Anete Šteinberga: "Nevarējām sagaidīt, kad sāksim spēlēt"

ANETE ŠTEINBERGA

• Dzimusi 1990. gada 29. janvārī Ogrē
• Vecāki – Marta un Raitis Šteinbergi
• Augums 186 cm, spēka uzbrucēja
• Mācījusies Rīgas 47. un 49. vidusskolā
• Treneri: Juris un Edgars Garkalni, Ainārs Čukste, Aigars Nerips, Mārtiņš Zībarts, Keitha Adams, Ewa Laskowska
• „TTT Rīga” spēlēja ar #55, UTEP spēlē ar #12
• 2006. gadā atzīta par Eiropas U-16 B divīzijas čempionāta MVP, sešās no astoņām spēlēm savācot „double-double”
• 2008. gada Latvijas čempione „TTT Rīga” sastāvā, sezonas laikā piedalījās 28 spēlēs, vidēji 19:13 minūtēs gūstot 10,4 punktus un izcīnot 6,4 atlēkušās bumbas
• 2008. gada augustā U-18 valstsvienības sastāvā izcīna pirmo vietu Eiropas U-18 čempionātā B divīzijā Skopjē, Maķedonijā (galvenais treneris Mārtiņš Zībarts), kopā ar Sabīni Niedolu iekļauta turnīra simboliskajā piecniekā
• 2009. gada sezonā „TTT Junioru” sastāvā 30 spēlēs vidēji laukumā bija 32;57 minūtes, guva 18,6 punktus un izcīnīja 12,1 atlēkušās bumbas
• 2009. gada janvārī un aprīlī-maijā piedalījās Latvijas izlases treniņnometnēs
• 2009. gada jūlijā Gdiņā, Polijā izcīnīja Eiropas U-20 čempionāta bronzas medaļas
• No 2009. gada rudens studē un spēlē Teksasas Universitātē El Paso, sieviešu basketbola komanda „UTEP Miners” spēlē NCAA pirmajā divīzijā, „Conference USA”
• 2010. gada sezonā piedalījās 16 spēlēs, 14 reižu starta piecniekā, vidēji 24,2 minūtēs gūstot 9,8 punktus, izcīnot 6,4 atlēkušās bumbas (labākais rādītājs komandā) un 1,3 reizes rezultatīvi piespēlējot

Anete Šteinberga Eiropas finālturnīros

Anete, kā esi apmierināta ar pirmo sezonu NCAA?
Pieredzes ziņā esmu ieguvusi ļoti daudz. Saprotu, ka vēl daudz jāstrādā pie individuālām lietām, laukumā jāuzlabo komandas spēle. Gribējās, lai komandas sniegums sezonā un tās beigās ir labāks, taču esam jauna komanda un tāpēc darīsim visu iespējamo, lai nākamajā gadā spēlētu labāk.

Bija grūti izturēt līdz pirmajai spēlei janvārī?
Kad uzzināju, ka būs jāizlaiž sezonas pirmais posms, likās, ka līdz janvārim neizturēšu. Taču apsvēru visus plusus, mīnusus un sapratu, ka nav tik traki. Priecājos, ka jāizlaiž tikai pirmā sezonas daļa, nevis viss gads. Kad komanda spēlēja izbraukumā, mēs ar Baibu (Eglīti) palikām El Paso un skatījāmies spēles internetā. To pārvarēt nebija tik grūti. Kad spēles bija mājās, šķita, ka nevar vairāk izturēt, visu laiku dīdījos, sēžot uz soliņa :D Abas ar Baibu nevarējām sagaidīt, kad sāksim spēlēt. Viena otrai pa kādai reizei pasūdzējāmies, ka nevaram spēlēt un sagaidīt pirmās spēles. Nebūtu Baibas, būtu jau sen nojūgusies :D

Kad un kā uzzināji, ka spēlēsi starta piecniekā?
Par spēlēšanu starta piecniekā uzzināju 20 minūtes pirms spēles komandas sapulcē.

Komanda ir draudzīga?
Komanda ir ļoti draudzīga. Biju domājusi, ka būs daudz grūtāk iejusties, taču visas ir saprotošas un neatsaka palīdzību, ja tāda nepieciešama.

Komanda apsveica ar iekļūšanu C-USA Freshman First Team?
Jā.

Ir kāda balva par to?
Nē, nav.

Amerikā ir diezgan stingri noteikts spēlētāju izvietojums laukumā, pozīcijas un darbības. Kā ir UTEP? Cik daudz trenere ļauj improvizēt?
Nezinu, cik stingri noteikts izvietojums laukumā. Tas laikam vairāk atkarīgs no treneriem. Mūsu komanda ir sadalīta centros un ārējās spēlētājās, taču tāpēc, ka esi centrs, nenozīmē, ka nevari mest tālos metienus. Trenere bieži ir dusmīga, ja esam brīvas un nemetam. Un nav svarīgi, vai met no groza apakšas, pustālo vai tālo metienu. Esi brīva – MET! Trenere diezgan daudz ļauj improvizēt, galvenais, lai tas, ko mēs darām, sniedz prieku un vajadzīgo rezultātu, lai uzvarētu.

Kā patīk strādāt ar UTEP treneriem?
Esmu apmierināta ar treneru darbu. Viņas daudz palīdz piestrādāt pie individuālām lietām un veidot labu komandas spēli, bet pie tā mums vēl daudz jāstrādā.

Komandā ir Baiba un Kristīne, tāpēc pirmais gads vieglāks?
Protams, jo ir iespēja runāt latviešu valodā :) Baiba man palīdzējusi ļoti daudz ar dažādām papīru un ikdienas lietām. Viņa šeit ir jau otro gadu un pazīst apkārtni, esmu kā aste, kas viņai visur seko līdzi :D

UTEP ir tālu no citām skolām. Uz izbraukumiem tikai lidojat?
Esam diezgan tālu no visām skolām, tāpēc visu laiku lidojam, regulāri ir vismaz divi lidojumi turp un atpakaļ. Visvairāk laika aizņem nokļūšana uz „Marshall”. Vienīgā vieta, kur braucam ar autobusu, ir „New Mexico State” (Aggies). Tas ir tikai 45 minūšu attālumā no El Paso. Tās gan nav C-USA konferences spēles.

Ko esi ieguvusi ASV spēles ziņā?
Pieredzi, agresivitāti uzbrukumā un aizsardzībā.

Mēdz teikt, ka spēles un notikumi aizmirstas, cilvēki paliek atmiņā. Kādas personības un draugus esi iepazinusi pirmajā gadā El Paso?
Noteikti jāmin komandas biedrenes. Pietrūks mūsu seniores Timika, Jay un Marta. Timika vienmēr izskaidroja visu, ko treniņos nesapratu aizsardzībā un uzbrukumā. Jay vienmēr mani iedrošināja spēlē, lai neuztraucos un spēlēju savu spēli. Viņa arī mani pārsteidz ar savu spēli. Uzskatu, ka viņa ir lieliska saspēles vadītāja, kura rada situācijas komandas biedrenēm, arī pašai ir lieliski apspēlēšanas paņēmieni. Marta ir vienkārši superīgs cilvēks, nekad neatsaka palīdzību, ja nepieciešams. Viņas man noteikti paliks atmiņā un, cerams, ka nezaudēsim kontaktus pēc šīs sezonas. Sazināsimies turpmāk, ziņosim par mūsu ikdienas gaitām viena otrai :)

Blakus El Paso ir Meksika. Studentiem tā ir aizliegtā zona vai iespējams aizbraukt uz turieni? Universitātē ir daudz meksikāņu studentu?
Nezinu, vai studentiem tā ir aizliegtā zona, jo aptuveni 73% no visiem studentiem ir Hispanic – latīņamerikāņu izcelsmes, taču, mums, basketbolistēm un, manuprāt, arī pārējiem sportistiem tur aizliegts doties. Tur pašreiz nav īpaši droši uzturēties – narkokari, apšaudes, bieži tiek nogalināti nevainīgi cilvēki. Nav jau, protams, tā, ka visa Meksika ir bīstama, tikai apgabals blakus El Paso nav īsti drošs.

Ko Tu izvēlējies studēt Universitātē? Kādas ir akadēmiskās prasības?
Patreiz esmu posmā, kad jāizvēlas profesija. Apmeklēju tās nodarbības, kuras ir obligātas visiem studentiem. Vēl domāju, negribu ātri izvēlēties tikai izvēles pēc. Gribu apsvērt visus par un pret, lai nav nevajadzīgi jāmaina virziens, tādā veidā būšu nelietderīgi izmantojusi savu laiku.

Pastāsti īsumā par savu augstskolu. Ar ko vietējie lepojas? Kas patīk, kas nepatīk?
Patīk viss, jo nezinu, kā ir citās universitātēs :D Esmu ļoti apmierināta, vienīgais, kā pietrūkst, ir pilsēta. Šeit nav kā Rīgā, viss notiek lēnām, neviens nekur nesteidzas. Visi ir ļoti laipni, pie kā sākumā bija grūti pierast. Vietējie noteikti lepojas ar UTEP un meksikāņu ēdieniem. Amerikāņu futbola, basketbola un citu sporta veidu pasākumi ir ļoti labi apmeklēti. Mūsu zāle – Don Haskins center – ir ļoti liela. Uz meiteņu spēlēm nāk aptuveni 500 cilvēku un vairāk, taču zāles izmēru dēļ šķiet, ka skatīties atnācis vien neliels bariņš. Uz puiši spēlē šosezon vairākas reizes bija izpārdotas visas biļetes. Viņiem bija ļoti laba komanda un, kad pūlis sāk trakot, ir vienkārši neaprakstāmas sajūtas. Visi fani cenšas ģērbties universitātes krāsās – oranžs un zils.

Tava labākā Amerikas pieredze?
Dzīvot patstāvīgi.