Laura Audere: "Izbraukumos zāli bija jāmeklē pašām"

Spēlētājas karjeras laikā pārstāvējusi Kipras, Itālijas un Spānijas vienības, sezonu Audere sāka sporta klubā “Cēsis”, oktobra beigās un novembra sākumā vadot komandu divās Latvijas Sieviešu basketbola līgas spēlēs. Drīzumā spēlētāja saņēma piedāvājumu no Izraēlas virslīgas, kur iepriekš bija spēlējušas Gunta Baško un Liene Jansone. Taču Svētajā zemē Audere pavadīja tikai nedaudz vairāk par mēnesi, jo klubs nepildīja saistības.

LAURA AUDERE

+Dzimusi 1984. gada 24. februārī
+Uzbrucēja, augums 178cm
+Basketbolu spēlēt sākusi TTP basketbola skolā, pirmā trenere Maija Kubliņa
+Līdz 2006. gadam Audere spēlēja “RTU Klondaika” komandā pie trenera Aivara Vīnberga
+Starptautiskās karjeras laikā spēlētāja pārstāvējusi Kipras klubu “EKA AEL Limassol” (komanda 2007. gada sezonā startēja Eiropas kausa izcīņā, uzvarēja Kipras čempionātā un izcīnīja Kipras kausu), Itālijas klubu “Gea Magazzini Alcamo” (2007-2008) un Spānijas komandu “Universitario De Ferrol” (2008-2010)
+2007. gadā Latvijas studentu komandas sastāvā, Aivara Vīnberga vadībā Audere sacentās Pasaules studentu Universiādē Taizemē
+2007. gada sezonas Eiropas kausa spēlēs Audere vidēji spēlēja 30,8 minūtes, guva 7,3 punktus un izcīnīja 4,3 bumbas zem groziem
+“Hapoel Tel Aviv” sastāvā Audere no 22. novembra līdz 20. decembrim piedalījās 6 spēlēs, vidēji 39,5 minūtēs kļuva par rezultatīvāko spēlētāju komandā, guva 17,2 punktus, izcīnīja 10,0 atlēkušās bumbas un 1,0 reizi rezultatīvi piespēlēja. Komanda pirmo sezonas pusi noslēdza ar bilanci 0-11, divus tehniskos zaudējumus 0:20 ieskaitot, bet 2011. gada 31. janvārī saņēma trešo tehnisko zaudējumu
+Janvāra beigās Audere panāca vienošanos ar Islandes klubu “Snaefell” (bilance 7-8, ceturtā vieta astoņu komandu konkurencē), kura sastāvā iepriekš spēlēja centra spēlētāja Inga Muciniece

Iepriekšējās sezonās spēlēji Kiprā, Itālijā, Spānijā. Dzirdēts, ka pēdējā šosezon bijušas regulāras problēmas ar algu izmaksām. Pērn Tev bija savainojums. Tie bija divi galvenie iemesli, kāpēc sezonas sākumā biji Latvijā?
Manā komandā Spānijā nebija problēmas ar algu izmaksām, bet lielākai daļai tur tiešām tādas ir. Pagājušo gadu nomocījos ar ceļgala savainojumu un tā pie īstas spēlēšanas gandrīz netiku, kas arī, protams, ietekmēja to, ka sezonas sākumā vēl biju Latvijā.

Rudenī parādījās Izraēlas variants. Vai aģents brīdināja par nenokomplektēto sastāvu, finanšu lietām un haosu klubā?
Jā, biju vairāk vai mazāk informēta par situāciju klubā, bet visa buķete atklājās tikai pēc ierašanās Izraēlā. Telavivā ierados piektdienā, aizvadījām vienu treniņu sešu cilvēku sastāvā un pirmdienā bija spēle. Komandai iepriekš bija divi tehniskie zaudējumi, kas nozīmē, ja vienība vismaz piecu cilvēku sastāvā vēlreiz neierodas uz spēli, tā tiek automātiski diskvalificēta no čempionāta. Uz spēli ieradāmies tieši divas minūtes pirms tās sākuma, jo vadība bija aizmirsusi visas meitenes pabrīdināt, ka līdzi jāpaņem pases. Tā līdz pēdējam brīdim neviens nezināja, vai mēs ieradīsimies vai nē. Treniņu mums praktiski vispār nebija.

Vai nācās spēlēt vairākās pozīcijās? Pēc statistikas, laukumā biji 237 no 240 minūtēm.
Kopā bijām sešas spēlētājas. Kad divas basketbolistes guva savainojumus, palikām četratā. Spēlētāja ar mazāko savainojumu vienkārši stāvēja laukumā, lai būtu piecas spēlētājas. Gandrīz katrā spēlē nācās spēlēt 40 minūtes, kas, protams, nebija viegli, zinot, ka pārejām komandām soliņš ir garš un neviens mūs nežēlos. Nācās iejusties no saspēles vadītājas līdz centra spēlētājas lomai, bet parasti gan mēģināju vairāk pieturēties savai pozīcijai.

Izraēlā spēlē daudzas amerikānietes, kāda bija situācija ar viesspēlētājām Tevis pārstāvētajā klubā? Viņām bija Izraēlas pases?
Biju es, krieviete un divas amerikānietes. Izraēlas pases viņām nebija.

Jau minēji, ka vairākas spēles aizvadījāt piecu spēlētāju sastāvā. Vai iepriekš bija gadījies nokļūt tādās situācijās un kādas bija fiziskās sajūtas pēc tādas slodzes?
Kaut ko tik ekstrēmu laikam piedzīvoju pirmo reizi. Katrā spēlē zini, ka tev būs jaspēlē 40 minūtes un soliņa virzienā vari nemaz neskatīties. Bija grūti, protams, it sevišķi, ja bija 2 spēles nedēļā. Trenējāmies ļoti maz. Un tas pats bija neliela paskriešana un uzmešana pa grozu. Svētdienās pirms spēles uzspēlējām ar trešās līgas komandu. Vēlāk, kad treneris aizgāja no komandas, nedēļas laikā neaizvadījām nevienu treniņu. Kaut ko tādu es redzēju pirmo reizi mūžā.

Ja pareizi atceros, līdz nesenam laikam sievietes Izraēlā nedrīkstēja braukt autobusa priekšējā daļā. Vai nācās saskarties ar līdzīga veida ierobežojumiem?
Nenācās gan, bet, ja kaut kas tāds bija, tad laikam nebiju ievērojusi.

Zināms, ka Izraēlai ir saspringtas attiecības ar kaimiņiem un Palestīnas autonomiju. Vai sportistiem līgumā tiek norādīti ar drošību saistīti jautājumi – lietas un noteikumi, ko var citās valstīs, bet nevar Izraēlā?
Manā līgumā nekā tāda nebija. Nācās gan redzēt daudz militāros cilvēkus ar automātiem rokās, bet principā viss bija mierīgi.

Silts klimats, attīstīta valsts, kas Tev vēl patika Izraēlā?
Klimats ir ļoti labs. Vismaz varēja pa pludmali dzīvoties. Žēl, ka nesanāca vairāk pabraukāt un apskatīt skaistākās vietas.

Kad saprati, ka sadarbība jābeidz? Kā tas notika? Vai, saņemot piedāvājumu no cita Izraēlas kluba, labprāt atgrieztos tur?
Jau ierodoties Izraēlā, sapratu, ka nekas nav tā kā tam jābūt. Ja spēlētājas mēģina ielikt dzīvot šķūnim līdzīgos apartamentos un uz izbraukuma spēlēm pašām jābrauc ar savu mašīnu un jāmeklē zāle, tad noteikti kaut kas nav kārtībā. Arī algas netika izmaksātas. Ja būtu piedāvājums no kādas citas komandas, tad noteikti gribētu atgriezties. Pārējās komandas līgā neizceļas ar šādiem ekstravagantiem gājieniem, vienkārši manējā bija ļoti īpaša.

Sezonas sākumā pāris spēlēs vadīji SK “Cēsis”. Vai sanāca vadīt arī treniņus un kā patika tāda veida pieredze?
Pēc izglītības esmu trenere, tāpēc nekas neparasts tas nebija. Protams, ka bija interesanti, taču tas vairāk bija kā pagaidu variants, kamēr pati nevarēju spēlēt.