viegli!

LBL2 sava laukuma priekšrocība bija “Ventspils Augstskolai”, Swedbank LJBL “play-off” būsiet mainītās lomās.
U19 čempionāta finālos tāpat kā pērn spēlēsim savā laukumā un tā būs mūsu priekšrocība. Ceturtdaļfinālā jāspēlē ar Ogri. Domāju, ka tas ir grūtākais iespējamais variants, bet nekas nav viegli.

Basketbola atttīstības aģentūras “Rīga” komandā Tevi iekļāva uzreiz?
“BAA Rīga” komanda uz “DSN/Rīga” bāzes tika izveidota 2010. gadā. Komandas sastāvā pirmie iekļuva aģentūras čaļi un pārējos lika klāt. Būdams aģentūrā, varēju spēlēt no paša sākuma.

Krāslavā augusi Eiropas čempione tāllēkšanā Ineta Radēviča. Tavā pilsētā ir citi pazīstami sportisti?
Pazīstamāko vidū ir volejbolisti Gundars un Armands Celitāni. Domāju, ka no Krāslavas varētu parādīties daudzi jauni, talantīgi sportisti. Galvenais, lai viņi pareizi trenējas un nenoiet no sliedēm. Pilsētā var trenēties visos populārākajos sporta veidos, sākot no cīņas sporta līdz futbolam, basketbolam. Ir vieglatlētika, slēpošana, šaušana. Nav tā, ka visus velk uz Daugavpili. Uzskatu, ka augšā jātiek pakāpeniski, nevis uzlecot vairākus līmeņus augstāk un tad nokrist lejā.

Tev ir iznācis pakāpenisks kāpums?
Uzskatu, ka jā. Mans tēvs Raitis uz Krāslavu pārnāca no Gulbenes, kad man bija divarpus, maksimums trīs gadi, bet viņam pašam bija ap trīsdesmit. Arī pats Rīgā nenokļuvu uzreiz, vispirms izejot cauri Krāslavas un Daugavpils periodiem.

Uz Gulbeni sanāca bieži braukt?
Daudz atmiņu nav saglabāājies, bet atceros, kā spēlēja tētis.

No Gulbenes daudzi spēlētāji un treneri aizgāja uz Ventspili, Liepāju, Rīgu, Valmieru. Pašam bija variants spēlēt “Bukos”?
Mācoties devītajā klasē, spēlēju Daugavpils Universitātes amatieru komandā pie trenera Nikolaja Romaņenko. Beidzot pamatskolu, saņēmu piedāvājumu iet uz Gulbeni, kur sauca vietējās sporta skolas direktors Normunds Aizpurs. Bija arī piedāvājums doties uz Rīgu. Pats gribēju braukt uz šejieni un to izmantoju.

Kādās pozīcijās paspēji sevi izmēģināt?
Daugavpilī spēlēju otrajā un trešajā pozīcijā, dažreiz sanāca arī spēlēt par pirmo numuru. Jaunatnes līgā gāju gan apakšā, gan spēlēju ārā, pat vadīju saspēli. Kad sāku spēlēt A grupā, centos vairāk spēlēt pa āru. Savukārt tālmetienu mācīja tētis.

Kad ceļš Tevi atveda uz Rīgu?
Spēlējot B2 grupā, mums bija pārbaudes spēles pret “Rīga/Pols” pirmo komandu, kuras rindās todien nebija Edmunda Dukuļa un Kaspara Vecvagara. Krāslava uzvarēja, bet “Pola” pirmā komanda vēlāk kļuva par čempioniem. Tad sāku saņemt pirmos zvanus. Treneris Matīss Vārna par mani pastāstīja basketbola skolas “Rīga” vadītajam Guntim Šēnhofam, līdz 2008. gadā tiku uzaicināts uz U16 izlasi pie treneriem Raita Silarāja un Pētera Ozoliņa. Izlase kļuva par pakāpienu pārejai uz Rīgu.

Otrkārt, mani pamanīja Ziemeļeiropas jaunatnes basketbola līgas NEYBL spēlēs, kad devītajā klasē ar Krāslavas komandu tikām finālos. Toreiz pārspēlēs pret Juglu zaudējām ar viena punkta starpību.

Kādu atceries debiju valstsvienībā?
Eiropas kadetu čempionātā Itālijā biju sabijies. Pirms tam atrados citā pasaulē, no laukiem tiku uz izlasi. Bija grūti izdarīt tik lielu lēcienu, taču noturējos. Bija daudz darba, vasara kopumā izdevās ļoti laba. Lielākās grūtības radās tieši basketbolā, jo pamatskolas beigšana problēmas nesagādāja.

Nosauci daudzus trenerus. No kuriem esi vairāk ieguvis?
Visvairāk devis tētis. Pie pārējiem treneriem esmu strādājis vidēji gadu. Katram no viņiem ir savi uzskati un taktika, kā trenēt. Taktiskajā sagatavotībā, domāšanā daudz devis Zlatans Presičs, viņš palīdzēja iemacīties lasīt spēli. Daugavpils laikā tas bija Nikolajs Romaņenko. Par fizisko sagatavotību saku paldies Līgai Kļaviņai.

Ziemā biji uz pārbaudēm Bambergā un Himkos. Vācijas kluba uzaicinājumā bija kāda saikne ar faktu, ka sezonas sākumā “Baronā” trenējies pie Uvja Helmaņa?
Nē, taču, kad aizbraucu uz Bambergu, visi jautāja, vai pazīstu Uvi. Visi par viņu labi atsaucās un dzirdēju, ka klubs arī pēc Helmaņa aizbraukšanas vēlējies turpināt sadarboties ar “Latviešu lāci”. Uvis Vācijā ir atstājis labus pēdu nospiedumus, bet pats Bambergā nokļuvu ar grieķu aģenta palīdzību. Viņš pazīst kluba galveno treneri Krisu Flemingu, kurš ieteica, ka man vajadzētu aizbraukt un pārbaudīties. Uzskatu, ka tādas iespējas jāizmanto.

Flemings pats mani vadāja uz un no treniņiem. Bambergā uzturējos ilgāku laiku, bet šajā periodā bija tikai treniņspēles. Himkos nokļuvu ar Zlatana Presiča un Gunta Šēnhofa palīdzību, tur iznāca piedalīties arī pārbaudes spēlē. Kad braucu prom, man paziņoja, ka par kluba galveno treneri apstiprināts Rims Kurtinaitis. Latvijā tobrīd to vēl neviens nezināja.

Bijuši arī citi piedāvājumi, taču manis paša labā neesmu steidzināts, jo iepriekš jau tika sarunāts, ka šo gadu pavadīšu Latvijā. Plašākus salīdzinājumus pagaidām izteikt būtu par ātru. Ar piedāvājumiem pārāk aizrauties nevar, lai nesakāpj galvā, jāpabeidz skola!

Ārzemēs saņēmi ieteikumus, ko uzlabot savā darbā un spēlē?
Tiešu ieteikumu nebija. Bambergas gadījumā klubs tikai apspriedās ar aģentu, bet jaunas prasības iesniegtas netika. Tagad ļoti vēlos, lai ātrāk pienāk U19 čempionāts. No otras puses, ja ātrāk pienāk, ir lielāks stress.

Kā Tu tiec galā ar stresu?
Nedomāju par to, vienkārši daru to, kas jādara. Ļoti gribu satikt visus spēlētājus, kas sezonas laikā bijuši Itālijā un Amerikā. Dāvis aizbrauca jau sezonas laikā. Visbiežāk redzu Kasparu Vecvagaru, bet arī tas notiek reti. Pārsvarā visi ir apmierināti. Saka, ka trenēties ir ļoti grūti. Cerams, ka visiem izdevies progresēt, lai būtu gatavi pasaules čempionātam.

Otro sezonu pēc kārtas spēļu ir vairāk nekā treniņu.
Tagad spēles ir lielākie treniņi. Uzskatu, ka spēlēt un spēlēt ir labākais treniņš. Protams, pie metiena arī vajag piestrādāt.

Brīvais laiks vispār ir?
Sākumā Lieldienās bija paredzētas brīvdienas (saruna notika trešdien, 20. aprīlī), taču piektdien Ventspilī notiks pirmā LBL2 finālspēle. Nākamā spēle ir otrdien, tātad pirmdien trenēsimies, varbūt brīvs laiks būs sestdien un svētdien.

Krāslavā pēdējo reizi biju pirms mēneša. Līvānos komandai bija LBL2 spēle, pēc tās pakaļ atbrauca tētis. Mājās pavadīju divas dienas, savukārt iepriekšējais brauciens notika Ziemassvētkos. Vidēji mājās esmu divas trīs reizes gadā.

Mācībās esi saņēmis atlaides?
Dažos gadījumos izdodas sarunāt, citos gadījumos skolotāji turas pie savām prasībām. Kad sāku saprast, kas un kā, viņi nāk pretī, saprot. Piemēram, pirmajā semestrī man bija jālabo tikai vienu atzīmi. Vairumā citu skolu kontroldarbus var pārrakstīt, 49. vidusskolā to semestra laikā var darīt tikai vienu reizi. Prasības ir augstas. Skolotāji liek mācīties un darīt pašam.

Kavējumu ar treniņiem, spēlēm un braucieniem, sakrājies daudz, taču darīšu nepieciešamo, lai nokārtotu saistības. Iespējams, palīdzot aģentūrai un Latvijas Basketbola savienībai, saņemšu atbrīvojumu no eksāmeniem. Viss tiek darīts mūsu labā, tikai labi jānospēlē un jāpierāda sevi. Tad viss būs kārtībā.

Latvijas grupā nav nevienas komandas no Eiropas. Ziņkārība ir?
Pretinieku stiprās un vājās puses uzzināsim tuvāk čempionātam. Pagaidām nezinām, kādi viņi ir, īsi un ātri, vai gari un lēni. Ir daudz nezināmo. Tam vajadzētu kļūt par papildus stimulu skatītājiem. Redzēt ne tikai, cik sāncenši spēcīgi basketbolā, bet kāda ir viņu tauta un kā attīstīta. Būs interesanti!

Lietuva un ASV nosaucamas favorītu vidū. Tās ir komandas, kuras vienmēr vēlas uzvarēt čempionātos. Ļoti spēcīga varētu būt Kanāda. Labu izlasi var savākt Argentīna, no turienes nāk daudz labu spēlētāju, kuri spēlē gan Eiropā, gan NBA. Austrālijas un Taivānas spēlētājus vērot nav sanācis.

Kā varētu attīstīties notikumi NBA “play-off”?
Labi spēlētāji ir visās komandās, tikai dažās viņu skaits ir lielāks. Tā pati Maiami ir savākusi ļoti spēcīgu sastāvu. “Lakers” pagaidām nerāda savu spēli. San Antonio komanda ir pieredzējusi, ar daudziem veterāniem. Būtu interesanti finālā redzēt Čikāgu un Deriku Rouzu.

Pilnu intervijas tekstu lasiet U19 čempionāta mājas lapā (sadaļa INTERVIJAS).

Swedbank LJBL U19 čempionāta ceturtdaļfināli, 6. maijs, Rīgas 49.vidusskola