Vatutins: "Pēdējos gados Krievijas basketbolā ieguldītas tikai problēmas un sūdi"

.Sestdien, 5. oktobrī, sāksies VTB līgas 2014. gada sezona. Krievijas basketbola sabiedrība to sagaida savstarpējas sašķeltības un konfliktu apstākļos. Iepriekšējais federācijas prezidents Aleksandrs Krasņenkovs zaudēja bijušajam Krievijas basketbola bosam Viktoram Černovam, kura atbalstītā kandidāte Jūlija Aņikejeva kļuva par jauno federācijas vadītāju. Federācijā valdošā haosa apstākļos sieviešu un vīriešu valstsvienības Eiropas čempionātos nespēja pārvarēt pirmo kārtu, bet lielāko ēnu uz Krievijas basketbolu meta izlases trenera Foča Kacikara padzīšana nedēļu pirms treniņnometnes sākuma.

Viens no Krievijas basketbola smagsvariem Vatutins uzskata, ka pārmaiņas var panākt, iesaistot visas groza bumbas saimniecībā pārstāvētās puses. “Neprasiet no VTB līgas neiespējamo – lai tā ņemtu un palielinātu interesi par basketbolu. Produkta atpazīstamības veicināšana ir visu basketbola cilvēku uzdevums. Lai to paveiktu, jāiegulda. Pašā basketbolā, izņemot problēmas un sūdus, neviens daudzu gadu laikā neko nav ieguldījis.”

Attieksme, nevis nauda, ir galvenā problēma Krievijas basketbolā, uzsver Vatutins. “Vajadzīgi cilvēki, kuri rūpējas par sporta veida attīstības interesēm, nevis personīgo labumu. Aleksejam Germanam ir lielisks teiciens – “kur triumfē pelēcība, pie varas nāk melnie” (atsauce uz Černova uzvārdu – Sportacentrs.com). RFB konferencē pirms diviem mēnešiem uzzināju daudz jauna par cilvēkiem. Štirlica garā varētu atbildēt: “Jāpaliek profesionālim jebkurā situācijā”. Un es turpinu būt profesionālis. Darīju, daru un darīšu to, kas, vispirms, vajadzīgs CSKA. Ja vajadzēs CSKA labā izdarīt to, kas man nepatīk, izdarīšu, jo tas ir mans klubs. Šeit strādā un spēlē tie cilvēki, kuriem es esmu līderis. Mans uzdevums – rūpēties par viņiem un CSKA vārdu.”

Krievijas basketbolā ienācis par daudz cilvēku no malas. “Vai redzat personību, kura varētu apvienot Krievijas basketbola administrāciju, eliti, vidusšķiru un pārējās kārtas? Kamēr tādas nav, visos līmeņos notiks ņemšanās zem paklāja, notiks viss, izņemot darbu. Vienotājai jābūt basketbola personībai.”

Vatutins domā, ka situāciju neatrisinās varas elites spiediens. “Lūk, padomju mentalitāte: kungs atbrauks un visu iztiesās. (VTB līgas prezidents) Sergejs Ivanovs ir basketbola cienītājs. Viņa pamatdarbs – Prezidenta administrācijas vadītājs. Ja viņa nebūtu, vispār ne mārrutka nebūtu. Basketbols ir Ivanova vaļasprieks. Un gaidīt, ka Sergejs Borisovičs kurā katrā brīdī risinās mūsu problēmas, būtu nepareizi. Viņam ir divas aizraušanās – CSKA un līga. Viss pārējais nav viņa uzdevumu lokā. Pārmest to būtu nepareizi. Basketbola saimniecībā nav vienotības. Kamēr tās nebūs un nebūs personības, kura visus sasēdinās attiecīgāss vietās, turpināsim tādā garā.”

CSKA prezidents apzinās, ka savā klubā viņam jārisina apmeklētības un infrastruktūras jautājumi. “Mūsu spēļu apmeklējums ir drīzāk slikts, nekā labs. Pastāv objektīvi apstākļi: veca, smacīga zāle, sastrēgumi, automašīnu stāvvietu trūkums un līdzīgi. Subjektīvi: kluba menedžmentam vēl daudz jāpaveic, lai cilvēki nāktu vairāk. Kamēr nebūs jaunas zāles, situāciju neatrisināsim. Uzdevums piepildīt USK (universālo sporta kompleksu – CSKA zāles nosaukums) ir tas pats, kā pārcelt cilvēkus no biznesa klases dzīvokļiem uz “hruščovkām” (1960. gadā un vēlāk uzbūvētās daudzdzīvokļu blokmājas). Likums neļauj pārdot alu. Pagājušajā sezonā iztērējām divus mēnešus, lai skatītājiem “Megasport” arēnā atļautu zālē ienest gaiteņos nopirktās sviestmaizes, apsēsties un mierīgi apēst. Centīsimies pievilināt ar labu basketbolu, taču, kamēr nebūs arēnas... Esam izmēģinājuši visu – gan lāzerus, gan akrobātus.”

Pat Krievijas galvaspilsētā ir grūtības atrast basketbolam piemērotu zāli. “Sezonu sāksim USK, taču izskatām iespējas svarīgākās spēles aizvadīt citur. Kur tās notiks – “Olimpiskajā” centrā vai Lužņikos – būs atkarīgs no arēnu noslogotības. “Megasport” aizvēršana ir ārkārtas situācija. Smieklīgi, ka tādā pilsētā, kā Maskavā, nav arēnas. Infrastruktūras jautājumos esam aizķērušies 20. gadsimtā. Eirolīgas spēles aizvadām 1979. gadā celtā zālē. Kāda jēga sūdzēties? Jāstrādā!”

Izmantotie resursi:
Андрей Ватутин: «В сам баскетбол за последние...