Kubliņa: "Darījām, ko varējām"

2008. gada rudenī Ieva Kubliņa pēc astoņarpus gadu pārtraukuma spēlēja Latvijas klubā, palīdzot valsts čempionvienības „TTT Rīga” uzvaru ailē ierakstīt četrus panākumus FIBA Eirolīgā un bez zaudējumiem cīnīties Latvijas Sieviešu basketbola līgā LSBL.

2009. gada janvārī Kubliņa līdz sezonas beigām noslēdza līgumu ar Čehijas virslīgas līdervienību Prāgas „ZVVZ USK Praha”. 2004. gadā Kubliņa kļuva par pirmo Latvijas spēlētāju, kura tika draftēta pasaules spēcīgākajā līgā, Nacionālājā Sieviešu basketbola asociācijā WNBA.

Ieva Kubliņa
Dzimšanas diena – 8. jūlijs
Augums 193cm
Spēka uzbrucēja

Karjera

1997 – 2000 „TTT Rapa” (LSBL)
2000 – 2004 Virdžīnijas Tehniskā Universitāte (Virginia Tech) ASV (NCAA)
2004 Miškolcas DKSK (Ungārijas virslīga)
2004 – 2006 Viļņas „Lietuvos telekomas” (LMKL, Lietuva un FIBA Eirolīga)
2006 – 2007 Kānas-Mondevilas „USO Mondeville” (LFB, Francija, Eirolīga)
2007 – 2008 Maskavas „Dynamo” (Krievijas superlīga, FIBA Eirolīga)
2008 „TTT Rīga” (LSBL, FIBA Eirolīga)
2009 Prāgas „USK Praha” (ŽBL, Čehija un FIBA Eirolīga)

Sasniegumi

2004 WNBA draftā ar 31. kārtas numuru izvēlas Indianas „Fever”
2005 Trešā vieta FIBA Eirolīgā
2005 Sestā vieta Eiropas čempionāta finālturnīrā Turcijā
2006 FIBA Eirolīgas pusfināliste
2007 Eiropas čempionāta pusfināliste Itālijā
2008 OS kvalifikācijas turnīra uzvarētāja Madridē, Spānijā
2008 Ceturtā vieta otrajā FIBA „Dimanta bumbas” izcīņā Hainiņā, Ķīnā
2008 Devītā vietā 29. Olimpiādes spēlēs Pekinā, Ķīnā
2009 Čehijas čempione Eirolīgas kluba "USK Praha" sastāvā

Eirolīgas statistika

Deviņas spēles „TTT Rīga” sastāvā, vidēji 30,8 minūtes, 9,1 punkts spēlē, 8,7 atlēkušās bumbas, 1,2 bloķēti metieni.

Rudenī pēc gandrīz desmit gadu pārtraukuma pussezonu spēlēji Latvijā. Kā kopumā vērtē paveikto?
Kopumā pagājušo pussezonu vērtēju pozitīvi. Protams, žēl, ka netikām tālak Eirolīgā un klubam radās finansiālas grūtības, taču, spēlējot Rīgā, guvu citādāka veida pieredzi . Bija patīkami vairāk pabūt kopā ar draugiem un ģimeni, gūt tādu kā psiholoģisku atslodzi no prombūšanas. Biju mazliet nogurusi, katru sezonu 9 gadus pēc kārtas spēlēt prom no mājām.

Eirolīgas sezona sākās ar svarīgu mājas spēli pret Šopronas „MKB Euroleasing”, kas tagad cīnās par iekļūšanu „Final Four”. Spēle bija neveiksmīga, bet tālāk sniegums tika uzlabots. Toreiz pietrūka dzirksteles?
Nedomāju, ka mums pietrūka dzirksteles. Likās, ka meitenes cīnījās un darīja ko varēja, taču varbūt nebijām vēl kārtīgi saspēlējušās. Komanda kopā bija sanākusi nesen. Essence Carson Rīgā ieradās tikai pāris dienas pirms Sopron spēles.

Kuru uzvaru „TTT Rīga” sastāvā labprāt atceries?
Labprāt atceros visas uzvaras, bet patīkami bija uzvarēt „Gambrinus” Arēnā Rīga Eirolīgā un arī SK „Cēsis” Latvijas čempionātā.

Iepriekšējās sezonās spēlēji Ungārijā, Lietuvā, Francijā, Krievijā. Organizācijas un kluba attieksmes ziņā, kur bija vislabākā uzņemšana un profesionālākā pieeja? Salīdzinot ar „TTT Rīga”?
Katrai vietai bijuši savi plusi un savi mīnusi, taču, ja jāizvēlas konkrēti, tad laikam tā būtu Lietuva un Francija.

Ja izdotos saglabāt rudens sastāvu un iespējas, vai turpinātu spēlēt Rīgā?
Tagad nevaru atbildēt. Ja būtu tāda iespēja, tad domātu, bet tādas iespējas nav un par to neesmu domājusi.

Ir priekšrocības spēlēt un dzīvot mājās. Vai izjuti arī kādas neērtibas?
Nezinu, kapēc, bet kopumā nepatika žurnālistu attieksme. Kad uzvarējām, viss bija kārtībā, bet, tiklīdz, kā komandai kaut kas neaizgāja, bija jūtams negatīvisms. Tas mani nepatīkami parsteidza. Dažreiz likās, ka spēles un rezultāti tiek aprakstīti vairāk no emocionālā viedokļa, nevis analītiski un objektīvi. Protams, nesaku, ka visi žurnālisti bija vienādi. Diemžēl, šāda problēma, manuprāt, skar visus Latvijas sportistus un visas komandas, ļoti ceru, ka ar laiku tas mainīsies. Sportisti taču arī ir tikai cilvēki un pēc neveiksmīgām spēlēm vai startiem paši pārdzīvo. Nedomāju, ka negatīvs raksts presē kaut ko vērš par labu. Tāpat kā žurnālisti cenšas veikt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, tā arī to darām mēs!

Rudenī daudzi treneri runāja, ka 6-8 mēnešu laikā četras reizes nācās sasniegt labāko formu – pavasarī nacionālo čempionātu izslēgšanas spēlēs, Olimpiskajā kvalifikācijā, Olimpiskajās spēlēs un Eirolīgā? Tas ļoti nogurdināja? Vai tagad jau esi atguvusies? Palīdzēja fakts, ka nevajadzēja saspringt Latvijas līgas spēlēs vai otrādi?
Jā, es piekrītu, ka pagājusī vasara bija samērā nogurdinoša un pēc Olimpiskajām spēlēm nesanāca neko daudz atpūsties, jo bija jāuzsāk treniņi klubā. Es domāju, ka Latvijas čempionāta spēles viennozīmīgi palīdzēja, jo bija mazāk augsta līmeņa spēļu un bija iespējas atrāk atjaunot spēkus.

Kādi piedāvājumus vēl saņēmi, neskaitot Prāgas uzaicinājumu?
Es pat konkrēti nezinu.

Gandrīz uzreiz nācās spēlēt pret Eirolīgas čempionēm „Spartak”, tomēr, pēc rezultātiem spriežot, negājāt laukumā ar nolemtības sajūtu?
Uz spēli pret „Spartak” noteikti negājām ar nolemtības sajūtu. Uztvērām to kā iespēju tikt tālak. Cīnījāmies, darījām, ko varējām, bet uzvarēja stiprākais.

Kā esi iejutusies klubā? Vai apmierina, ka spēles laiks ir mazāks nekā Rīgā?
Klubā esmu iejutusies labi. Meitenes mani uzņēma labi, kas sezonas vidū ir ļoti svarīgi. Ar spēles laiku esmu apmierināta. Apzinos, ka komanda kopā ir jau vairākus mēnešus un man vēl jāiespēlējas jaunajā komandā, jāapgūst sistēmas gan aizsardzībā, gan uzbrukumā, taču domāju, ka ar katru spēli treneris man uzticas arvien vairāk un, cerams, ka nepievilšu.

Pastāsti, kāds ir treniņdienas režīms Prāgas klubā
Treniņdienas režīms īpaši neatšķiras no treniņdienām citos klubos. Parasti mums ir divi treniņi dienā. Rīta treniņš ir ap 10 iem un tur vairāk strādājam uz metieniem, bet vakara treniņš ir vairāk kā komandas treniņš, kur tiek atstrādāta gan aizsardzība, gan uzbrukums.

Vai var just, ka Prāgas klubam šī ir „lielo mērķu” sezona (stiprāks sastāvs, uzvaras pār „Gambrinus”), vai arī pēc izstāšanās no Eirolīgas ir zināmi „atplūdi”?
Atplūdi noteikti nav nekādi. Tagad pats svarīgākais uzdevums ir tikai priekšā. Ja nemaldos, Brno Čehijas čempionātu ir uzvarējusi 14 gadus pēc kārtas, tas vien jau dod pietiekami daudz motivācijas, lai to mainītu!

Basis arī ceļoja uz Čehiju?
Mans suns Basis uz Čehiju ceļos nākošo svētdien.

Kolēģes komandā jau iepazīstinājušas ar skaisto Prāgu?
Mazliet Prāgu esmu iepazinusi, taču visu vēl nē. Pilsēta tik tiešām ir skaista un redzēt ir daudz ko!

Esi lielpilsētas meitene vai labāk dod priekšroku klusākai dzīvei?
Vairāk esmu lielpilsētas meitene.

Kas ir Tavi uzticamākie līdzjutēji?
Vecāki, brālis, ome un arī viens pokera spēlmanis.

Vai karjeras laikā gadījies izjust lielu psiholoģisko spiedienu un kā tiki ar to galā? Piekrīti, ka sāpes nevajag turēt sevī?
Jā, bijuši brīži, kad jūtu psiholoģisku spiedienu, taču līdz šim izdevies tikt tam pāri. Tādu konkrētu recepti gan nezinu, vienmēr palīdz apziņa, lai vai kā dzīvē ietu, es zinu, ka man blakus ir ģimene, draugi, kas mani atbalstīs vienmēr. Laukumā arī jācenšas spēlēt pēc labākās sirdsapziņas un, ja būšu darījusi, ko varējusi, tad neviens cits un pati sev neko pārmest pēc tam nevarēs.

Olimpiskās spēles ir bijušas karjeras pagaidām spilgtākais piedzīvojums? Ko labprāt atceries no Pekinas ārpus spēlēm un treniņiem? Vai gadījās kādas pārsteidzošas tikšanās?
Pārsteidzošas tikšanās nebija, bet pati Olimpiāde bija vienreizējs notikums, kas paliks atmiņā ilgi.

Daudzas amerikāņu augstskolas izcēla faktu, ka absolventi spēlējuši Olimpiādē. Saņēmi daudz apsveikumu?
Jā, gan Olimpiādes laikā, gan arī pēc tam, saņēmu pārsteidzoši daudz apsveikumus gan no universitātes, gan pat arī no vidusskolas.

Neparastākā vieta, ko esi apmeklējusi?
Space Dog un Ķīnas mūris

Kas Tevi basketbolā/sportā ir vispatīkamāk pārsteidzis? Sagādājis labākās emocijas?
Labas emocijas ir sagādājusi gan spēlēšana Latvijas izlasē, gan arī dažādos klubos. Pateicoties basketbolam, esmu daudz ceļojusi, ieguvusi augstāko izglītību, gan arī iepazinusi daudz foršu cilvēku, kuri kļuvuši par labiem draugiem. Domāju, ka sports lielā mērā ir arī palīdzējis man personības izaugsmē un rakstura rūdīšanā.

Kam seko līdzi sportā, neskaitot basketbolu?
Patīk teniss, volejbols un dažreiz arī hokejs.

Džefs Teilors (FIBA) intervē Ievu Kubliņu, FIBA video