Ilze Jākobsone: "Brīžiem sēžam uz balkona un šķiet, ka dzirdam sprādzienus"

Kārlis Muižnieks deviņdesmito gadu vidū kļuva par pirmo Latvijas basketbolistu Izraēlā, bet vēlāk uz Svēto zemi vairāk devušās dāmas. Gunta Baško un Liene Jansone Vidusjūras piekrastē sāka profesionālās karjeras. Vēlāk Telavivā paviesojās Laura Audere, savukārt šosezon vietējā čempionātā spēlē Elīna Babkina un Ilze Jākobsone.

“Izraēla – sapņu vieta. Silts laiks, citāda mentalitāte. Ļoti, ļoti dārga valsts, ko nākas izjust, taču ir gaišās puses. Spēlētājām tiek piešķirti lieliski dzīvokļi, par mums ļoti rūpējas – tas ir tā vērts,” pirmdien sarunā ar Sportacentrs.com stāstīja Jākobsone. “Pret tevi izturas kā cilvēku, ne tikai kā sportistu. Ļoti patīk, par klubu un komandu varu teikt tikai labākos vārdus.”

Septiņas no 10 virslīgas komandām izvietojušās dažādās Telavivas apkaimēs. Ārpus lielpilsētas faktiski ir tikai trīs vienības – latvietes pārstāvētā Ašdodas “Maccabi”, Haifas “Maccabi” un Jeruzalemes ASA. “Neesam tālu no Telavivas – 30 minūšu brauciena attālumā. Tālākais izbraukums bija uz Haifu – divarpus stundas.”

Pirms 12 gadiem Laura Audere tikai nedaudz vairāk kā mēnesi nospēlēja Telavivas “Hapoel”, jo klubs nepildīja saistības pret spēlētājām. “Runājot ar spēlētājām, kuras sākušas karjeru Izraēlā, esmu dzirdējusi arī briesmīgus stāstus. Klubu darbība un komunikācija mēdz atšķirties, taču Ašdoda izceļas pozitīvā nozīmē. Grūti pat pateikt, ka esi Izraēlā, jo visi cilvēki runā angliski. Ļoti daudz iebraucēju.”

“Trenere – amerikāniete (divkārtējā WNBA čempione Leko Vilinghema), asistents brīvi runā angliski. Patīkami atrasties vidē, kur vari parunāties ar visiem spēlētājiem. Sadraudzēties ar visiem. Turcijā gribēju līdzīgi, taču bija meitenes, kuras nemācēja angļu valodu. Komandā ir daudz amerikāņu izraēlietes, kuras dzīvo Amerikā, bet ģimene, radi vai pase – Izraēlā.”

Vienīgais izņēmums Izraēlas izlasē – Dženija Simsa. Izraēlas basketbola federācija augusta sākumā naturalizēja “Elitzur Holon” spēlētāju, taču FIBA viņu nereģistrēja novembra spēlēm. Simsas vietā federācija naturalizētās spēlētājas vietu piešķīra Jākobsones komandas biedrei Drū Īdelmanei.

Ilze Jākobsone pirmā ieradās uz sabraukumu. “Paveicās, ka Eirokausu spēle notika trešdienā. Izraēlas līgā nedēļas nogalē spēles nebija paredzētas, tādēļ Edijs (Eglītis) nokārtoja, lai man nav jālido atpakaļ uz Svēto zemi. Budapešta – Varšava – Rīga. Uzzināju, ka manam kaķītim (Katei Vilkai) ir spēle, tādēļ no lidostas pa taisno braucu uz Olimpisko sporta centru.”

Izraēla nav pirmā un vienīgā valsts, kurā klubu kalendārs pakārtots valstsvienības vajadzībām. “Pieļauju, ka lēmums tika pieņemts apzināti, lai varētu ātrāk uzsākt gatavošanos. Redzēju, ka manas komandas biedres piektdien vai sestdien sāka treniņus ar valstsvienību. Domāju – federācija rēķinājās ar faktu, ka Izraēlai ceturtdien jāspēlē Zviedrijā.”

“Maccabi” atrodas Izraēlas līgas vadībā ar bilanci 5-0, bet Eirokausos pagaidām ir 1-3. “Noteikti esam laba komanda ar ļoti labām spēlētājām. Varbūt mums vajag vairāk laika, bet...tā vairāk nav. Mums jāuzvar spēles, lai tiktu tālāk. Spēlētājas ir ļoti spējīgas, tikai neatrodam pareizos lēmumus īstajos brīžos. Ticu, ka labi sagatavosimies nākamajām spēlēm un turpināsim Eirokausu sezonu.”

Aizrautīgajai latvietei ir otrais lielākais spēles laiks Eiropas kausā – vidēji 33,8 minūtes. Decembrī izšķirsies, vai Jākobsone turpinās sezonu Izraēlā. “Tas atkarīgs no kluba vadības – vai viņi vēlēsies mani paturēt. Ļoti novērtēju, ka treneri man uzticas. Zinu, kāpēc – daru lielu darbu aizsardzībā. Pašai jāatrod vairāk iespējas uzbrukumā. Uzticība ir abpusēja – paldies trenerei.”

Ašdoda izvietojusies pusstundas brauciena attālumā no nemierīgā Gazas sektora, taču uztraukumam nav pamata. “Esmu runājusi ar meitenēm. Teorijā situācija ir traka, praksē – ļoti mierīgi. Ir brīži, kad sēžam uz balkona un, šķiet, ka dzirdam sprādzienus. Izrādās – blakus kaut ko remontē. Virs galvām mēdz lidot armijas lidmašīnas. Pagaidām jūtos ļoti droši un briesmu sajūtas nav.”