Dairis Bertāns: "Mājās pat sienas palīdz"
1. maijā sākumā "VEF Rīga" uzsāks dalību VTB vienotās līgas izslēgšanas spēlēs. Astotdaļfinālā pretī nāk Kazahstānas "Astana". Pirms atbildīgajiem mačiem rīdzinieku aizsrags Dairis Bertāns atbildēja uz līgas mājas lapas jautājumiem. Latviešu spēlētājs uzskata, ka izšķirošais faktors būs tas, ka ceļazīme uz ceturtdaļfinālu tiks izcīnīta Rīgā.
Šajā sezonā VEF guva vairākas spilgtas uzvaras un zināmā mērā negaidīti ieņēma ceturto vietu B grupā. Uz kā rēķina komandai izdevās tik straujš lēciens?
- Komandas kodols saglabājās no pagājušās sezonas, tā arī ir mūsu priekšrocība. Mums ir ļoti saliedēts un viens otru saprotošs kolektīvs. Plus VEF pastiprinājās ar ļoti spēcīgiem amerikāņiem. Ne velti tieši mūsu kluba spēlētājs – Ērls Roulends – kļuva par VTB Vienotās līgas regulārā čempionāta vērtīgāko spēlētāju.
Starp citu, pastāstiet, kā tas ir – spēlēt vienā komandā ar tādu meistaru, kāds ir Ērls Roulends?
- Tas ir lieliski, ka mums komandā ir tāds basketbolists. Viņš ne tikai pats labi spēlē, bet arī palīdz citiem būt labākiem. Turklāt – komanda pārkārtojas un izmanto citus trumpjus, kad laukumā nav Roulenda. Domāju, ar tādu sastāvu, kāds mums ir pašreiz, varam cīnīties ar jebkuru pretinieku.
Komandu jau ne pirmo gadu trenē Ramūns Butauts, kurš, kā viņš pats saka, ir demokrāts un maksimāli uzticas saviem spēlētājiem. Vai tas tiešām tā ir? Kas ir galvenais viņa trenera filozofijā?
- Jā, Butauts patiešām uzticas spēlētājiem. Ja viņš laiž mani laukumā, tad zina, uz ko esmu spējīgs. Savukārt man ir jāizpilda viņa dotie norādījumi. Taču pat tad, ja pieļauju kļūdas, mūsu treneris nesēdinās mani uzreiz uz soliņa, viņš dos iespēju visu labot. Tā laikam arī ir viņa filozofija.
VEF ir viens no līderiem līgā pēc trīspunktu metienu rādītājiem? Vai komanda nav atkarīga no tā, kā ies vai neies konkrētā spēlē trejači?
- Mēs centīsimies realizēt visus tālmetienus katrā spēlē. Taču kādu īpašu atkarību no šī faktora es neredzu. Tāpat mums ir diezgan labi sakārtota spēle zem groza. Tā ka komandas azotē ir vairākas taktikas, kas ļauj mums gūt panākumus.
Izslēgšanas spēļu astotdaļfinālā jūsu komandu gaida tikšanās ar Kazahstānas „Astana”. Kādus jūs iztēlojaties gaidāmos mačus? Kas būs šī dueļa izšķirošais faktors?
- Mums būs ļoti grūti pret viņiem. Pirmo spēli aizvadīsim izbraukumā, taču, manuprāt, izšķirošais faktors būs tas, ka mēs divas spēles aizvadīsim savā laukumā. Protams, centīsimies uzvarēt Astanā, lai mājās mums būtu nedaudz vieglāk. Taču, ja nu gadījumā kas, mums paliks spēles Rīgā. Bet mājās pat sienas palīdz.
Uzvaras gadījumā pār „Astana” jūsu komanda ceturtdaļfinālā spēlēs pret Krievijas „Himki”. Kādā veidā VEF varētu pacīnīties ar tik spēcīgu pretinieku?
- Tajā pārī mēs nebūsim favorīti. Taču tas mums var būt pat parocīgi. Mūs neietekmēs papildus spiediens un atbildība par rezultātu, mums vienkārši būs jāspēlē basketbols, kādu mākam. Spriedzes nebūs. Pat tad, ja zaudēsim, nekas traks nebūs noticis. Tas mums dos papildus spēkus.
VEF spēlē VTB Vienotajā līgā jau ceturto gadu, un trijos no tiem jūs bijāt komandā. Pastāstiet, kā, jusuprāt, attīstās turnīrs, kas mainījās šajā sezonā?
- Par neapšaubāmi plusu kļuva komandu skaita palielināšana, kā arī paša čempionāta līmeņa paaugstināšanās. Tagad ir vairāk augsta līmeņa spēļu. VEF komandai tas ir ļoti svarīgi. Viena lieta – spēlēt ar pašmāju čempionāta komandām, un pavisam cita – ar Eiropas basketbola smagsvariem. Mēs gūstam nenovērtējamu pieredzi.
Jūs esat no basketbola ģimenes. Jusu tēvs Dainis bija profesionāls basketbolists un pašreiz trenē jauniešus, bet mamma ir sporta skolotāja. Spriežot pēc visa, jautājumu par jūsu nākotnes plāniem laikam nemaz nebija?
- Esmu uzaudzis nelielā Latvijas pilsētiņā Rūjienā, kurā dzīvo tikai ap četriem tūkstošiem iedzīvotāju. Katru dienu pavadīju skolas sporta zālē. Turklāt mans tēvs pats spēlējis. Tāpēc, jā, patiešām – sevišķi lielas izvēles man nebija.
Jūsu jaunākais brālis Dāvis arī ir pazīstams spēlētājs un tagad pārstāv Serbijas pazīstamo klubu „Partizan”. Cik biež jūs visa ģimene savācaties kopā?
- Tagad tas gadās reti, pārsvarā tad, kad mums ir atvaļinājums. Pagājušajā gadā brālis varēja pie mums atbraukt uz Ziemassvētkiem, un visa ģimene bija kopā. Dažreiz vecāki aizbrauc pie viņa. Es arī pēc sezonas aizbraukšu pie viņa, jo viņš tajā brīdī vēl nebūs beidzis spēlēt, tāpēc ka Serbijā sezona or garāka nekā mums Latvijā. Jebkurā gadījumā – pie pirmās iespējas cenšamies savākties kopā.
VEF aizvada lielisku sezonu, un arī jums personiski tā izvēršas visnotaļ sekmīgi – 23 minūtes un 8,6 punkti vidēji spēlē VTB Vienotajā līgā. Ja jums piedāvās pārcelties uz kādu no Eiropas grandiem, vai piekritīsit?
- Tas ir provocējošs jautājums. Dotajā brīdī es spēlēju augsta līmeņa komandā. Taču es noteikti apsvērtu piedāvājumu, ko man izteiktu kāds no Eiropas basketbola grandiem. Taču atkārtošos - tagad visas domas par VEF un par sekmīgu sniegumu izslēgšanas spēlēs.
Izmantotie resursi:
vtb-league.com
smiltene, broceni, kandava, smiltene, kur vel?
olimpiskais centrs? arena?