Kāpēc "Ventspils" netiek galā ar "Jēkabpils" zonas aizsardzību?

Jau no pirmās sērijas spēles Edmunds Valeiko turas pie zonas aizsardzības un darījis to visas 120 līdz šim nospēlētās minūtes. Jāteic – ļoti interesanta un riskanta izvēle, taču līdz šim pierādījies, ka risks sevi spējis attaisnot. Vakar zonas kārti izvilka arī Uvis Helmanis, pirmajās minūtēs šokējot tai acīmredzami negatavo VEF uzbrukumu.

Zonas aizsardzība pēc būtības vairāk “aizpako” soda laukumu un provocē pretinieku mest no distances. Tomēr - jo augstāks līmenis, jo biežāk zona tiek izmantota kā izmisuma solis. Ja pretiniekam ir augstas meistarības spēlētāji, kas ar augstu precizitāti met no distances un labi kustina bumbu, zonas pielietošana var tikt sodīta ļoti ātri un sāpīgi.

Pēc ranga “Ventspilij” būtu jāvar apspēlēt “Jēkabpils” zona – “Ventspils” ir čempione, regulārā turnīra uzvarētāja un galu galā ULEB Eiropas kausa dalībniece ar Top2 komplektāciju. Sezonas laikā parasti uzbrukuma atstrādāšanai pret zonu tiek veltīts ievērojami mazāk laika, bet “Ventspilij” bija iespēja laikus gatavoties izslēgšanas turnīram, pie tam zinot, ka “Jēkabpils” tieši ar zonas aizsardzību sagādāja komandai problēmas jau regulārā turnīra spēlē.

"Zona ir avantūra - ja gribi uztrenēt šādu aizsardzību, to nevar nedēļas vai mēneša laikā, tas ir jādara visu gadu un tikai tad var būt vēlamais rezultāts. Neesmu novērojis, ka "Jēkabpils" sezonas laikā bieži būtu pielietojusi šādu aizsardzības sistēmu," pārdomās dalās "Jelgavas" galvenais treneris Mārtiņš Gulbis. ""Ventspilij" uzbrukumā trūkst vieglums - viņi nevar vai baidās izveidot situācijas brīvi. "Jēkabpils" uz to provocē un, ja "Ventspils" neizveido uzbrukumu pirmajās sekundēs, beigās sanāk samocīti. "Ventspils" izskatās ļoti sasaistīti. Jāspēlē vieglāk, jāpieņem vienkāršāki un pareizāki lēmumi. Domāju, ka Ventspils komandā ir pietiekami lieli meistari, kas to var izdarīt."

Kā viens no efektīvākajiem ieročiem pret zonas aizsardzību ierasti tiek saukti tālmetieni. "Ventspils" komanda pret "Jēkabpili" tos ar katru spēli izmet arvien mazāk - 23, 22, 19. “Uzskatu, ka nedrīkst paļauties tikai uz metieniem no distances un bumbas kustību pa perimetru. Ir jāiespēlē bumba centra spēlētājiem un, cik redzēts, tas vairākas reizes “Ventspilij” nesa panākumus, iespēlējot bumbu Mārtiņam Meieram zem groza," uzskata Mārtiņš Zībarts, Kurskas “Dynamo” un Latvijas sieviešu izlases asistents: "Jābūt bumbas kustībai iekšā-ārā, nevis pa perimetru. Nezinu, vai vērts mācīt, bet es noteikti brīžos, kad “Jēkabpilij” ir vieglāks ceturtais numurs, izmantotu vienlaikus arī Grantu un Meieru, un izdarītu spiedienu uz groza apakšu, jo tas atvērtu situācijas ārējās līnijas spēlētājiem. Savukārt aizsardzībā Grants strādā pietiekami labi un varētu nosegt ne visai stabilus metējus no distances.”

Grants un Meiers reizē laukumā nav bijuši, bet “Ventspils” arī tagad daudz iespēlē bumbu soda laukumā, un to uzskatāmi apliecina arī statistika – katrā mačā izmesto divpunktu metienu ir krietni vairāk nekā trīspunktnieku. Pie tam ar katru spēli no distances izmesto metienu skaits samazinājies – 23, 22, 19…

"Domāju, ka "Ventspilij" arī bez Vairoga un Janičenoka pietiek metēju," pārliecināts par kurzemnieku sastāva meistarību ir Mārtiņš Gulbis. "Viņiem ir visi labākie spēlētāji no iepriekšējām sezonām - gan Māris Gulbis bija līderis "Baronā", gan Peiners bija līderis LU un Ukrainā, gan Ate bija līderis Liepājā, gan Bārnīss bija līderis Jēkabpilī... Viņiem nav slikti metēji. Skaidrs, ka ar Vairogu un Janičenoku būtu vēl labāk. Arī Gikas noteikti var iemest no distances."

"Ventspils" labākie trīspunktnieku izpildītāji*

* - apskatīti spēlētāji, kas vidēji izmetuši vismaz vienu tālmetienu.
** - savainots, pusfinālā nav spēlējis.

Ar 60% precizitāti pusfinālā no distances uzbrucis Artjoms Butjankovs, taču viņš nav izteikts metējs, ko arī apliecina fakts, ka Artjoms izmetis vien piecus tālmetienus.

""Ventspils" ļoti daudz kustina bumbu perimetrā, bet ir ļoti maz caurgājienu, un "Jēkabpils" to tikai gaida - atliek pārdalīt spēlētājus aizsardzībā un viss. Nav saasinājumu. Pirmais, ko māca pret zonu - iziet cauri diviem aizsargiem un izmest brīvam spēlētājam ārā. Neatceros, ka viņiem būtu bijuši daudz brīvi metieni," uz kurzemnieku trūkumiem uzbrukumā norāda Gulbis.

Vēl viena uzkrītoša lieta, kas krīt acīs – teorētiski komandai, kas sedz zonas aizsardzību, varētu rasties grūtības cīņā par atlēkušajām bumbām pie sava groza. Statistika rāda ko pilnīgi pretēju – “Jēkabpils” visās trīs spēlēs izcīnījusi vairāk atlēkušās bumbas un ar katru maču strauji samazina pie sava groza zaudētās bumbas – 18, 12, 6…

"Ja apakšā ir tikai Grants un otrs lielais spēlētājs ganās pa soda līniju vai vēl tālāk ārā, vienīgais variants izcīnīt atlēkušo bumbu garajam - ja tā atlec tālu laukumā. Sanācis tā, ka bumbas atlēkušas tuvāk grozam, kur Šeļakovs vienkārši dominē," uz problēmu cīņā par bumbām norāda Gulbis. "Ja Māris [Gulbis] vai Bārnīss spēlē kā ceturtie, viņi noteikti neiet pēc bumbām tik uzstājīgi. Ja Butjankovs, tad nedaudz vairāk. Vēl viena lieta - "Ventspils" aizsardzībā mainās un ceturtais numurs paliek ārā. "Jēkabpils" to izmanto un spēlē viens pret vienu. Apakšā paliek garais pret mazo, piemēram, Peiners pret Veselovu. Tur vienmēr ir pārsvars. Ļoti bieži sanāk, ka "Jēkabpils" garais spēlētājs savāc bumbu uzbrukumā brīžos, kad notikusi nevienlīdzīga maiņa un viņam pretī ir kāds "Ventspils" mazais spēlētājs."