Kurtinaitis: "Eirolīga turpina virzīties NBA virzienā"

Himku kluba budžets 2020. gada sezonā ir 33 miljoni eiro – ceturtais lielākais Eirolīgā pēc Maskavas CSKA, “Barcelona” un “Real Madrid”. Lietuviešu treneris personīgi iesaistījies sponsoru uzrunāšanā, kā arī pārliecinājis kluba vadību cīnīties par uzvaru Eiropas spēcīgāko klubu turnīrā.

“Mūsu budžeta apmēru nosaka spēlēšana Eirolīgā. Bez A licences naudu piesaistīt ir grūti. Mums nav ilgtermiņa plānu, taču ir divas iespējas – vienkārši piedalīties vai mēģināt uzvarēt. Uzvaras maksā dārgi, jo prasa cita līmeņa spēlētājus. Pašreizējais mērķis – iekļūt astoņniekā. Pēc tam varēsim turpināt sarunu.”

Augstākā līmeņa spēlētāju piesaiste maina trenera darbu. “Kad tev ir vidusmēra spēlētāji, viņi pakļaujas bez ierunām. Tādā komandā kā mūsējā ir spēlētāji, kuri spēlējuši labu NBA treneru vadībā. Viņi ir samērā bagāti, ar labiem līgumiem. Uz viņiem parasti neizdari spiedienu – tas vairāk skar iesācējus. Pārējos jāpārliecina.”

Strādājot Eirolīgā, trenerim jāmaina principi. “Dažās lietās jātiek sev pāri. Tāda līmeņa komandā attiecību veidošana ir pati svarīgākā lieta. Ja spēj atrast kopīgu valodu ar spēlētājiem, viņi cīnīsies par tevi, viņi upurēsies. Komandai to vajag visvairāk. Dažreiz cieš spēles disciplīna. Varbūt nedabū, ko vēlies redzēt. Taču viņi atmaksā ar savām prasmēm un ziedošanos. Tic un ciena tevi.”

Lielāks spēļu skaits un biežāka ceļošana ievieš izmaiņas treniņprocesā, atzīst Kurtinaitis. “Vairāk nav iespējams rīkot divarpus stundas garus treniņus. Tagad lielākā daļa nodarbību beidzas pusotrā stundā, lai spēlētāji nezaudētu enerģiju. Citādi, iespējams, esam kļuvuši labāki, jo nopirkām daudz labu spēlētāju, kuri var individuāli izšķirt spēles iznākumu.”

Treniņdarba atšķirīga organizēšana ir basketbola elites privilēģija. “Ja tev ir mazāks budžets, jaunāki un individuāli ne tik meistarīgi spēlētāji, viņiem jāstrādā smagāk. Daudzas korekcijas jāveic spēļu laikā. Dažreiz izdodas, dažreiz ne. Spēles plāns var neizdoties, jo ne visi spēlētāji atrodas vienā līmenī. Ir daudz problēmu, taču mainās pati metodoloģija.”

“Treniņi kļūst īsāki un intensīvāki. Vairāk atpūtas. Bieži skatāmies video un skaidrojam. Ir forši, ja spēlētāji ir inteliģenti. Taču daži līdz galam nesaprot – tad ir grūtāk. Situācija mainās – nav gluži tie laiki, kad varēja pieprasīt visu izpildīt tikai vienā iespējamā veidā. Serbu treneri neatļautu datoru un telefonu izmantošanu, pieprasītu koncentrēties.”

“Agrāk autobusā nedrīkstēja skatīties telefonā, bet ģērbtuvē veikt zvanus. Tādi bija noteikumi. Domāju, ka (Eirolīgā) tas vairāk nav iespējams. Nespēju iedomāties, kā mūsu spēlētāji bez telefoniem spētu... Tas ir dīvaini, jo dažreiz pat nepaspējam ienākt ģērbtuvē, kad ikviens jau sēž ar telefonu rokās.”

“Nesen runāju ar “Real Madrid” futbola kluba direktoriem. Viņi ir līdzīgā situācijā. Viņu noteikumi – neaiztikt telefonu divas stundas pēc spēles beigām, jo process izgājis ārpus kontroles. Galu galā, mēs zinām, kādā līmenī spēlē “Real Madrid” futbolisti. Kosmiskas algas un spēlētāju līmenis. Jāpanāk abpusēji pieņemama vienošanās. Tas ir pretrunā ar manu spēlētāja filozofiju – vienmēr centos būt pirmais treniņā. Nākas peldēt pa straumei. Pielāgoties. Taču mums neiet slikti.”

Kurus trenera principus Kurtinaitis nav mainījis? “Bez disciplīnas nekā nebūs. Lai cik labs nebūtu spēlētājs, blakus ir komanda. Un, ja nerīkosimies kā komanda, nevarēsim sasniegt rezultātu. Te nav kā boksā – iesit tu, vai iesit tev. Te 12 spēlētājiem jārēķinās vienam ar otru. Runājot par noteikumiem, vēlos, lai spēlētāji pirms spēles ģērbtos vienādi. Gribam gatavoties un izskatīties kā komanda.”

“Noteikumi ir daudz brīvāki nekā manā laikā. Nometne pēc nometnes, atbrauc mājās uz vienu dienu, satiec ģimeni un dodies atpakaļ uz nometni. Vairāk nav tāda lieta, kā trīs treniņi dienā – 07:00, 11:00 un 18:00, kad nesaproti, rīts vai vakars. Ja iespējams, trenējies vairāk, taču spēlētājiem visu jāizskaidro. Kāpēc lidojam ar līgumreisu, kāpēc rītā un kāpēc vakarā.”

“Dažreiz spēlētāji grib trenēties no rīta, citreiz vakarā. Tagad pieļauju dažādus variantus. Ja esi labs deviņos no rīta, strādāsim deviņos. Vai vienpadsmitos. Esmu vienmēr pieejams. Ja nepieciešams, varu strādāt piecos no rīta. Lidojam, kad vēlamies – pēc spēles vai nākamajā rītā. Kā ērtāk. Esmu gatavs pielāgoties. Man ir svarīgi, lai komanda spēlētu labi. Lai tā notiktu, jābūt tik mazai spriedzei attiecībās starp treneri un spēlētājiem, cik vien iespējams.”

Ko treneris domā par Kurtinaiša veco versiju? “Rezultāti nebija slikti. Toreiz tāda bija lielo treneru stratēģija. Tas pats kā Mesinam, Skariolo. Nerunājot par Ivkoviču, Žeļko Obradoviču. Viņš bija arī mans treneris, tāpēc zinu, kādas bija tendences un disciplīna. Ja būtu iespēja atkārtot, neko nemainītu. Jo agrāk tā darīja un tas deva rezultātu.”

“Visi vēro, ko tagad dara “Olympiacos”. Parasti komandas grib uzvarēt nacionālajā čempionātā. Taču VTB līgā un Spānijā spēlēt ir ļoti grūti. Ir tikai nedaudzas komandas, kuras spēlē nosacīti vājākos čempionātos. “Olympiacos” tagad koncentrējas tikai Eirolīgai. Tu zaudē spēļu ritmu, bet taupi enerģiju. “Olympiacos” pēdējā spēlē bija divreiz ātrāka par Milānu. Ja tendence turpināsies, parādīsies komandas, kuras gribēs spēlēt tikai Eirolīgā.”

Kurtinaiša komandā strādā vēl četri lietuvieši – trenera palīgi Aurims Jasiļonis un Roberts Kuncaitis, skauts un dēls Giedrs Kurtinaitis, fiziskās sagatavotības treneris Ēvalds Kandratavičs. “Krievi uz to skatās pozitīvi. Viņi vērtē pēc panākumiem. Viņiem vajag rezultātu, neatkarīgi, vai to sagādā spānis, lietuvietis vai latvietis. Treneris var izvēlēties profesionāļus. Nav veto.”

“Svarīgākais, lai cilvēki strādā. Lai ko teicu vasarā, esmu gandarīts, ka devu mūsu profesionāļiem iespēju. Jo ne katram tāda ir. Ļoti priecājos par Ķēstuti Kemzūru, kurš daudzus gadus strādāja ar Deividu Blatu un tagad vada “Olympiacos”. Nokļūt šajos ūdeņos nav viegli. Ne tāpēc, ka mums nebūtu profesionāļu, bet nav tik daudz atvērtu durvju.”

“Mūsu aģenti nav tik izsmalcināti stratēģi kā serbi vai itālieši, kuri dažreiz tavā mājā ievelk nepareizo šļūteni. Lietuviešu treneri rotē tirgū no Panevēžas uz Utenu, no Utenas uz Prieniem. Priecājos, ka (Kazis) Maksvītis paņēma dažus lietuviešus uz Permu. No turienes var nokļūt stiprākā klubā. Mums jāpaplašina mūsu ģeogrāfija.”

“Zinām, kā notika bijušajā Dienvidslāvijā. Viņi ierodas Itālijas klubā. Galvenais treneris paņem līdzi divus speciālistus. Pēc sezonas divi profesionāļi pāriet uz citiem klubiem, atved vēl divus dienvidslāvu spēlētājus. Tā noticis 50 gadu garumā. Varbūt lietuviešiem skauž? Man neskauž. Uzaicināju Ēvaldu Kandrataviču. “Rytas” zaudēja, bet varbūt Lietuvas sportam tas ir ieguvums? Mani palīgi ir lieliski. Dievs, dod viņiem veselību.”

Izmantotie resursi:
https://www.15min.lt/eurolyga/nauji...