Videospēles dzīvajā uzņem apgriezienus: atgriezīsies arī "SlamBall"

No TV šoviem līdz videospēlei īstā dzīvē

“Mēs ar partneriem vienmēr uzskatījām, ka neatgriezīsimies līdz tirgus apstākļi nebūs tam ļoti piemēroti. Alternatīvais sports šobrīd “rullē”. Jaunākā auditorija meklē sporta veidus, ko saukt par savējiem,” sacīja Gordons, pavēstot, ka gadsimta sākumā debiju piedzīvojušais sports pēc 15 gadu pārtraukuma nākamajā vasarā atgriezīsies apritē. Nevar nepiekrist Gordona teiktajam - 20 minūšu garas komiksiem līdzīgas spēles, ko var iekļaut pusstundas pārraidē atbilst visiem mūsdienu televīzijas standartiem.

Danki, pēc kuriem paliek pavērts žoklis, neprātīgi spēka paņēmieni, prātam neaptverama akrobātika, spēlētāji, kuri darbojas ar supervaroņu spēku un gravitāti. Videospēle īstā dzīvē. Tieši tā to spēles rašanās brīdī raksturoja arī pats izgudrotājs Gordons. Kādreizējais televīzijas seriālu scenārists ar šo sporta ideju iepriekšējās tūkstošgades nogalē devās pie sava priekšnieka Maika Tolina. Šodien Tolinu vislabāk zinām kā slavenās “Netflix” dokumentālās filmas “The Last Dance” producentu, bet viņa darbu sarakstā jau no seniem laikiem ir dažādas ASV popkultūras kanonā atrodamas filmas, šovi un seriāli. Tolinam ideja patika un pusgadu vēlāk bija gatavs pirmais slembola laukums.

Gordons uzrunāja Losandželosā mītošos strītbola meistarus, lai izveidotu pārbaudes mačus, kas ļautu saprast - ir šim sporta veidam nākotne vai nav. Gadu vēlāk uz atlasi pirmajai sezonai bija gatavi ierasties ap pustūkstotis strītbolistu. Kamēr Gordons lielākoties nodarbojās ar sporta pusi, Tolins darbojās biznesa virzienā un pusotru gadu pēc tam, kad Gordons bija pirmoreiz ieminējies Tolinam par slembolu, šim sporta veidam jau bija pirmais TV darījums - tika parakstīts līgums ar “Spike TV”, mūsdienās zināmu kā “Paramount”.

Danks trīnīša vērtībā

Spēle notiek četri pret četri, un spēles laukumā katrā pusē četrarpus metrus no groza ir iebūvēti tramplīni. Punktu skaitīšana ir atbilstoša spēles nosaukumam - katrs danks ir tikpat vērtīgs, cik trīspunktnieks - trīs punkti, bet visi pārējie precīzie metieni ir divu punktu vērtē. Amerikāņu futbola spēka paņēmieni ir atļauti, ja vien tie netiek veikti no mugurpuses vai lecot uz tramplīna. Katrs pārkāpums nozīmēja “face-off” jeb cietušajam ir iespēja nospēlēt viens pret vienu pret soda saņēmēju. Līdzīgi kā mūsdienās “Bring the Fire” noteikums “Big 3” basketbolā.

Spēle rit četrās piecu minūšu garās ceturtdaļās. Laukumā ir trīs dažādu pozīciju spēlētāji: “handler” jeb nominālais saspēles vadītājs, “gunner” jeb uzbrucēji, no kuriem tika sagaidīts lielākais punktu pienesums, kā arī “stopper” - spēlētājs, kurš piedalās tikai aizsardzībā jeb tas, kurš izceļas ar iespaidīgi bloķētiem metieniem vai arī tiek “uzlikts uz plakātiņa” kā tas, kuram pārdanko pāri. Pēc funkcijām kas līdzīgs libero pozīcijas spēlētājam volejbolā.

Lai noturētos, pietrūka zvaigžņu

Pirmajā sezonā “SlamBall” turnīrā startēja sešas komandas, un uzvaru svinēja komanda “Rumble”. Tās galvenais treneris bija neviens cits kā treneris Kens Kārters - pazīstamās Holivudas filmas “Coach Carter” galvenā varoņa īstās dzīves prototips, kuru filmā atainoja Semjuels L. Džeksons. TV slembolu skatījās aptuveni pusmiljonu liela auditorija. Otrajā sezonā līgu papildināja divas jaunas komandas, un vienu no tām - “Riders” - trenēja kādreizējais NBA Visu zvaigžņu spēles dalībnieks Zeivjērs Makdeiniels, un TV reitingi bija vēl iepriecinošāki - jaunās sezonas pirmo maču noskatījās vairāk nekā divi miljoni cilvēku, un tas tikai nedaudz atpalika no tajā pašā nedēļas nogalē FOX kanālā raidītā amerikāņu tradicionālā sporta beisbola translāciju reitingiem.

Par slembolu rakstīja un runāja visi lielie mediji, spilgtas epizodes video izgriezumos no mačiem demonstrēja kā sporta kanāli, tā izklaides šovi. Jā, laiku pa laikam izskanēja arī gadījumi par savainojumiem, tostarp pabriesmīgiem, taču tik riskantā un agresīvā spēlē tā ir neatņemama sastāvdaļa. Kā produkts slembols bija kļuvis karsts. Nākotne solījās spīdoša, taču katra no iesaistītajām pusēm to uzbūra citādāku. Kamēr televīzija spieda uz ideju iepakot slembolu kā daļu no izklaides piedāvājuma, Gordons un Tolins vēlējās attīstīt slembolu kā pavisam nopietnu sporta veidu. Nesaprašanās par attīstības virzienu noveda pie tā, ka televīzija atteicās no šī produkta, bet bez televīzijas tas vairs nebija produkts, un otrā “SlamBall” sezona izrādījās arī uz kādu laiku pēdējā.

Piecus gadus vēlāk, 2008. gadā, slembols atgriezās ASV televīzijā, turklāt nu jau ar vēl lielākām zvaigznēm uz komandu soliņiem. Bez Kārtera pie komandu vadīšanas tika arī deviņdesmito gadu NBA zvaigznes Džons Starkss un Kenijs Andersons. Tomēr spēlētāji aizvien pārsvarā bija neizdevušies basketbolisti un neizdevušies amerikāņu futbolisti, un, lai cik aizraujoša būtu pati spēle, lai noturētos sīvajā mediju konkurencē, slembolam pietrūka zvaigžņotu vārdu komandu sastāvos. Problēma, ko jau saknē prata nepieļaut šobrīd populārā “Big 3” līga. Kopš 2008. gada “SlamBall” vairs nav bijusi neviena pilna sezona, aizvadīti atsevišķi turnīri, un mēģināts sporta veidu padarīt populāru Ķīnas tirgū, kā arī atsevišķās Eiropas valstīs. Ķīnā veicies gana labi, vairākās universitātēs piedāvājot studentiem nodarboties ar šo sporta veidu un sacensties savā starpā.

Ieradās par ātru

“Esam piedalījušies slembola apmācības programmas veidošanā Ķīnā un patiešām sapratuši, kas strādā un kā labāk apmācīt slembola spēlētāju no pašiem pamatiem,” pirms pāris gadiem pozitīvo Ķīnas efektu raksturoja spēles izgudrotājs Gordons. Stens Flečers tiek saukts par labāko slembola spēlētāju sporta veida īsajā vēsturē un, lai cik neizdevies viņš būtu bijis profesionālajam basketbolam, ar savu sirdslietu viņš šobrīd pelna iztiku, esot slembola apmācību vadītājs Āzijā.

Arī pēc 2008. gada sezonas turpinājums nesekoja tāpēc, ka slembolu savā paspārnē pārņēmusī sporta mārketinga superkompānija IMG to redzēja kā televīzijas izklaides šovu, nevis īstu sporta veidu. Daudzus gadus vēlāk atskatoties uz tā laika notikumiem, Gordons norādīja, ka slembols pie publikas ieradās pārāk ātri. Proti, tas parādījās brīdī, kad auditorija tam vēl nebija gatava. Tagad televīzijas sacenšas par videospēļu paaudzi, kas nav gatava pavadīt divas stundas pie ekrāna. Paaudzi, kas grib ātri redzēt kaut ko spilgtu, un 20 minūšu garas spēles ar nepārtrauktiem iespaidīgiem dankiem un spēka paņēmieniem labi saskan ar šo vēlmi.

“Cilvēkiem vienmēr patika slembols - šis neticamais basketbola, [amerikāņu] futbola, hokeja, nedaudz vingrošanas, nedaudz video spēļu sajaukums. Tas vienkārši ir slembols. To skatoties, tu tiec pie visa vienā glītā, nelielā iepakojumā,” savu izloloto "mazuli" raksturo Gordons. Pagaidām plašākas informācijas par konkrētiem atgriešanās plāniem nav, taču skaidrs, ka slembola atgriešanos neviens oranžās bumbas sekotājs mūsdienās garām nepalaidīs.