VEF centrs Hamiltons: "Komandai dodu enerģiju"

Šeit intervijas saīsinātā versija...

Kādi iespaidi izveidojušies par Rīgu pēc pāris šeit pavadītajiem mēnešiem?
- Līdz šim viss bijis lieliski un izbaudu laiku, ko šeit pavadu. Uzskatu, ka esmu labi iejuties komandā un arī pārējie spēlētāji mani ir pieņēmuši. Pati Rīga ir skaista pilsēta, turklāt esmu dzirdējis, ka tā kļūst vēl skaistāka, parādoties saulei un patīkamākiem laika apstākļiem. Ar kluba sarūpētajiem apstākļiem arī esmu apmierināts - sadzīvisko pusi, treniņu iespējām, kopējo nodrošinājumu.

Laukumā izcelies ar labiem pamatiem un kustībām, bet basketbolu sāki spēlēt samērā vēlu. Kā nonāci līdz basketbolam?
- Sāku spēlēt 16 gadu vecumā, kad tēvs mani pierunāja pamēģināt iekļūt vidusskolas basketbola komandā. No sākuma nevēlējos to darīt, bet tiku pierunāts un beigās iekļuvu komandā kā pēdējais spēlētājs. Pamazām iemīlēju basketbolu un sāku spēlēt to arvien labāk.

Lielu daļu karjeras esi spēlējis ar 41. numuru, izņemot Rīgu, kur to jau bija aizņēmis Donāts Zavacks. Vai šis numurs ir īpašs?
- Viss sākās ar vidusskolu, kad bija jāizvēlas numurs. Iegāju trenera istabā, kur bija izlikti krekli ar dažādiem numuriem. Mēģināju izvēlēties kādu no zemākiem numuriem, bet tāda iespēja nebija un sava numura izvēlē gāju tik augstu līdz beidzot bija iespēja izvēlēties 41. numuru. Izrādās, ka numurs sakrīt ar manu dzimšanas datumu - 4. mēneša 1. datumu jeb 1. aprīli. Vēlāk arī uzzināju, ka ar to numuru spēlē Dirks Novickis, tāpēc daudz kas saistās ar to. Rīgā gan šis numurs ir aizņemts, tāpēc spēlēju ar 33. numuru.

Šī ir Tava pirmā sezona ārpus ASV. Vai esi pielāgojies eiropiešu basketbolam?
- Noteikti, ka pagāja kāds laiks, kamēr apradu ar Eiropas basketbolu, jo tas tomēr atšķiras no Amerikā spēlētā. Patlaban jūtos daudz labāk pielāgojies eiropiešu basketbolam. Galvenās atšķirības starp Eiropas un Amerikas basketbolu? Es to izjutu ar viena papildus soļa veikšanu pirms dribla, kas ir atļauts ASV, bet ko nedrīkst darīt Eiropā. Tāpat ASV tiek spēlēts atlētiskāks basketbols, notiek lielāka skriešana, bet šeit lielāks uzsvars tiek likts uz spēles stratēģiju.

Kā izjūti to, ka esi jaunākais no 11 spēlētāju VEF pamatkodola?
- Man nav problēmu ar to, ka esmu jaunākais komandā. Labprāt pēc kāda padoma griežos pie komandas pieredzējušajiem spēlētājiem, mēģinot noskaidrot sev interesējošos jautājumus.

Kurš no komandas biedriem visvairāk palīdzējis ar padomiem?
- Īsts profesionālis ir Īdžejs (Roulends), kurš ieguvis lielu pieredzi, spēlējot daudzās komandās. Līdz ar to viņš man ir daudz palīdzējis un mācījis, kādam jābūt kā profesionālam sportistam. Labu ietekmi uz mani atstājis arī Antans (Kavaļausks) - kā nekā viņš ir manas pozīcijas spēlētājs.

Kādos aspektos uzskati, ka dod komandai vislielāko pienesumu?
- Lielākais, ko dodu komandai, šķiet, ir enerģija. Vienkārši cenšos darīt visu pēc labākās sirdsapziņas. Runājot par to, ko vēl spētu dot komandai, tad viss ir atkarīgs no tā, ko vēlas treneris. Spēju diezgan labi mest arī no distances, taču šajā komandā to īsti nav vajadzīgs darīt, jo mums jau ir pietiekami daudz labu snaiperu.

Vai uzstādi kādus mērķus, ko vēlies sasniegt? Kādi tie ir „VEF Rīga” komandā?
- Uzstādu mērķus katrai spēlei, bet kopējais mērķis ir iegūt čempionu titulus. Runājot par šo sezonu, tad gribētos veiksmīgi nospēlēt atlikušajās izslēgšanas spēlēs – gan VTB līgā, gan LBL.

Izmantotie resursi:
www.vefriga.com