Timma par jauno talantu nometni, pāreju uz "Khimki" un olimpisko brīnumu

Jau nākamajā nedēļā sāksies otrā Tevis rīkotā basketbola nometne. Ar kādām sajūtām to gaidi un vai nometnes rīkošanā palīdz iegūtā pieredze no iepriekšējā gada nometnes?
Jā, jau nākamnedēļ notiks otrā manis rīkotā nometne. Man tas ir liels izaicinājums, jo šoreiz būs cita pilsēta, jauni spēlētāji, jauni viesi. Nometnes formāts gan paliek tāds pats, kā pirmajā reizē un arī galvenā doma saglabājas, kas ir dot spēlētājiem sapratni un virzienu, uz kuru jāgatavojas, pārejot no jauniešu basketbola uz pieaugušo basketbolu, lai šie spēlētāji būtu tam gatavi. Tāpēc padalīšanos ar savu pieredzi un aicināšu īpašos viesos, kuri varēs izstāstīt līdzīgas situācijas no sava viedokļa. Iepriekšējā pieredze nometnes rīkošanā noteikti palīdz, jo, katru lietu darot atkārtoti, katrai nākamajai reizei jāsanāk labāk un jāmācās no kļūdām, nepilnībām, lai otrajā reizē varētu izdarīt vēl labāk.

Vai vari ieskicēt spēlētāju vārdus, kuri šogad būs nometnes īpašo viesu vidū? Vai juti lielu atsaucību no citiem Eiropas TOP klases spēlētājiem vēlmē iesaistīties šādā projektā?
Jāatzīst, ka uz nometni bija gatavi ierasties pat cilvēki no Amerikas, bet neesmu tik nežēlīgs, lai lūgtu šiem spēlētājiem lidot tik tālu pāris dienu dēļ, tāpēc pamatā būs ciemiņi no Eiropas. Varu apstiprināt, ka būs Sergejs Karasjovs (NBA spēlējis Krievijas basketbolists), kurš nākamajā sezonā spēlēs ar mani "Khimki" komandā. Zem jautājuma ir Latvijas NBA spēlētāji – Dāvis (Bertāns) un Kristaps (Porziņģis). Ja viņi būs Latvijā, tad ieradīsies. Esmu uzrunājis arī Rimu Kurtinaiti, savu treneri "Khimki" komandā. Viņš savulaik bija spēlētājs ar lielu vārdu un arī viņam, nešaubīgi, ir ar ko padalīties un pastāstīt no savas pieredzes.

Nometnes rīkošana Liepājā - kāpēc šogad tika izvēlēta šī pilsēta? Vai vietas izvēles procesā sava loma bija tam, ka Liepājā aizvadīji savu pirmo pilno sezonu profesionālajā basketbolā?
Jā, Liepāja izvēlēta, pirmkārt, tāpēc, ka tur uzsāku lielā basketbola gaitas un, otrkārt, pateicoties labajām attiecībām ar Artūru Štālbergu, kurš bija viens no nozīmīgākajiem treneriem manā karjerā. Vēlos palīdzēt viņa jaunajam klubam iegūt lielāku popularitāti un vārdu, kā arī vienkārši atbalstīt viņa ceļu basketbolā. Tas, ko viņš dara, to ļoti novērtēju un cienu. Artūrs man ir palīdzējis, un tiešām zinu un ticu, ka viņš palīdzēs citiem jaunajiem spēlētājiem, attīstot savā pilsētā stabilu Latvijas līgas basketbola klubu.

Vai uz nometnes rīkošanu skaties kā uz ilgtermiņa projektu?
Jā, domāju, ka tas būs ikgadējs pasākums. Ļoti ceru, ka bez izņēmumiem. Jo mums tiešām Latvijā aug daudz spēcīgu jauno basketbolistu, ar kuriem jāstrādā. Šiem talantiem jāpievērš daudz uzmanības un jādod pēc iespējas vairāk materiāla, lai viņi varētu attīstīties. Tāpēc jā – plānoju, ka šādas nometnes būs ikgadējas.

Mazliet par Tavu aizvadīto gadu. Sezonu sāki Grieķijā pie Pireju "Olympiacos", pabeidzi Krievijā pie Maskavas apgabala "Khimki". Pirmo reizi profesionālajā karjerā sezonas laikā mainīji komandu. Visdrīzāk tas padarīja šo sezonu sarežģītāku kā ierasts?
Jā, sezonu iesāku Grieķijā un uzskatu, ka sākums bija diezgan labs. Tā bija jauna komanda, jauna līga, jauna vide, jauns treneris. Ņemot to visu vērā, iesāku labi, bet kaut kādu apstākļu sakritības dēļ sezona neturpinājās tādā garā. Beigās nolēmu, ka nevēlos sēdēt uz rezervistu soliņa, bet gribu spēlēt. Tad arī parādījās variants no "Khimki" kluba, kas bija gatavs parakstīt līgumu ar mani desmit minūšu laikā. Ļoti to novērtēju – viņu uzticību man un tas, ka viņi bija pārliecināti par to, ka viņiem palīdzēšu. Kopumā sezona bija citādāka nekā pirms tam, bet katra jauna pieredze ir laba un no tās jāņem labākais.

Par laiku "Olympiacos" komandā. Vēsturisks zīmols, lielas ambīcijas, traks fanu atbalsts - ar tādām lietām asociējas šis klubs. Vai to izjuti arī savā pieredzē? Ar ko atmiņā Tev paliks laiks Grieķijā ar "Olympiacos"?
No "Olympiacos" laika noteikti atmiņā paliek fani. Tāda atmosfēra, kāda bija "Olympiacos" un "Panathinaikos" dueļos... tas bija kaut kas neticams un to ir grūti salīdzināt ar ko citu. Tāpēc pavadītais laiks šajā komandā pavisam noteikti asociēsies ar faniem. Protams, arī "Olympiacos" darbinieku sastāvs – laipni, forši cilvēki. Komandas biedri – zvaigznes ar lieliem vārdiem, bet kā cilvēki atsaucīgi un izpalīdzīgi. To visu ļoti novērtēju.

Spriežot pēc tā, ka vairāki "Olympiacos" komandas biedri bija izrādījuši interesi piedalīties Tavā nometnē, vari teikt, ka tur ieguvi arī jaunus draugus, saglabājot labas attiecības ar vairākiem komandas biedriem no Grieķijas?
Jā, "Olympiacos" komandā bija daudz draudzīgu cilvēku, ar daļu no viņiem satikos arī šīs vasaras laikā. Piemēram, viens no cilvēkiem, kas pados ziņu par to, vai varēs piedalīties manā nometnē, ir Jorgoss Printezis. Lielas cerības gan nelieku, bet, ja viņš varēs, tad atlidos un iesaistīsies. Viņš ir ļoti pozitīvs cilvēks, vienmēr atsaucīgs un izpalīdzīgs, mūsu starpā izveidojās labas attiecības un draudzība turpinās arī tagad, ne tikai tāpēc, ka bijām vienā komandā.

Pāreja sezonas vidū uz citu komandu - pats vēlējies to darīt vai arī biji noskaņots arī gaidīt iespēju Grieķijā?
Gribēju vienkārši spēlēt. Bija apnicis sēdēt uz soliņa un gaidīt iespēju spēles pēdējās minūtēs. Savā karjerā tomēr jau esmu pierādījis, ka varu spēlēt un tāpēc arī izvēlējos doties uz "Khimki", jo viņi redzēja, ka varu palīdzēt kā pamatsastāva spēlētājs.

"Khimki" komandā, ko vadīja Rims Kurtinaitis, izskatījās, ka ātri iejūties. Var teikt, ka Tev patika viņa izvēlētais basketbols un sistēma?
Jā, pie Rima patika spēlēt, ar viņu ātri atradu kopīgu valodu un tāpēc tik labi iejutos. Viņš saprata, ko var sagaidīt no manis, kā arī zināja lietas, kuras vislabāk protu. Ar viņu bija viegli sastrādāties.

Kad Kurtinaitis bija VEF treneris, vēl gadiem bija dzirdami stāsti par viņa drastiskajām treniņu metodēm. Kāds bija treniņprocess pie viņa "Khimki" komandā?
Grūti teikt, jo tieši viņa laikā pats nebiju VEF komandā. Tas, ko biju dzirdējis par viņa treniņiem VEF, šeit tik traki nebija. Rims ir prasīgs treneris, taču viņš pats ir bijis spēlētājs un tāpēc varu saprastu viņu. Piemēram, iedod komandai uzdevumu, ko spēlētājs nevar izpildīt, lai gan pats, vēl būdams kā spēlētājs, varēji izdarīt, tad tas viss pavisam noteikti var uzvilkt treneri. Iespējams, VEF viņam bija grūtāk, jo tur spēlētāju līmenis bija zemāks, salīdzinot ar "Khimki", kas ir Eirolīgas komanda. Varbūt tāpēc manā pieredzē treniņi nelikās tik dramatiski.

"Khimki" sastāvā trīspunktniekus meti ar ļoti augstvērtīgu procentu (ar 52,4% precizitāti). Papildus ieguldītajam darbam tas bija arī kāds trenera/komandas pirksts? Tādā ziņā, ka tiki pie papildus pārliecības.
Domāju, ka tā bija papildus pārliecība, kas nāca no treneru un komandas vadības. Vienkārši gāju un darīju to, ko māku vislabāk.

Lai arī esi "Khimki" viesspēlētājs, pārvaldi krievu valodu. Var teikt, ka esi arī viens no "līmes" spēlētājiem, kas ir kā starpposms starp ārzemniekiem un krievu spēlētājiem komandā?
Tā bija arī manā iepriekšējā Krievijas komandā Sanktpēterburgas "Zenit" un ir arī tagad Himkos. Tas noteikti palīdz, ka māku gan angļu, gan krievu valodas. Līdz ar to arī trenerim ir vieglāk un varu palīdzēt komunicēt ar krieviem un amerikāņiem – vienmēr esmu pa vidu.

"Khimki" sastāvā spēlē vienā komandā ar Alekseju Švedu, vienu no labākajiem šā brīža Eirolīgas spēlētājiem. Kas viņā ir tik īpašs un ko no viņa var pamācīties?
Aleksejs Šveds ir ļoti talantīgs spēlētājs ar lielām ambīcijām - it īpaši uz laukuma. Ko no viņa var iemācīties? To, ka ir jāiet un jādara. Zini, uz ko esi spējīgs un nedrīksti apstāties. Vienalga – esi aizmetis garām divus, trīs metienus, ir jāiet tālāk un jāmet ceturtais, piektais metiens. Tu vienkārši zini, ka metieni sāks krist iekšā, jo esi ieguldījis darbu, tev ir talants un uzticība. Tas vienkārši ir jāiet un jāizmanto.

Nesen kā vienojies arī par jaunu līgumu ar "Khimki". Tas, ka vienošanās tika panākta salīdzinoši ātri, liecina par to, ka abas puses jau no sākuma bija uz "vienas lapas" un bija viegli vienoties? Paguvi saņemt arī interesi no citām komandām?
Interese no citiem klubiem bija, bet, ja godīgi, īpaši neapspriedu citus variantus. Konkrētus klubus nevēlētos saukt, bet pāris varianti bija. Sākoties starpsezonai, mans galvenais mērķis bija kļūt par brīvo aģentu un parakstīt līgumu ar Himkiem. Tā ir mana komanda, tur ir mans treneris un esmu pārliecināts, ka spēlēšu Eirolīgā tikpat daudz, cik VTB Vienotās līgas playoff spēlēs. Tā kā lēmums bija viennozīmīgs un ātrs.

"Khimki" nesen piesaistīja pāris Tavus komandas biedrus no "Zenit" laika. Ņemot to kopā ar veiksmīgo sezonas noslēgumu, jau jūti patīkamu satraukumu par to, kas var sanākt jaunajā sezonā, ja viss veiksmīgi sakrīt? Vai arī centies neskriet ļoti notikumiem pa priekšu?
Tā ir – komanda parakstījusi līgumus ar diviem spēlētājiem, kuri bija ar mani arī "Zenit" laikā. Negribētos skriet notikumiem pa priekšu, esmu priecīgs par viņu ierašanos, jo šie spēlētāji mums noteikti palīdzēs. Sezona ir gara un smaga, vienmēr ir patīkami spēlēt ar draugiem, tāpēc ar nepacietību gaidu jauno sezonu.

Priekšā Tev būs trešā sezona Eirolīgā, nupat kā viesojies arī Eirolīgas seminārā - var teikt, ka esi jau adaptējies šai līgai gan laukumā, gan ārpus tā?
Tā var teikt. Brīdī, kad sniedzu šo interviju, lidoju mājās no Eirolīgas semināra, kur pārstāvēju savu klubu – varēju dalīties ar viedokli par lietām, kuras manā skatījumā varētu pamainīt un ko var ieteikt. Eirolīgai esmu adaptējis un sapratis, kā te viss notiek un uz ko šis turnīrs balstās. Par to esmu pārliecinājies gan no basketbola puses, gan arī dzirdot Eirolīgas vadības viedokli. Kopumā prieks, ka šī līga attīstās un nestāv uz vietas.

Savulaik tiki izvēlēts arī NBA draftā. Kāda ir situācija ar šo līgu?
Gaidu savu iespēju NBA un ticu, ka kādu dienu viss sakritīs un tāda iespēja man tiks dota.

Rezumējot Tavu basketbola pieredzi, no ārzemju komandām Eiropā esi spēlējis Krievijā, Spānijā un Grieķijā. Kā salīdzinātu šo valstu basketbola virtuves?
Viennozīmīgi Spānijā ir smagākā sezona, apvienojot startu Eirolīgā un vietējā ACB līgā. Tur ir visgarākā sezona, kas rit visilgāk. Grieķijā ir salīdzinoši viegla sezona, mazāk lidojumu, arī komandu līmeņi ir zemāki nekā Spānijā un Krievijā.

Papildus klubu karjerai regulāri esi spēlējis Latvijas izlasē. Pēdējie jaunumi par to, ka Olimpiskās spēles Tokijā ies garām, nav iepriecinoši, bet varbūt ir arī kāda gaišā puse un mierinājums Latvijas basketbola faniem?
Par Latvijas izlasi runājot – tas viss ir sāpīgi, bet es ticu brīnumam, ka vēl kaut kas var mainīties un tomēr parādīsies iespēja piedalīties olimpiskajās spēlēs. Sastāvs, ko varam izveidot, ir vienkārši nereāls... Tāds mums vēl nekad nav bijis un negribētos laist garām šo iespēju kaut kādu muļķīgu lēmumu dēļ. Un ceru, ka tomēr aizbrauksim uz olimpiskajām spēlēm un nospēlēsim tur ar spēcīgāko sastāvu.

Jau gadu esi kā tētis dēlam. Vai tas ir izmainījis Tavu skatījumu un varbūt tas kaut kādā veidā ietekmējis Tevi arī basketbola laukumā?
Nu jau gadu esmu tēta lomā, taču domāju, ka tas nav mani īpaši izmainījis, jo vienmēr esmu bijis tāds, kas rūpējas par saviem tuvajiem. Protams, puika ir galvenais, kas man ir, taču rūpējos par būtisko tāpat kā vienmēr. Ir neticami, ka tik mazs vīriņš var ātri vien aizvest visas dzīves problēmas. Tas, ko dēls man dod, to ļoti novērtēju. Viņa smaids, kad atnāc mājās un kad viņš skrien pretī – tās ir patiesi neaprakstāmas emocijas.

Kāda situācija Tev ir ar veselības stāvokli – VTB Vienotās līgas finālā pret CSKA nespēlēji traumas dēļ. Vai esi jau izveseļojies un uz gaidāmo nometni būsi pilnā spēkā?
Izskatās, ka visam jābūt labi un ļoti ceru, ka spēšu patrenēties kopā ar čaliem, kuri būs manā nometnē. "Kopā" – tas nozīmē, ka būšu basketbola formā un apavos, darot uzdevumus kopā ar spēlētājiem. Domāju, ka tas puišiem radīs papildus motivāciju un papildus vēlmi strādāt un kaut ko pierādīt. Tāpat arī pats varēšu pamazām ieiet savā treniņgrafikā.

Tagad ir vasara. Laiks, kad nav organizētie komandu treniņi. Ko dara Jānis Timma?
Tieši tagad ārstēju savu pirkstu, jo tas ir galvenais. Neko sarežģītu un traku nevaru darīt, taču esmu jau nenormāli nocieties pēc basketbola un ceru, ka varēšu to atsākt darīt savā nometnē.

Vai ir jau zināms, kad sāksies gatavošanās jaunajai sezonai un kādi ir Tavi vasaras lielākie notikumi līdz tam?
Precīzu "Khimki" pirmssezonas nometnes sākuma datumu vēl nezinu, bet līdz tam svarīgākās lietas šovasar ir, pirmkārt, sadziedēt pirkstu un, otrkārt, kārtīgi sagatavoties sezonai. Tās ir galvenās prioritātes šai vasarai. Gatavošanos sezonai gribētu iesākt savā nometnē, piedaloties treniņos ar jaunajiem spēlētājiem.

Interviju sagatavoja Jāņa Timmas basketbola nometnes preses dienests