Laura Vētra: "NCAA ir ļoti daudz striktu noteikumu"

49. vidusskolas un basketbola kluba „Kolibri” audzēkne ASV ir otro gadu. Pēdējā vidusskolas gadā Vētra mācījās Teksasas „Fort Worth Christian” vidusskolā, pēc kuras absolvēšanas izvēlējās sākt studijas „Fairfield” universitātē Konektikutas pavalstī.

2010. gada NCAA pirmās divīzijas sezonā „Fairfield Stags” sieviešu basketbola komanda izcīnīja 19 uzvaras 32 spēlēs (bilance 19-13, MAAC 11-7). Sacenšoties „Metro Atlantic Athletic Conference” čempionātā Olbanī pilsētā Ņujorkas pavalstī, komanda pēc deviņu uzvaru sērijas sasniedza finālu, kur zaudēja pieckārtējai konferences čempionei „Marist” (26-7) vienībai 49:66. Desmitā uzvara pēc kārtas ļautu spēlēt NCAA čempionātā, taču šoreiz to neizdevās sasniegt.

Pēcsezonā #5 „Fairfield” sacentīsies pirmajā WBI (Women`s Basketball Invitational) gandarījuma turnīrā, pirmajā kārtā 18. martā spēlējot ar #4 Towson (15-15, CAA 9-9). Uzvarētājas 20. vai 21. martā spēlēs WBI ceturtdaļfinālā.

LAURA VĒTRA

• Dzimusi 1990. gadā, vecāki Argita un Gundars, māsa Rūta
• Augums 184cm
• Mācījusies 49. vidusskolā, absolvējusi „Fort Worth Christian” vidusskolu Teksasā, skolas basketbola komandā vidēji gūstot 11,8 punktus un izcīnot 7,6 atlēkušās bumbas, kā arī veicot kapteines pienākumus
• Komandas "Kolibri", RTU/Merks, Avantis/Turība, Latvijas U-18 izlase, Latvijas U-20 valstsvienība #14, Fairfield Stags #4, pieckārtēja Eiropas jaunatnes čempionātu dalībniece (2005, 2006 U16 B, 2007, 2008 U18B, 2009 U20)
• Treneri Mudīte Zandere, M. Zībarts, P. Višņēvics, S. Stephens, G. Vētra, Joe Frager (Fairfield)
• 2008. gadā Latvijas U-18 komandas (galvenais treneris Mārtiņš Zībarts) sastāvā izcīnījusi pirmo vietu Eiropas B divīzijas čempionātā Skopjē, Maķedonijā
• 2009. gadā Latvijas U-20 jauniešu komandas (treneris Ainārs Čukste) sastāvā izcīnījusi bronzas medaļu Eiropas čempionātā

Bronzas medaļu izcīnīšanas brīdis Eiropas U20 čempionātā Gdiņā. Foto: Wojcech Figurski

Kā esi apmierināta ar pirmo sezonu NCAA?
Visā visumā esmu apmierināta. Labs kolektīvs, treneri. Arī „Metro Atlantic Athletic” konferencē labi nostartējām. NCAA no pārējām līgām, kurās esmu spēlējusi, atšķiras ar to, ka ir ļoti daudz striktu noteikumu, pie kā grūti pierast. Protams, varbūt mana individuālā loma komandā nebija tāda, kā cerēts, bet šobrīd skatos uz priekšu un centīšos darīt visu, lai nākamgad to mainītu.

Ko Tu izvēlējies studēt Universitātē? Kādas ir akadēmiskās prasības?
Šobrīd esmu skolas biznesa programmā. Lai gan daudziem, kas izglītību nav ieguvuši ASV, tā nešķiet, prasības te ir diezgan augstas. Protams, tas atkarīgs no skolas, kurā mācies. Sākumā šķiet, ka būs viegli, jo mazāk laika jāpavada lekcijās, bet mājasdarbu daudzums ir pieklājīgs. Daudz jālasa, jāraksta esejas. Un, lai gan esmu biznesa programmā, man jāstudē arī pamata priekšmeti, piemēram, matemātika, valodas, vēsture.

Pastāsti īsumā par savu augstskolu. Ar ko vietējie lepojas?
Fairfield county (grāfiste Rietumu Konektikutā), kur atrodas skola, ir viens no lepnākajiem reģioniem valstī. Līdz ar to apkārtne ļoti sakopta, patīkama vieta, kur dzīvot. Skolai ir ļoti laba akadēmiskā programma. Fairfield biznesa skola ir starp prestižākajām valstī. Šeit mācās aptuveni 5000 studentu, tātad esam vidēja izmēra skola, ko NCAA sauc par „mid-major”.

MAAC konference

Kāda ir Tava nedēļa regulārās sezonas laikā?
Darba dienās no rītiem mācības, ap diviem līdz pieciem treniņi, pēc tam mājasdarbi. Godīgi sakot, laiks skrien. Nedēļas nogalēs – treniņi vai spēles. Plus skola vai studenti bieži rīko dažādas aktivitātes – rāda jaunākās filmas, rīko dejas, braucienus uz Ņujorku. Studenti paši vienmēr saka, ka mēs dzīvojam tādā kā burbulī – nezinām, kas notiek ārpus skolas sienām, jo esam pārāk apņemti ar to, kas notiek te.

Fairfield Stags

Fairfield ir netālu no Ņujorkas, vai izdevies tur pabūt?
Jā, esam aptuveni stundas attālumā no New York City, ja brauc ar vilcienu. Ja man ir brīvdiena, vienmēr cenšos aizbraukt uz lielpilsētu, kas mani vēl joprojām apbur katru reizi, kad izkāpju no vilciena.

Tava labākā Amerikas pieredze?
Nu jau esmu te pavadījusi gandrīz 2 gadus. Un ne brīdi to nenožēloju. Pie Amerikas ir jāpierod, lai te patiktu. Labākā pieredze? Droši vien fakts, ka sāku visu no jauna, jaunā vietā, kur neviens mani nezina, palīdz man pieaugt. Tas ir lielākais guvums. Un koledžas dzīve Amerikā ir pilnīgi citādāka nekā Latvijā. Esmu pateicīga, ka man ir iespēja to pieredzēt.