No ''Ventspils'' līdz Eirolīgas MVP kandidātam: Šortss ventspilnieku atmiņās

Šortss ''Ventspils'' rindas papildināja 2019. gada oktobra izskaņā, sākotnēji pievienojoties komandai uz pārbaudes laiku – tobrīd amerikānis, kuram tā bija pirmā pieredze profesionālajā basketbolā, bija trešais ārējā līnijā parakstītais viesspēlētājs. Pirmie divi uz sevi liktās cerības neattaisnoja.

''Tajā gadā nāca jauns treneris – Artūrs Visockis-Rubenis. Komanda tika veidota no jauna ar domu, ka labi jāstartē Eiropas kausos. Savā ziņā tas labi izdevās. [''Ventspils'' tika līdz ceturtdaļfinālam FIBA Eiropas kausā, kur divu spēļu summā ar 167:190 piekāpās Stambulas ''Bahcesehir'' – KD] Sezonas sākums jutām, ka it kā visās pozīcijās viss ir labi, bet saspēles vadītāja pozīcijā amerikāņu basketbolists [Džeilons Teits] nevelk. Laidām viņu prom, treneris paņēma nākamo, kuru tā arī īsti neredzējām – vismaz es neredzēju, jo viņš atbrauca, atnāca uz vienu vai diviem treniņiem un saprata, ka viņam te īsti nepatīk, kaut kas nebija riktīgi. Tas bija ļoti dīvains gadījums. Man Tīdžeju Šortsu ļoti agresīvi stūma viņa aģents [Nikolaoss Spanoss]. Tā ir liela aģentūra [Network Sports International], no kuras viņš nāk. Sāku pētīt ne tikai tehniskās lietas, bet arī cilvēciskās lietas. Bija skaidrs, ka viņš nelabprāt met trīspunktniekus, ko jebkura komanda grib redzēt no saspēles vadītāja. Viņam bija fantastisks, un joprojām ir, starta ātrums, pirmais solis, taču arī tas nebija galvenais. Galvenā bija viņa sirds. Izpētīju visas pieejamās intervijas ar viņu, ko varēju izpētīt. Ko viņš teicis, kā runājis, kā uzvedies. Tika pētīti visi sociālie tīkli. Sapratu, ka šim džekam ir jādod iespēja. Baigi kļūdīties mēs nevarējām. Domāju – okei, varbūt tehniskajos parametros kaut kur bišķīt cietīsim, bet ar attieksmi un sirdi viss būs kārtībā. Tādā veidā arī Tīdžejs Šortss nokļuva Ventspilī. Pēc pārbaudes laika sapratām, ka tam čalītim ir iekšā. Drusku jāpastrādā pie metiena un būs ļoti labs spēlētājs mums,'' portālam ''Sportacentrs.com'' par Šortsa piesaisti stāstīja ''Ventspils'' ģenerālmenedžeris Ralfs Pleinics.

''Mums aģenti sarakstos sūtīja spēlētājus, viens no viņiem bija Tīdžejs. Pirms viņa pamēģinājām vēl divus – pirmie divi bija tukšās lozes. Mārcis Vītols labi spēlēja un sākumā nemeklējām papildinājumus. Mārcim bija trauma un tad nācās meklēt aizvietotāju. Vērsām skatu uz Tīdžeju. Šaubas radīja viņa augums un metiens no distances – likās interesanta metiena forma. Ar Ralfu vienojāmies, ka tomēr mēģinām, jo viņam ir viena īpašība, ko jau uzreiz redzējām – ātrums. Kā Džons Vudens ir teicis – ja tev ir ātrs spēlētājs, viņš var daudz ko kompensēt. Atbrauca Tīdžejs un tam visam pārējam nebija nozīmes – augumam, jocīgākam metienam nekā citiem. Pateicoties viņa ātrumam un augstajai basketbola izpratnei, viņš to visu kompensēja. Protams, viņam tas bija pirmais solis Eiropas basketbolā – nācās pielāgoties un meklēt savu lomu un veidu kā spēlēt. Noteikti arī es meklēju, kā viņu labāk izmantot. Ja man jāsaka šobrīd, redzot, kā viņš tagad spēlē, es viņam dotu vēl brīvāku laukumu. Tajā laikā, protams, gribējās, lai viņš arī paorganizē spēli, jo mums tomēr bija veterāni, kas bija jāiesaista spēlē. Kopā mīcījāmies – gan es, gan viņš meklējām spēli. Īstenībā labi sanāca, ar viņu bija forši strādāt,'' pirmajos iespaidos par 175 centimetrus raženo Šortsu dalījās Artūrs Visockis-Rubenis.

''Noteikti varēja just vēlmi apgūt Eiropas basketbola kultūru un tā īpatnības, salīdzinot ar koledžas basketbolu,'' par savu tā laika komandas biedru teica Latvijas izlases centrs Klāvs Čavars. ''Salīdzinoši ar citiem aizokeāna spēlētājiem viņš bija ļoti atvērts. Nebija pret, ja kāds no vecākiem spēlētājiem mēģināja palīdzēt ar padomu. Labi adaptējas komandas dzīvei. Pozitīvs spēlētājs,'' ventspilnieks turpināja.

''Galvenais, kas man palicis atmiņā, kas viņu atšķir no pārējiem – daudziem ir aklimatizēšanās. Viņi atbrauc rudenī, ierauga pelēko laiku, sniegu, aukstumu un lietu, un viņi nobīstās. Viņi uzreiz ir tramīgi vai velk uz mājām, vai negrib un saka aģentam, ka nepaliks. Tīdžejs bija tāds, kurš atbrauca, un viņa acīs varēja redzēt, ka viņam ir pilnīgi vienalga, kāds laiks ir ārā vai kādā pilsētā viņš ir. Viņš atbrauca basketbola dēļ. To uzreiz varēja redzēt treniņos – enerģija, ar kādu atdevi viņš trenējās. Viņš atbrauca šeit sevi pierādīt un parādīt visiem, ka viņš var sasniegt savus mērķus. Jau tad redzēju, ka viņā ir kādas līdera īpašības, bet, protams, ka viņš vēl taustījās. Mums bija arī Māris Gulbis un Jānis Kaufmanis, kuriem tomēr bija loma balss ziņā komandā. Tīdžejs varbūt nebija tik redzams līderībā kā tagad, bet, kad viņš iznāca laukumā, viņš bija tas, kura klātbūtnē citi palika labāki. Tas uzreiz raksturo viņu kā līderi. Viņš vienmēr bija pozitīvs un arī publikas mīlulis – viņiem Šortss ļoti patika ar savu azartismu un ātrumu,'' iezīmēja Artūrs Visockis-Rubenis.

Tās sezonas ''Ventspils'' galvenais treneris un pašreizējais ''Liepājais'' stūrmanis Visockis-Rubenis arī iezīmēja lietas, kurās Šortss pielicis kopš Kurzemes pamešanas: ''Tā pārliecība, ka viņš īstajā brīdī var iemest, ir ļoti augsta. Viņš var aizmest garām vienu vai divus, bet trešo spēles izskaņā var trāpīt, jo dara to ar milzīgu pārliecību un neraustās. Ar to sākām darbu, kad viņš bija Ventspilī. Atceros, ka bija komandas, piemēram, Ainars Bagatskis ar ''Kyiv Basket'' – pirmajā spēlē viņi mums [''pick'n'roll'' sadarbībās] gāja pa apakšu. Daudzas komandas mēģināja forsēt viņu mest un nelaist iekšā soda laukumā. Mēs to gan ikdienas procesā, gan prasmju attīstīšanas daļā mēģinājām risināt, un jau tad viņš bija daudz pārliecinošāks. Var redzēt, ka viņš ar katru gadu ir mēģinājis šo lietu attīstīt. Tas atkal ir trenera redzējums – ja redzi, ka viņam iet pa apakšu, nolikt blokus daudz zemāk, palīdzot viņam izdarīt metienus no tuvākas distances nekā aizsardzības komanda to vēlas viņam dot. Šis ir elements, kurā viņš ir audzis. Protams, viņš ir ļoti, ļoti audzis kā līderis. Var redzēt, ka komanda viņam seko.''

Līdzīgos novērojumos par Šortsu ''Ventspilī'' dalījās arī Klāvs Čavars: ''Sākumā nedaudz bija problēmas ar ''pick'n'roll'' spēli, kur daudzi aizsargi izvēlējās iet pa apakšu aizsegam, bet kopā ar treneri Artūru Visocki-Rubeni atrisinājām šo problēmu un uz sezonas otro pusi jau saspēlēšanās notika ļoti raiti un noteikti arī patīkami priekš garā spēlētāja.''

Bijušais ''Ventspils'' centrs arī norādīja, ka, Šortsam katru sezonu kāpjot uz augšu, viņa iespējamā nokļūšana Eirolīgā šķitusi arvien reālāka: ''Pēc pirmā gada bija grūti teikt, vai pēc pāris gadiem redzēšu viņu Eirolīgā, īpaši saīsinātās sezonas dēļ, taču pēc katras sezonas šis scenārijs kļuva arvien reālāks, pat likās, ka tas varētu notikt vienu sezonu ātrāk.''

''Zināmā mērā jā,'' par to, vai Šortsa nonākšana Eiropas augstākajā līmenī pārsteigusi, teica Pleinics. ''Viņš ir spilgts piemērs, kā cilvēks, kuram ir pāris ļoti izcili fiziski dotumi un liela sirds, spēj progresēt un adaptēties pie dažādiem treneriem. Viņš ir izmantojis pilnīgi visas iespējas, kas viņam ir dotas. Bieži tā nenotiek. Arī tagad, sazinoties ar to aģentu, viņš man joprojām piedāvā spēlētājus un saka – atceries Tīdžeju Šortsu, kāpēc tu neņem šo spēlētāju? Es viņam atbildu, ka Tīdžejs Šortss, vecīt, ir tikai viens. Tikai viens. Ir jāsakrīt miljons apstākļiem un citām lietām, lai tās iespējas, ko dod, paņemtu. Savā ziņā tas ir liels pārsteigums, ka viņš ir aizgājis līdz Eirolīgas labākajam spēlētājam vismaz mēneša garumā. Kā tālāk veidosies viņa karjera? Grūti pat prognozēt, vai tam puisim ir kaut kur griesti. Varbūt viņš vienu dienu nonāk NBA, varbūt nenonāk un ir ļoti, ļoti labs Eirolīgas spēlētājs, kura dēļ kaujas visas vadošās komandas. Es esmu ļoti priecīgs par viņu – tā čutene mūsos nostrādāja, ka tur kaut kam ir jābūt, citējot ''Prāta Vētru''.''

Šortsa iespētais pārsteidzis arī Artūru Visocki-Rubeni, tās sezonas ''Ventspils'' galveno stratēģi: ''Viņš ir pārsitis visas savas gaidas. Katru reizi, kad viņš gāja uz nākamo līmeni, ir bijuši vieni un tie paši jautājumi – vai viņa augums un metiens ļaus viņam spēlēt tajā līmenī. Vienmēr viņš ir visiem aizvēris mutes. Kā es minēju, to ir paveicis viņš pats ar savu spēles stilu, enerģiju un līderību, bet arī treneri māk viņa trūkumus paslēpt. Manā gadījumā arī ir tas pats – katru reizi, kad viņš spēra nākamo soli, tas bija sava veida pārsteigums. Domāju, ka neviens to negaidīja, bet, protams, ja padomā par viņa darba ētiku un mērķtiecību, tad saproti, ka tas ir vēl viens pierādījums tam, ka tas ir talants – būt mērķtiecīgam un ar milzīgām darba spējām. Tāds viņš ir.''

Neviens no tās sezonas ventspilniekiem, ko uzrunāja portāls ''Sportacentrs.com'', gan kontaktu ar Šortsu vairs neuztur, taču visi kā viens bija priecīgi par amerikāņa progresu un atzina, ka turpina sekot līdzi viņa gaitām. ''Esam pāris reizes apmainījušies ziņām pēc tam, kad viņš aizgāja, bet tālāk nē, neesam. Viņam ir sava dzīve un savi nākamie izaicinājumi. Nemēģinu sev dot kādu kredītu par to, ka viņu esmu trenējis. Viņš būtu nonācis pie jebkura trenera un uzspīdējis, parādot savu labāko. Sakrita tā, ka viņš bija pie manis. Labākie draugi nekādā gadījumā neesam un neuzturam baigo kontaktu. Es turpinu viņam sekot un, ja viņa karjerā esmu kaut nedaudz palīdzējis un bijis klāt, man par to ir prieks. Jāsaka liels paldies Ralfam Pleinicam, kurš bija pirmais, viņu ieraugot visā tajā barā,'' izteicās Artūrs Visockis-Rubenis.

2019./2020. gada ''Ventspils'' sezonā gan Šortss nebūt nebija vienīgais leģionārs, kurš pēcāk izveidojis solīdu karjeru. Arī spēka uzbrucējs Raiens Luters pēc Ventspils veica lēcienu karjerā, pārceļoties uz Turcijas Superlīgas vienību Stambulas ''Darussafaka''. Pēcāk Luters spēlējis arī Gaziantepā, Mursijā un ''Manisa'', bet šajā sezonā pārcēlies uz Japānu, kur ir viens no augstākās līgas kluba Osakas ''Evessa'' līderiem.

Pēc sezonas ''Ventspilī'' Šortss pārcēlās uz Vācijas Bundeslīgu un pārstāvēja Hamburgas ''Towers''. Tam sekoja Bundeslīgas labākā punktu guvēja gods Krailsheimas ''Merlins'' komandā, bet nākamās divas sezonas 175 centimetrus garais amerikānis aizvadīja Bonnas ''Telekom Baskets'', apvienojoties ar somu stratēģi Tomasu Īsalo un uzvarot Čempionu līgā, kā arī izcīnot Bundeslīgas sezonas MVP balvu.

Pagājušajā sezonā Šortss devās līdzi Īsalo uz Parīzi un abi kopā uzvarēja arī ULEB Eirokausā, tiekot pie ceļazīmes uz Eirolīgu. Somu treneris nu devies uz NBA, kur strādā par Memfisas ''Grizzlies'' galvenā trenera Teilora Dženkinsa asistentu, bet Šortss turpina spīdēt uz Eiropas lielākās basketbola skatuves.

Nedz Pleinics, nedz arī Visockis-Rubenis neatminējās precīzu Šortsa tās sezonas atalgojumu, taču Visockis-Rubenis izteica minējumu, ka amerikānim izdevies 15 vai pat 20 reizes palielināt savu atalgojumu – šajā sezonā Šortss Francijas galvaspilsētā spēlē par 400 tūkstošiem eiro sezonā. Vasarā Šortss kļūs par brīvo aģentu, taču jau tagad Parīzes komanda vēlas pagarināt ar viņu līgumu, dodot miljons eiro sezonā. Šādu vai vēl krietni lielāku summu pēc vismaz pagaidām ļoti spilgtas debijas sezonas Eirolīgā aizsargam var piedāvāt neviens vien klubs. Redzēsim, kur nākamajā sezonā nonāks Tīdžejs Šortss, taču viens ir skaidrs – dažu gadu laikā no pārbaudes laika līguma ar ''Ventspili'' viņam būs izdevies kļūt par miljonāru.