Blūms: "Par "+8 lietu" kādam jāatbild"

Aiz muguras Eiropas čempionāts Polijā. Noskaņojums laikam nav no labākajiem. Kas īsti notika?
Jā, īsti labi nejūtos. Nav tā, ka būtu paveikts kas ievērojams. Gan paši, gan mūsu līdzjutēji cerēja, ka rezultāts būs labāks, bet reāli esam tur, kur esam pēdējos 15 gadus. Ja skatās no otras puses, Eiropas 16 labāko komandu skaitā mēs, ar retiem izņēmumiem, esam bijuši visu laiku, un tas ir pluss. Jā, sastāvs šoreiz bija spēcīgs, taču traucēja visādi blakusapstākļi. Pa druskai pietrūka visur – kā treniņos, tā arī spēlēs. Viss tomēr sākas ar disciplīnu ārpus laukuma.

Spēle pret Krieviju bija kopumā līdzīga, bet izšķirošajos brīžos tomēr salūzāt.
Jā, kopumā visām spēlēm bija viena iezīme. Spēlējām labi, bet galotnēs kaut kā pietrūka. Tās ir tās nianses, par kurām es runāju. Ja abas pirmās spēles būtu spēlējuši tā kā pret Vāciju, rezultāts noteikti būtu citādāks. Pret Krieviju iesākām slikti – nevarējām iemest savus metienus, nebija nepieciešamās pašatdeves. Nevaru teikt, ka necīnījāmies, taču krievi trāpīja vairākus brīvus tālmetienus, un mums viss apstājās.

Nākamajās spēlēs darbojāties krietni saturīgāk un, pats galvenais, ar lielāku pašatdevi, bet galotnes atkal nespējāt nospēlēt.
Spēlē pret Franciju bija uzdevums "noturēt" Pārkeru. Pārējiem bija jāļauj samest kaut 30 punktus, galvenais, lai Pārkers nesamet. Beigās sanāca tā, ka sameta pārējie. Nedrīkstējām atļaut francūžiem samest tos brīvos tālmetienus, kurus viņi trāpīja pēdējā ceturtdaļā. Francija ir Francija – viss pamatpiecinieks tomēr ir NBA spēlētāji.

Lai iekļūtu otrajā kārtā, spēlē pret Vāciju pietika ar plus astoņi, bet spēlētāji laikam to nemaz nezināja.
Jā, nezinājām. Pēdējā minūtes pārtraukumā treneris pateica, ka mums jāuzvar ar plus deviņi. Protams, ja būtu zinājuši, ka pietiek ar plus astoņi, taktika būtu pavisam citādāka. Nedaudz vairāk kā 20 sekundes līdz beigām mums bija plus 11, bet beigās vinnējām ar plus seši – basketbolā tā gadās reti. Sanāca, ka pie plus 11 viņi iemeta "trīnīti" un mēs nepareizi izmetām autu. Bumbu nebija jāsaņem Ernestam (Kalvem), bet gan kādam citam. Jāsāk ar to, ka Ādolfam (Kristaps Valters) auts nemaz nebija jāmet, to vajadzēja darīt kādam no "lielajiem". Šobrīd tā ir vēsture, un negribu nevienu vainot, vienkārši taktiski nospēlējām nepareizi. Būtu zinājuši, ka mums pietiek ar plus astoņi, norādījumi no trenera noteikti būtu pavisam citādāki, bet ko nu vairs… Visi sīkumi summējās un beigās atsaucās uz rezultātu – nedomāju, ka vainīga ir tikai komanda vai treneri. Visi sīkumi, arī ārpus laukuma, summējas, un tā veidojas kopējais rezultāts. Domāju, ka kādam noteikti par šo "plus astoņi" būtu jāatbild. Kuram? Nezinu.

Kā vērtē pats savu sniegumu čempionātā?
Šis nav klubs – tas ir pirmais. Izlasē spēlē visi labākie valsts spēlētāji. Protams, ar savu sniegumu neesmu apmierināts. Uzskatu, ka visi, izņemot Kambalu, šajā čempionātā nospēlēja zem savu spēju līmeņa. Kristaps Valters bija pirmais saspēles vadītājs, tāpēc viņam ir jāspēlē 25 līdz 30 minūtes, tas ir normāli. Pirmajos divos mačos spēle viņam neaizgāja, treneri līdz pēdējam cerēja, ka viņš atvērsies, un pēdējā spēlē tas arī notika.

Pārbaudes spēļu laikā spēlētāji sūdzējās par nogurumu. Vai uz čempionātu svaigums parādījās?
Fiziskā forma nebija tāda kā, piemēram, pirms diviem gadiem, kad fiziski jutāmies tiešām labi. Toreiz ne tik labi spēlējām uzbrukumā, bet fiziski bijām ļoti labā formā. Labi spēlējām aizsardzībā un jutāmies spēcīgi. Šogad bija nedaudz cita pieeja fiziskajai sagatavotībai, taču svaigums uz čempionātu tā arī neparādījās. Pirms treniņnometnes Viktors Lācis bija uz stažēšanos "Benetton" klubā, reāli gan neredzu, ka tam būtu bijusi atdeve. Labi, ka ir jaunas un svaigas idejas, bet jāskatās, vai tas dod rezultātu.

Vai pārbaudes spēļu nebija par daudz?
Nedomāju, ka bija par daudz. Jā, varbūt varēja būt par pāris mazāk, bet nedomāju, ka tas bija izšķiroši.

Pirms pārbaudes spēlēm treneris Kemzura tika ļoti slavēts, taču, tuvojoties čempionātam, šīs uzslavas no spēlētāju puses pieklusa. Tas ir tikai mans novērojums vai tā tiešām bija?
Kemzura ir ļoti labs treneris. Pats esmu trenējies pie daudziem treneriem un neko sliktu par Kemzuru nevaru teikt. Jā, spēļu galotnēs, iespējams, viņam pietrūka pieredzes, bet kopumā nevaram sūdzēties. Visi treneri savu darbu izlasē šovasar veica labi.

Kā treneru kolektīvs dalīja pienākumus treniņos?
Valeiko vairāk strādāja ar "mazajiem" un analizēja video ierakstus, Miglinieks, savukārt, uzsvaru lika uz "garajiem", bet Kemzura vairāk vadīja komandas treniņus, apmēram tā. Kemzura ik pa brīdim iesaistījās arī Valeiko un Miglinieka darbos.

Varbūt Basketbola savienībai būtu jāpagarina sadarbība ar Kemzuru?
Nezinu, es tomēr uzskatu, ka latviešu komandā ir jābūt latviešu trenerim.

Kas, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, ņemot vērā, ka valstī ir finansiālā krīze, nebija nodrošināts Latvijas izlasei?
Lielos vilcienos viss bija līmenī. Masieris izlasei bija, arī uztura bagātinātāji bija nodrošināti. Lielas atšķirības, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, nebija. Jā, šogad nebija dienas naudas, bet es uzskatu, ka tas nebija noteicošais, jāsaprot finansiālā situācija valstī. Izlasē spēlētāji tomēr spēlē, lai aizstāvētu savas valsts godu, nevis domātu par naudu. Uz dienas naudu vairāk cerēja izlases apkalpojošais personāls. Tajā pat laikā sakrājās citi sīkumi. Piemēram, pirmo nakti Polijā es vispār negulēju. Aizbraucām, bet izrādās, ka man jāguļ uz dīvāna. Pirmajā naktī acis tā arī neaizvēru – palaidu Janičenoku lielajā gultā, bet pats mocījos uz dīvāna. Nezinu, iespējams, tā nav Basketbola savienības kompetence, bet tomēr – kaut kas nebija līdz galam nostrādāts.

Viens Latvijā labi zināms basketbola pazinējs šo basketbola paaudzi savulaik nosauca par "tusētāju paaudzi". Vai šī paaudze, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, ir kļuvusi nopietnāka?
Nekas diži mainījies nav, vasarā visi tāpat atpūšas. Jā, vasara ir vasara, visiem aiz muguras smagas sezonas klubos un arī atpūsties gribas, taču izlases spēlētājam tas nav normāli. Spēlēt izlasē neviens nespiež, ja gribi atpūsties, tad droši. Visam jābūt ar mēru. Kemzura neiebilda, ka spēlētāji "iziet ārā", tikai teica, ka visam jāzina savas robežas. Ja tu izlasē esi jaunais, tad nedrīkst atļauties darīt muļķības. Visas šīs nianses savācās un atspoguļojās laukumā. Arī tas, ka komanda nezina, ar cik punktiem jāuzvar pēdējā spēle, tomēr nav normāli.

Lieta ar Bērziņu – nejautāšu, kas tad īsti notika, bet jautāšu, vai trenera lēmums viņu atskaitīt bija pamatots? Pārkāpumi tiešām bija tik nopietni?
Nav šaubu - Bērziņš izlasei bija vajadzīgs, tāpat kā Sandis Valters. Domāju, ka ar abiem šiem spēlētājiem mēs būtu pavisam cita komanda. Bērziņam pēc Turcijas tika izteikt otrais brīdinājums un līdz ar to no izlases bija jāatvadās. Tas ir kā futbolā – viena dzeltenā kartīte, un, ja nopelni otru, tad tevi no laukuma padzen, līdzīgi bija arī Bērziņa gadījumā. Domāju, ka Kasparam tā būs laba mācība turpmākajai karjerai. Visi ir pieauguši cilvēki – vienam brīdinājumam seko otrs, un tu esi ārā. Klubā, kur tu saņem algu, tev piespriež naudas sodu vai arī "izmet" ārā uzreiz.

Dzeltenās kartītes bija arī pārējiem?
Nē, nedomāju.

Kāda, tavuprāt, izskatīsies izlase nākamajā Eiropas čempionāta ciklā?
Domāju, ka kodols mainīsies visai ievērojami. Daudziem izlasē šis bija pēdējais gads. Cepuri nost Uvim, kurš visiem rādīja labu priekšzīmi, kādai jābūt attieksmei laukumā un arī ārpus tā. Pēdējā mačā pret vāciešiem viņš parādīja, ka ir īstens komandas līderis. Lielai daļai izlases spēlētāju vēl daudz no viņa jāmācās, par jaunajiem vispār nerunājot. Par nākamo ciklu pagaidām grūti spriest. Jāskatās, kas būs izlases treneris, kāds stāvoklis būs valstī. Šobrīd jākoncentrējas klubu sezonai un no izlases nedaudz jāatiet malā.

Kuri ir tie, kas izlasē vairs nespēlēs?
Šobrīd konkrētus uzvārdus saukt negribu. Labāk katrs pats lai par to runā.

Pats izlasē turpināsi spēlēt?
Jāskatās, kas būs treneris un vai vispār būšu vajadzīgs izlasei.

Kura izlase, tavuprāt, izcīnīs Eiropas čempionu titulu?
Domāju, ka trijniekā būs spāņi, serbi un grieķi. Man ļoti patīk Serbijas izlase. Daudz jauno spēlētāju ar labu attieksmi. Viņiem attieksme šobrīd ir tāda, kādai vajadzētu būt arī mums. Es gan šaubos, vai pie mums tāda pieeja visam ir iespējama. Esmu strādājis pie vairākiem serbu treneriem. Viņiem attieksme pret basketbolu un dzīvi ir pavisam citādāka. Spēlētāji novērtē to, ka ir iekļauti izlases sastāvā, viņiem vērtības ir pavisam citas. Arī mēs šogad varējām nospēlēt labi un no grupas iziet ar trim uzvarām, bet izšķirošas bija dažādas detaļas. Jau teicu - viss sākas ar disciplīnu ārpus laukuma.