Eirolīgas piezīmes: Žagars pielāgojas augstākajam līmenim, Šmits uzlabo ''Efes'' spēli abos galos

Žagars turpina pielāgoties Eirolīgas basketbolam, joprojām labs aizsardzībā

Iepriekš Eirolīgas piezīmes apkopojām brīdī, kad bija aizvadīta trešā daļa regulārās sezonas spēļu, bet tagad sākušās izslēgšanas spēles. Kopš decembra sākuma Šarūna Jasikēviča vadītajai ''Fenerbahce'' izdevies uzlabot uzbrukumu, taču pasliktinājusies aizsardzība.

Decembra sākumā Stambulas dzeltenzilās komandas uzbrukuma reitings sasniedza 112.7 punktus uz simts uzbrukumiem, kas bija piektais sliktākais rādītājs starp visiem Eirolīgas klubiem, savukārt uz simts aizsardzībām ''Fenerbahce'' ielaida 108.6 punktus – tā bija tobrīd otrā labākā aizsardzība Eirolīgā.

Vairāk nekā 20 mačus vēlāk ''Fenerbahce'' visai ievērojami uzlabojusi uzbrukumu, kļūstot par viduvēju Eirolīgas uzbrukuma komandu ar 117.4 punktiem uz simts uzbrukumiem, kas sarakstā dod devīto vietu. Aizsardzībā, lai arī kritums un 114.7 punkti uz simts pozīcijām, Jasikēviča trenētā komanda joprojām saglabāja vietu starp labākajām Eirolīgas komandām – kopējā rangā piektā vieta aiz Madrides ''Real'', Kauņas ''Žalgiris'', Belgradas ''Crvena zvezda'' un ''Monaco''.

Regulārajā sezonā ''Fenerbahce'' bija otrā labākā cīnītāja zem groziem Eirolīgā, savācot 52.1% pieejamo atlēkušo bumbu. Cīņā par uzbrukuma bumbām Fener bija trešajā vietā Eirolīgā, savācot 34.2% pieejamo bumbu pie pretinieku groza. Cīņā par bumbām gan Žagaram ne tas lielākais pienesums – visā sezonā izcīnītas 25 atlēkušās bumbas jeb 1.1 vidēji spēlē. Laikā, kad latvietis atradies laukumā, viņš savācis 4.3% no atlēkušajām bumbām.

Savā Eirolīgas pamatturnīra debijas sezonā Artūrs Žagars piedalījās 22 mačos, no kuriem 13 sāka pamatpieciniekā, un izcēlās ar 51 rezultatīvu piespēli jeb 2.3 vidēji mačā. Visbiežāk no Žagara piespēlēm precīzs bija ''Fenerbahce'' uzbrukuma līderis un Eirolīgas pirmā simboliskā piecinieka dalībnieks Naidžels Heizs-Deiviss, kurš pēc Žagara piespēlēm bija precīzs 11 gadījumos, trāpīdams trīs divpunktniekus un astoņus trejačus. Otrais ''Fenerbahce'' basketbolists, ko visbiežāk apgādāja Žagars, bija Tariks Biberovičs – viņam pēc latvieša piespēlēm astoņi precīzi metieni (divi divpunktnieki un seši tālmetieni). Vēl pa sešiem groziem no Žagara piespēlēm sameta Bonzijs Kolsons (četri divpunktnieki, divi trīspunktnieki) un Kems Bērčs (visi divpunktnieki no apakšas).

Latvijas izlases pamatsaspēlnieka Žagara rezultatīvās piespēles Eirolīgas regulārajā sezonā visbiežāk, 16 gadījumos, tika konvertētas no soda laukuma pusapļa reģiona, bet 13 reizes Žagars atrada partnerus topā jeb tieši pretī grozam aiz tālmetienu līnijas. Vēl septiņos gadījumos komandas biedri Žagara piespēles pārvērta rezultatīvās no labās puses 45 grādu tālmetiena.

Punktu gūšanā 25 gadus vecais latviešu aizsargs caurmērā atzīmējās ar 5.9 punktiem, trāpīdams 42.9% divpunktnieku, 32.4% trejaču un 75% soda metienu. Salīdzinot ar situāciju pēc Eirolīgas sezonas pirmās trešdaļas, nedaudz pasliktinājies Žagara divpunktnieku procents (pēdējās astoņās spēlēs 1/6), taču uzlabots trīspunktnieku procents, kurus latvietis arī izpildīja teju divarpus reižu vairāk nekā – 1.3 izmesti divpunktnieki un 3.1 izmests tālmetiens mačā.

Žagara patiesā precizitāte jeb true shooting regulārās sezonas izskaņā sasniedza 54.3% – nepilnu divu procentu uzlabojums pret situāciju decembrī. Tas gan joprojām ir nedaudz zem Eirolīgas aizsargu vidējā true shooting, kas svārstās robežās no 57 līdz 58 procentiem. Saspēlnieka efektīvā metienu precizitāte jeb eFG pamatturnīra noslēgumā sasniedza 46.9%.

Lai arī aizsardzības reitings dod labāku ieskatu komandas kopējā aizsardzībā, ne individuālu spēlētāju iespētajā, sargājot savu grozu, Žagars pēc individuālā aizsardzības reitinga joprojām ir starp ''Fenerbahce'' labākajiem aizsardzības spēlētājiem – 108.7 ielaisti punkti uz simts aizsardzībām jeb par nepilniem četriem punktiem mazāk nekā komandas vidējais.

Žagaram atrodoties laukumā, pretinieki no divpunktu zonas uzbrukuši vājāk nekā vidēji pret Fener – ar Žagaru pretinieki met ar 51.7% precizitāti, bet vidēji realizējuši 54.2% divpunktu metienu mačos pret Stambulas komandu. Nedaudz labāk kā vidēji pretinieki gan trāpījuši trīspunktniekus, kad laukumā atradies Žagars – 37% pret 34.9%.

Lai arī Žagars nav starp labākajiem cīnītājiem par bumbām, pretinieki brīžos, kad viņš bijis laukumā, savākuši mazāk pieejamo atlēkušo bumbu nekā vidēji pret ''Fenerbahce''. Summarizējot, latvietim esot laukumā, pretinieki vājāk met divpunktniekus, savāc mazāk bumbas un biežāk kļūdās.

22 mačos uzskaitītā statistika apliecina Žagara piederību un pienesumu Eiropas visaugstākajam līmenim, tomēr, raugoties uz gaidāmo ceturtdaļfināla sēriju pret Parīzi, ir bažas par latvieša lomu Šarūna Jasikēviča rotācijā. Komandas šā gada martā tikās divreiz. Pirmajā mačā Žagars laukumā devās starta pieciniekā, taču nospēlēja tikai 3:26 minūtes, bet otrajā duelī uz parketa bija 7:13 minūtes. Jo īpaši pirmajā spēlē parīziešu galvenais treneris Tjagu Spliters uzreiz lika akcentu uzbrukumā, medījot Žagaru, kuram tika uzticēta Taisona Vorda pieskatīšana. Tīdžejs Šortss pēc aizsegiem meklēja iespēju spēlēt pret Žagaru viens pret vienu, uzskatot latvieti par vājo posmu Fener aizsardzībā, ko gan neapstiprina statistika. Domājams gan, ka lietuviešu stratēģis Šarūns Jasikēvičs būs gatavs dažādiem taktiskajiem risinājumiem un, cerams, arī atvēlēs lielāku spēles spēles laiku Latvijas basketbola zvaigznei.

Žagara advancētā statistika attiecībā pret ''Fenerbahce'' spēlētāju vidējo

Šmits attaisno Banki uzticību – ar valmierieti laukumā uzlabojumi visos rādītājos

Pirmo Eirolīgas regulāro sezonu otrā Stambulas grandā ''Anadolu Efes'' noslēdzis arī Rolands Šmits, kura pārstāvētā komanda finiša spurtā uzvarēja astoņos mačos pēc kārtas un ielauzās sešiniekā, nodrošinot ceturtdaļfināla dueli pret pašreizējo Eirolīgas čempioni Atēnu ''Panahtinaikos''.

Šmits savā pirmajā sezonā Efes kreklā piedalījās visās 34 pamatturnīra cīņās, caurmērā izceļoties ar 6.9 punktiem, 2.6 atlēkušajām bumbām un 0.9 rezultatīvām piespēlēm sev atvēlētajās 18:09 minūtēs.

20. kārtā janvārī pie ''Anadolu Efes'' stūres debitēja Latvijas izlases galvenais treneris Luka Banki. 15 Eirolīgas spēlēs itāļa vadībā Šmits septiņos mačos laukumā pavadīja krietni virs 20 minūtēm.

Efes kā komanda iekrāja sezonas otro labāko uzbrukuma reitingu – 122.1 punkti uz simts uzbrukumiem. Arī Lukas Banki trenētās komandas aizsardzība bija līmenī – septītā labākā Eirolīgā ar ielaistiem 115.2 punktiem uz simts aizsardzības pozīcijām. Šāda statistika turkiem deva labāko kopējo reitingu visā turnīrā – +6.9 punkti.

Valmierieša Šmita individuālais uzbrukuma reitings bija nedaudz mazāks kā komandas kopējais (120.0), bet labāks par vidējā spēlētāja (118.9). Tāpat arī aizsardzībā latviešu spēka uzbrucējs vēl vairāk cementēja Efes laukuma pusi – Šmitam 114.7, bet komandas vidējais aizsardzības reitings 115.5.

34 pamatturnīra spēlēs Šmits ar teju vai izcilu precizitāti uzbruka no divpunktu zonas (69%), bet ar augstvērtīgu 36.2% precizitāti realizēja tālmetienus. Tāpat uzbrucējam laba soda metienu precizitāte – 44 no 52 jeb 84.6%. Patiesajā precizitātē tas translējas 61.5% true shooting, kas ir nedaudz zem komandas vidējā (62.2%), bet efektīvajā precizitātē Šmits sasniedza 57.9% – komandas vidējais 58.7%. Gan pēc true shooting, gan eFG ''Anadolu Efes'' bija Eirolīgas pamatturnīra precīzākā komanda.

Cīņā par atlēkušajām bumbām arī Efes bija kopvērtējuma augšgalā, ieņemot trešo vietu aiz Madrides un ''Fenerbahce'' ar 51.9% izcīnīto pieejamo bumbu. Banki padotie bija arī ceturtie jaudīgākie cīņā par uzbrukuma bumbām, savācot 33.5% no pieejamajām otrajām iespējām. Šajos rādītājos Šmits pārspēja komandas vidējos rādītājus – viņam esot laukumā, ''Anadolu Efes'' savāca 53.0% pieejamo atlēkušo bumbu.

Šmits kā garais spēlētājs, protams, lielākoties bija atkarīgs no mazajiem spēlētājiem. Starp Efes vadošajiem basketbolistiem viens no mazākajiem noslēgto uzbrukumu procentiem jeb usage rate, kad spēlētājs pabeidz uzbrukumu ar metienu, soda metieniem vai kļūdu – 16.4%. No atslēgas spēlētājiem mazāks bija tikai Dariusa Tompsona procents – 16.2%.

Tieši Tompsons arī visbiežāk Eirolīgas sezonā apgādājis Šmitu ar rezultatīvajām piespēlēm. Valmierietis no amerikāņa piespēlēm trāpīja piecus divpunktniekus un sešus trejačus. Vēl ar desmit piespēlēm Šmita virzienā izcēlās Elaidža Braients, bet abi Efes centri Vensāns Puarjē un Daniels Oturu katrs latvietim rezultatīvi piespēlēja pa sešām reizēm.

Stambulas granda aizsardzība brīžos, kad laukumā atradies Šmits, uzlabojusies. Ar valmierieti laukumā pretinieki metuši ar vājāku precizitāti gan no divpunktu zonas, gan no tālās distances. Tāpat Šmita faktors groza apakšā ļāvis par vairāk nekā trīs procentiem, salīdzinot ar komandas vidējo, samazināt pretinieku otrās iespējas cīņā par atlēkušajām bumbām uzbrukumā.

Divās regulārās sezonas spēlēs pret ''Panathinaikos'' Šmitam attiecīgi 18:52 minūtes un seši punkti un piecas bumbas, kā arī 15:53 minūtes, deviņi punkti un trīs atlēkušās bumbas. ''Panathinaikos'' pēc efektīgā franču centra Matiasa Lesora izkrišanas daudz spēlējusi ar nosacīti īsāku sastāvu, kas sērijas griezumā ļauj pozitīvi raudzīties uz Šmita iespējām tikt pie lielas lomas.

Šmita advancētā statistika attiecībā pret ''Anadolu Efes'' spēlētāju vidējo

"Skaties Eirolīgas spēles un citus sporta notikumus "Go3 Sport" kanālos un Go3 televīzijā!

ULEB Eirolīgas izslēgšanas spēļu kalendārs

Sēriju trešās un, ja nepieciešams, ceturtās un piektās spēles laiki vēl tiks precizēti

Lasi vēl…

Eirolīgas piezīmes: Žagars izpelnās Jasikēviča uzticību, ''Virtus'' pamatīgā bedrē