Viedoklis: Lokālpatriotisma laiks ir garām
Reizē ar jauno basketbola sezonu dzīvība atgriezusies arī dažādās ar šo sporta veidu saistītās diskusijās, kurās viena no viskarstāk apspriestajām tēmām ir leģionāru skaits komandās.
Protams, kam gan nepatiktu, ja mūsmāju spēcīgākajos klubos spēlētu vietējie basketbolisti, taču jābūt reālistiem – šo klubu izvirzītie mērķi neļauj tā rīkoties. Atcerieties (kāds taču noteikti atcerēsies!) kādreiz populāro saukli "Kaut vai pastalās, bet brīvā Latvijā"? Līdzīgi būtu, ja basketbola fani skandētu: "Kaut vai pēdējie Baltijā, bet tikai ar savējiem". Tāpat kā lielie pastalu valkāšanas piekritēji ātri vien sāka prasīt firmas "laķenes", tā basketbola līdzjutēji tomēr sāktu prasīt uzvaras. Iespējams, kāda daļa tiešām tikai sajūsminātos par nacionālo kadru klātbūtni, tomēr lielākā daļa būtu neizpratnē. Jā, ir jau atrodami labi piemēri tam, ka var atzīstami spēlēt tikai ar savas valsts spēlētājiem. Piemēram, serbi, tomēr te runa ir par citu pieredzi, citu sistēmu un citu atlases iespēju – kā nekā šajā zemē dzīvo 10 miljoni. Turklāt, ko tad ievērojamu pēdējā laikā serbi ir vinnējuši starptautiskajā arēnā?
Gribētos apgalvot, ka lokālpatriotisma laiks ir pagājis un tas, ka tavā komandā nespēlē leģionāri, nepierāda viss to, ka tu esi liels nacionālists un tautas garamantu sargātājs, bet gan, kāds ir komandas budžets. Tāpat gan ir pagājis arī laiks, kad melnīgsnēji spēlētāji parādījās komandās tikai, lai piesaistītu publiku – no šiem zeļļiem tagad pilnīgi noteikti prasa rezultātu un atbildību. Ja šis spēlētājs tiešām palīdz komandai uzvarēt, ja viņš labi pilda savu darbu, tad kāda gan starpība no kādas valsts viņš ir? Vai tiešām slinks un ne īpaši meistarīgs letiņš ir labāks par centīgu un produktīvāku, teiksim, čehu? Pirms sakāt "Jā!", apdomājiet, kurš no šiem scenārijiem jums patiktu labāk – ne īpaši meistarīgais latvietis pēdējās sekundēs pazaudē bumbu un reizē arī uzvaru; centīgais čehs iemet sarežģītu metienu un izrauj vinni? Godīgi sakot, atteikties no leģionāriem vienkārši atteikšanās pēc vai kaunēties par to, ka komandā tādu ir daudz, ir vienkārši dumji! Tā tagad dara visur, tad kāpēc mums būtu jāstāv malā? Cik poļu izgāja laukumā "Prokom Trefl" komandā, kas spēlē ULEB Eirolīgā? Futbolā ir vēl trakāk – gadās, ka Londonas "Arsenal" komandā neviens anglis pat nav pieteikts spēlei. Vai tāpēc par šo komandu uzvarām līdzjutēji priecājas mazāk?
Tikai un vienīgi muļķīgi ir pārmest kādam (parasti jau sāncenšu fanam), ko viņa komanda darītu bez tā vai šitā leģionāra un ka bez leģionāriem komanda neko nevarētu. Kāpēc, lai būtu bez? Tikpat labi varētu pārmest sprinterim, ka viņš skrien sporta apavos! Komandās ir cilvēki, kas rūpējas par komplektāciju, uz brīvajām vietām aicinot viesspēlētājus. Tāpēc nevajag runāt par to, ka šie viesspēlētāji ir, bet kādi tie ir. Ja amerikānis, lietuvietis, krievs vai burkinafasoietis ir labāks par tajā pašā pozīcijā spēlējošu vietējo un iederas komandā, tad kāpēc lai viņš tur nebūtu? Starp citu, galīgi nepiekrītu tiem, kas saka, ka lielais leģionāru skaits traucē basketbola attīstībai, jo jaunieši vairs neredz sev mērķi. Vai tad pievilcīgāks mērķis ir nīkuļojošs klubs, kurā čum un mudž no Lejiņiem, Māliņiem un tamlīdzīgiem Pētersoniem, vai tāds, kurā ir pa kādam Džonsonam un Smitam, bet kurš labi sitas ne vien pašmāju, bet arī Eiropas turnīros?
Ir jau patīkami pakacināt sāncenšu fanus, bet nebūtu slikti tam sameklēt citu tēmu. Ja vien mēs negribam basketbola lauciņā klīst tikai pastalās un pa nomalēm, nāksies vien iet līdzi visām tendencēm – arī leģionāru piesaistīšanai.
ASK Rīga
Kērtiss Miledžs (ASV)
Ārons Bramlets (ASV)
Dveins Broils (ASV)
Aeriks Sanderss (ASV)
Ramūns Butauts (treneris, Lietuva)
BK Ventspils
Džons Gilkrists (ASV)
Džimijs Baksters (ASV)
Džastins Lavs (ASV)
Akins Akingbala (Nigērija)
Gašpers Okorns (treneris, Slovēnija)
Barons/LMT
Daiņus Adomaitis (Lietuva)
Giedrs Gusts (Lietuva)
Mihals Hlebovickis (Polija)
Kebu Stjuarts (ASV)
Demetriuss Aleksanders (ASV)
Valmiera
Vladimirs Stimacs (Serbija)
Jozs Ramanausks (Lietuva)
Bārnabuss Vaitlijs (ASV, uz pārbaudes laiku)
Liepājas lauvas
Stīvs Ričs (ASV)
VEF Rīga
Romāns Gumeņuks (Ukraina)
Maksims Šeļeketo (Krievija)
Foto: Romualds Vambuts, eSports.lv
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Sports tomēr ir arī bizness, un lai piesaistītu skatītājus, sponsorus, utt., tad spēlēs ir jārāda laba, rezultatīva un skatāma spēle - arī mums, skatītājiem tāda spēle patīk. Leģionāri mūsu basketbolu atdzīvina.
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
1) "leģionārs" ir "vietējā zvaigzne" vai "līderis" un klubs ap to taisa "ažiotāžu", "šovu", piemēram - Miledžs ASK, Tanoka Žalgirī, savulaik Četmens Venspilī.
2) klubam nav izdevies atrast starp vietējiem atbilstoša līmeņa spēlētāju konkrētā pozīcijā ar konkrētiem trenera uzdevumiem - Baltijā visbiežāk 1. vai 5. nr. pozīcijā - Bramlets ASK, Štelmahers LR, Stimačs Valmierā utt.
Visos pārejos pārejos gadījumos klubiem jābūt ļoti piesardzīgiem ar leģionāru skaita palielināšanu - ja skatītāji nesapratīs, kāpēc šis leģionārs komandā ir - vienkārši "balsos ar kājām"...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
speeleetaaji savukaart grib labas algas. tagad sanaak taa, ka netiekot vadoshajos klubos ir daudz izdeviigaak braukt speeleet francijas 3. liigaa kaa muusu keizarmezaa. sheit gan vairaak tas attiecas uz speeleetajiem iistajaa briedumaa.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
par arzemnieku skaitu jaasaak uztraukties tikai tad, kad 2. diviizijas komandaas saaks speeleet leishi vai amiishi. klubi ir balstiiti uz sponsoru naudu un sponsoriem vajag labus sasniegumus un speeciigus pretiniekus.
Ņemot vērā 2.divīzijas komandu finanšu iespējas un mērķus, tāds variants ir maz ticams. Taču 2.divīzijā mums arī nebūt nav 12-16 komandu, bet tikai 9. Pie tam, 2.divīzija tomēr ir un paliek 2.divīzja. Līmenis tur ir pavisam cits, un agri vai vēlu jaunie puiši to līmeni pāraug. Ja gribam, lai jaunais talants izaug līdz izlases līmenim, viņam ir jāspēlē starp labākajiem un pret labākajiem.
Es nu nebūt neesmu pret leģionāriem, taču domāju, ka priekš 8 komandām to skaits ir tomēr bišķi par lielu, un tas ir tikai loģiski, ka rezultātā samazinās mūsu pašu jauno puišu iespējas tikt laukumā un pavadīt tur pienācīgu spēles laiku. Taču bez tā progresēt nav iespējams.
[+] [-]
Interesanti un kur ta tu to augsto līmeni dabūsi, ja klubos būs vieni vienīgi jaunie...?!?! Savā starpā "rušinot" viņiem pēkšņi augsts līmenis "uzradīsies"? Vai kapājot ar Žalgiri un Rytas viņiem tas līmenis pacelsies, kad (tad) rezultāti būtu ap 50-60 punktu starpību... drīzāk jau tas vispār varētu atsist viņiem kaut kādu vēlmi spēlēt, tapēc arī ir vajadzīgi gan pieredzējuši veči, gan arī leģionāri blakus, lai jaunajam būtu no kā mācīties un uz kādu līmeni (vismaz)tiekties! Un spriežot pēc pēdējā jauniešu EČ, kur mūsējie palika trešie, tad lietas iet pareizajā virzienā- ambiciozākie klubi piesaista labus pašmāju kadrus + leģionārus (+ pa kādam jaunajam talantam) a 2. divīzijā rušina visi pārējie ar iespēju attīstīties un iekrist kādam no "grandiem" acīs!
[+] [-]
Rakstā gan nebija teikts, cik ir robeža, bet domāju, ka viesspēlētāju skaitu nosaka tikai komandas budžets un pieejamo kadru kvalitātes.
[+] [-]
-1 [+] [-]