Kas ir VEF panākumu atslēga Čempionu līgā?

Spēlētāju atlase

Viens no izcilākajiem pasaules basketbola prātiem Žeļko Obradovičs kādā FIBA treneru seminārā sacīja: “Lielākā daļa no panākuma ir sastāva komplektācija.” Šie vārdi tiešā mērā attiecināmi arī uz šīs sezonas VEF modeli. Latvijas klubi allaž starptautiskajā arēnā bijuši spiesti sacensties dažādās finansiālo iespēju līgās ar pretiniekiem. Tāpēc jo īpaši būtiska ir spēlētāju atlase, un šai ziņā pagājušovasar paveiktais darbs jāvērtē nevainojami.

VEF allaž ļoti skrupulozi izpēta visus potenciālos spēlētājus, taču tieši šoreiz šis milzīgais darbs devis, iespējams, vislielāko atdevi. Par to liecina spēlētāju (ne)mainība kopš sezonas sākuma līdz šim brīdim. Iepriekšējās sezonās bija ierasts, ka VEF līdz Ziemassvētkiem un nereti vēl pēc tiem meklē sev īstos ārzemniekus, bet šogad visi četri komandā ir jau no sezonas pirmās dienas. Visi izsalkuši sevi pierādīt, bet ar tādām cilvēciskajām īpašībām, lai šī apņēmība nepārvērstos komandas interesēm destruktīvās darbībās. “Komandai ir laba “ķīmija”, ir “dzīvs” soliņš visas spēles garumā,” norāda bijušais Latvijas dāmu izlases galvenais treneris Mārtiņš Zībarts.

Universālais garais spēlētājs Alekss Madsens ir neapšaubāmi talantīgs un daudzpusīgs, bet šosezon, atšķirībā no pērnās sezonas, arī ievērojami stabilāks. Efektīvs un arī efektīgs abos laukuma galos. Labi iejuties Latvijas galvaspilsētā, bet runā, ka reālu interesi par somu uzbrucēju jau šīs sezonas kontekstā esot atpūtuši dienvidu vēji.

Amerikānis Kails Olmens ir cits vefietis, kuru savā komandā jau šosezon labprāt gribētu redzēt pat vairāki ārzemēs esoši klubi. Apveltīts ar izcilu eksplozivitāti, elitāru pirmo soli, ļoti labi kontrolē ķermeni, finišējot groza tuvumā. Ar stabilāku metienu no distances, iespējams, nemaz nebūtu bijis pieejams VEF, bet ar šo sezonu apliecinājis, ka varētu kļūt par stabilu Eiropas labāko līgu spēlētāju. Diezin vai pareizs solis būtu pāriet uz citu komandu sezonas laikā, jo Olmens ir spēlētājs, kuram vajadzīga bumba, taču, lecot jau ejošā vilcienā, apšaubāmi, ka nonāktu tādā, kur uzreiz tiktu dota zaļā gaisma izpausties, kā tas varētu notikt tad, kad pievienojas nākamā līmeņa klubam pirmssezonā.

Gados vecākais no ārzemniekiem ir Maikls Kaizers. Cilvēks - gaiss 2.0.? Jaunākie lasītāji varbūt nemaz neatceras tādu Latvijas klubu basketbolā spilgtu tēlu, kāds bija Johans Nikolass. Tāpat kā Kaizers, arī Nikolass nebija ne garākais, ne smagākais vīrs starp savas pozīcijas spēlētājiem, taču saimniekoja virs grozu stīpām. Puertoriko izlasē spēlējušais Aizeja Pinjeiro no visiem leģionāriem vismazāk izceļas ar spilgtām epizodēm, taču vērtīgs palīgs abos laukuma galos. Ja uzbrukumā vēl prasītos lielāka stabilitāte, tad aizsardzībā var vienlīdz labi spēj tikt galā kā ar mazajiem, tā garajiem pretspēlētājiem.

Par meistarīgu jāsauc arī Latvijas spēlētāju atlase. Aigara Šķēles un Arta Ates piesaiste komentārus neprasa - Latvijas izlasē rūdīti spēlētāji, kuri starptautisko spēļu garšu vairāk vai mazāk veiksmīgi apostījuši, pārstāvot arī ārzemju komandas. Kristera Zorika debijas sezona profesionālajā basketbolā izdevusies īpaši spilgta - Čempionu līgā vidēji 14,2 punkti, izcila tālmetienu realizācija (56,2%), trīs atlēkušās bumbas, divas rezultatīvas piespēles, trešā labākā efektivitāte komandā (+14,2). Skaitļi rezultatīvo piespēļu ailītē neataino to, cik patiesībā Zoriks ir vērtīgs tieši saspēles vadītāja pozīcijā, jo viņš spēj labi kontrolēt spēles ritmu. Kristeram ir otrais labākais +/- rādītājs komandā (+5,3). Atsevišķās epizodēs, iespējams, prasītos nedaudz pacietīgāka darbība aizsardzībā un pat vēl lielāka iniciatīvas uzņemšanās uzbrukumā (tas arī potenciāli ļautu palielināt rezultatīvo piespēļu skaitu). Atceroties, ka šī ir Kristera pirmā sezona kā groza bumbas algotnim, kopumā ir pamatots optimisms, ka var kļūt par ļoti vērtīgu spēlētāju Latvijas izlasei (un vēl duetā ar citu “Daugavas Sporta nama” audzēkni Artūru Žagaru...).

“Komandā ir trīs ļoti labi un kreatīvi bumbas pārvaldītāji - Olmens, Šķēle un Zoriks, kuri var radīt situācijas paši sev un partneriem, apspēlējot pretinieku un regulāri tiekot ar bumbu soda laukumā,” veiksmīgo komplektāciju kā vienu no panākuma atslēgām uzsver arī Zībarts.

“Komandā ir ļoti mobili ceturtie un piektie numuri, kas vairumā spēļu bijuši ātrāki par saviem pretspēlētājiem. Tas devis vieglos punktus ātrajās pārejās, bet aizsardzībā devis iespējas spēlēt ļoti agresīvi uz bumbu,” turpina Zībarts. “Šo spēlētāju kombinācijas kopā devušas iespējas ļoti efektīvi spēlēt “pick’n’roll” sadarbības uzbrukumā un priecējušas ar daudz skaistām izspēlēm un bumbas triecieniem no augšas.”

Treneru darbs

Galvenais treneris Jānis Gailītis, kurš, starp citu, nodarbojas arī ar komplektāciju, atradis piemērotu spēles stilu savāktajam sastāvam. “Redzams labs treneru darbs, laba sagatavošanās spēlēm,” secina Zībarts, norādot uz niansēm. “Lielākajā daļā spēļu VEF sākumā izvirzījās vadībā un pārsteidza pretiniekus. Viena no panākumu atslēgām ir cīņa par atlēkušajām bumbām. Pirmo spēli komanda zaudēja, jo neizcīnīja bumbu pie sava groza un cīņu par bumbām zaudēja arī visā spēlē. Tika izdarīti secinājumi un visās pārējās spēlēs izcīnītas vairāk bumbas nekā pretiniekiem.”

Tāpat iepriekšējais TTT treneris uzsver rīdzinieku darbību uzbrukumā: “Grupu turnīrā VEF bija ļoti laba bumbas kustība, un tas ļāva tikt pie brīviem metieniem arī komandas spēlētājiem, kas pārsvarā izpilda metienus no vietas. VEF efektīvi izmantoja ieraušanos, un tas liecina par labu sapratni spēlētāju starpā, kas atstrādāta treniņos.” Tiesa, jāatzīmē arī lieta, kurā noteikti ir lielas izaugsmes iespējas - tehniskais brāķis. Regulārajā turnīrā VEF bija otrais lielākais kļūdu skaits starp visām 32 turnīra dalībniecēm - vidēji 16,0 kļūdas spēlē. 25 kļūdas divu pagarinājumu zaudējumā Strasbūrā - tik daudz kļūdu vienā atsevišķā spēlē nebija nevienai citai Čempionu līgas dalībniecei. Visvairāk kļūdu VEF pieļāva tieši divās zaudētajās spēlēs pret "Strasbourg" (25 un 17), kā arī Viļņā pret "Rytas" (17), kur tika izsēts 17 punktu pārsvars, taču ar visu lielo kļūdu skaitu tik un tā galotnē izdevās noturēt uzvaru.

No Gailīša šosezon strāvo lielāks miers, nekā iepriekšējās sezonās, un tas atstāj pozitīvas iezīmes. Pēdējā minūtes pārtraukumā Gailītis pēc īsa pārdomu brīža norādīja: “Spēlējam uz Kristeru.” Un Kristers nepievīla. Cik simboliski un skaisti, ka sezonas svarīgākos punktus guva nevis kāds no daudz slavētajiem ārzemniekiem, bet tieši vietējais jaunais, Latvijas izlases spēlētājs. Ļoti žēl, ka dzīvojam laikā, kad tribīnēs nedrīkst būt skatītāji, jo VEF ar savu spēli šosezon paveikuši labu mārketinga darbu un īpaši pēc šī Zorika metiena tribīnēm uz nākamo maču būtu jābūt pilnām.

Shoot the ball. That’s it. He makes. We finish. 🔒
⚫️⚪️🏀 pic.twitter.com/peENJ5NSze

— VEF Rīga (@vefriga) January 27, 2021

Pateicīgs formāts un spēļu kalendārs

Nevar noliegt, ka VEF bija ieguvēja arī izmainītā izspēles formāta dēļ. Spēļu skaits bija ievērojami mazāks, nekā būtu jābūt normālos apstākļos - regulārajā turnīrā 14 spēļu vietā sešas. Tāpat starp spēlēm bija lielākas pauzes - tās notika ik pa divām nedēļām. Komandai ar tik skaitliski īsu sastāvu tas ir milzīgs ieguvums, jo ir vairāk laika atjaunoties pēc katra no mačiem un mazāk riska iedzīvoties savainojumos. Turklāt vairāk laika gatavoties konkrētajiem pretiniekiem, un arī te jāizceļ treneru darbs. Treneriem šādos apstākļos ir vairāk laika pētīt, iedziļināties un plānot. Latvijas treneru potenciāls ir krietni augstāks, nekā tas starptautiski ir novērtēts, un šis ir vēl viens apliecinājums tam.

Top16 kārtā tādas priekšrocības vairs nebūs - spēles būs jāaizvada katru nedēļu no marta sākuma līdz aprīļa pirmajai trešdienai, paralēli turpinot dalību Latvijas čempionātā. Klubs nav slēpis, ka lūkojas pēc papildinājuma, un šajā gadījumā būtu ļoti būtiski to atrast pēc iespējas ātrāk, lai mēneša laikā līdz Top16 pirmajai spēlei jaunpienācējs jau būtu iekļāvies jau labi ieeļļotā mehānismā. Lai gan publiskajā retorikā uzsvērts, ka nav noteiktas pozīcijas, kurās papildinājums tiek meklēts, visdrīzāk tas prasītos garajā galā - perfektā gadījumā universāls spēlētājs, kurš vajadzības gadījumā var spēlēt gan kā vieglais uzbrucējs, gan kādā no priekšējās līnijas pozīcijām (spēka uzbrucējs, centrs). Jau grupu turnīrā pārliecinājāmies, ka VEF īsais sastāvs kļūst īpaši jūtīgs brīžos, kad piezīmju problēma skar garā gala spēlētājus.

Lai kādu papildinājumu VEF atradīs, bukmeikeru vērtējumā rīdzinieki, tāpat kā pirmajā kārtā, arī Top16 turnīrā, visticamāk, nebūs favorīti nevienā no mačiem. Pretī stāsies ārkārtīgi spēcīgi pretinieki. Abas spāņu komandas (“Burgos”, “Tenerife”) ir no pilnīgi citas svara kategorijas, un uz papīra VEF atliek cīņa par godpilno trešo vietu, kurā arī favorītu statuss tiks piedēvēts bosniešu “Igokea”. Lai iesaistītos cīņā par Top8 jeb vismaz otro vietu grupā, jāsakrīt daudzām lietām - ne tikai nevainojamam pašu darbam, bet arī dažādiem blakus apstākļiem. Tiesa, līdzīgā izejas pozīcijā Rīgas komanda tika nostādīta arī pirms Čempionu līgas sezonas. Vienu reizi jau izdevās apgāzt pesimistu prognozes, kāpēc lai neizdotos vēlreiz?

Starptautiskajos mačos VEF (iepriekšējās sezonās arī “Ventspils”) finansiālās iespējas attiecībā pret pretiniekiem lielākoties ir būtiski zemākas. VEF (iepriekšējās sezonās arī “Ventspils”) spēļu prakses līmeņa iespējas vietējā čempionātā attiecībā pret pretiniekiem lielākoties ir būtiski zemākas. Šo divu faktoru dēļ nav racionāla pamatojuma, lai sagaidītu lielus panākumus, tādēļ mums jāpriecājas un jānovērtē pilnīgi katru kāda Latvijas kluba uzvaru uz starptautiskās skatuves. Nemaz nerunājot par izkļūšanu no grupas un nonākšanu citu 15 elitāru komandu sabiedrībā.