LIELAIS GALDS: IZLASES VARĒJUMS SLOVĒNIJĀ. ANALĪZE

Mīļie vīrieši, cienījamās dāmas!

Šorīt 7,20 pēc Latvijas laika Bolderājas piestātnē tika pacelts salmu liellaivas „Reksis” (nosaukums par godu Leonarda Dravnieka sunim) enkurs. Tajā ērti iekārtojušies Rīgas jūras līča ūdeņos devās septiņi Lielā Galda eksperti. Kamēr seši vīri ritmiski airēja, Bimbambols ar varenu Paganela pīpi zobos deva vispārējus norādījumus laivas kursam. Aptuveni 8,15 tika pieņemts lēmums izmest enkuru nepilnus 1,5 kilometrus no krasta iepretim agrākajam restorānam „Jūras Pērle”, kur pirms 25 gadiem latvietis Oļegs Znaroks iedeva „bietē” reketa karaļiem Haritonovam un Vaļaginam.

Līdzi paņemtais šefpavārs Imantiņš vīriem bija pagatavojis ceptu pīli plūmju mērcē, kuru viesmīļi servēja kopā ar pareizi noregulētas temperatūras vīnu. Desertā- banāni karameļu mērcē. No bagātīgā dzērienu klāsta šoreiz priekšroka tika dota beļģu Valoņu reģiona Côtes de Sambre et Meuse dzirkstošajam sarkanvīnam.
Laivai viegli šūpojoties sīkajos jūras vilnīšos, zīriņu un kaiju attālinātie ķērcieni un sāļais jūras gaisa fons tapa par ideālu vidi Latvijas vīriešu basketbola izlases starta Eiropas čempionāta finālturnīrā izvērtēšanai. Lielā Galda darba kārtībā šoreiz bija tikai šis viens jautājums. Par to arī esmu pilnvarots padevīgi ziņot mazajam Sportacentrs.com lietotājam.

KVEDOVA KARSTO AMBĪCIJU UN PĀRDZINĒJA VĒSĀS GALVAS KRUSTUGUNĪS

Dināra Kvedova un Aināra Bagatska vadītā izlase Dienvidslāvijā ieradās ar nopietniem nolūkiem. Dinārs jau pirmajās komandas kopējās vakariņās ziņoja par savu sapni- kā minimums, 1935.gada panākuma atkārtošana. Cilvēkam, kurš nogājis garo ceļu pa dibenu koridoru no 2L tilpuma piekritēja, maza suvenīru spekulanta un dažādu izlašu pseidofana līdz izlases menedžera statusam, augstu mērķu izvirzīšana nav nekas neparasts.
Pārdzinējs (izsena Aināra Bagatska iesauka kopš laikiem, kad „Zelta roka” pa kluso pameta 1993.gada Eiropas čempionāta finālturnīru, lai kopā ar kolēģi Aici Zeidaku pārdzītu Vācijā par dažiem simtiem marku nopirktu Opelīti uz Latviju) gan bija pieticīgāks, kuluāros paslepus pieminot vien vārdu salikumu „kārotās medaļas”, tādējādi atvēsinot sakarsušās galvas komandas nometnē. Pārdzinējs ar pieticību izcēlās jau pirms diviem gadiem, kad izlases startu 0-5 novērtēja ar „12 no 10”.

Lielā Galda balsojumā izlases starts šogad tika novērtēts zemāk- tikai 10 no 10. No 2011.gada netika gūtas vajadzīgās mācības, izdarīti secinājumi un ieviestas korekcijas, par kurām tiks nedaudz pieminēts arī zemāk. Tātad kopumā šogad- solis atpakaļ.

ERKILA PUARO SPIEĶIS LATVIEŠU ĒRENPREISĀ

Pašsaprotami izkļuvuši no grupas, Latvijas izlases spēlētāji un vadība bija apmierināti arī ar 0 uzvarām, kuras nāca pūrā tālākajām cīņām. Uzvaras pār Ukrainu un beļģiem būs pietiekami tālākajām cīņām ceturtdaļfinālā.
Visādi citādi cīņa pret Ukrainu solījās būt sarežģīta, taču šoreiz nospēlēja ārpuslaukuma faktors- tā sauktais „6.spēlētājs” jeb latviešu fani, kuru Ļubļanas arēnā bija vairākas reizes vairāk par Ukrainas līdzjutējiem. Šāda spiediena apstākļos pat Ukrainas pieredzējušāko vīru roka noraustījās vēl intensīvāk nekā tas parasti notiek vīrieša ik rīta rituālā dušā. Grūti iedomāties, kādu spiedienu nāktos izturēt Ukrainas un vēlāk arī beļģu un franču oranžās bumbas dīdītājiem, ja no Rīgas lidostas Balkānu virzienā tomēr būtu devušies plānotie zemo cenu čārterreisi ar sarkanbaltsarkano atbalstītāju armiju.

Pēc pašu uzvaras pār ukraiņiem un nesaprotamā serbu zaudējuma tiem pašiem ukraiņiem tagad viss bija palicis lietuviešu rokās- braļukām jāuzvar atkal tie paši ukraiņi.

Sestdienas vakarā un svētdienas rītā vienīgās galvassāpes radīja tas, ka jau izcīnītās divas uzvaras pār hoholiem un beļģiem diemžēl vēl negarantē vietu izslēgšanas spēlēs. Svētdienas rīts un pusdienlaiks pagāja informācijas vākšanā un analīzē par Lietuvas komandas gatavību spēlei pret dzeltenzilajiem. Vai brālīši būs godprātīgi? Vai netaupīsies? Vai ievērots režīms? Riebīgie braļukas, smīnot un ķircinot mazos latviešus, solīja, ka palīdzēšot, taču sejās esot redzēts riebeklīgs smīns, kas tomēr lika nervozēt.

Pirms svarīgās Lietuvas-Ukrainas spēles puiši arī paši devās laukumā nu jau iemīļotajā Ļubļanas skatītāju pārblīvētajā arēnā. Pirmsspēles uzrunu šoreiz ģērbtuvē Pārdzinēja vietā teica Dinārs Kvedovs, kuram bija precīzāka informācija par leišu nometnē valdošo noskaņojumu. Galvenais Dināra rezumē bija, ka laikam leiši tomēr palīdzēs, tāpēc pēc spēles ātri nomazgājamies, ieturam īsās vakariņas un nekavējoties dodamies uz arēnu kopīgi skatīties kaimiņu spēli.

Senas leģendas vēsta, ka karstākais beļģu basketa fans esot visiem pazīstamais beļģu detektīvs Erkils Puaro (Hercule Poirot). Tikai viņam zināmā veidā viņš vienmēr pamanās iekļūt savas komandas spēlēs, paklusām apsēsties nevienam neredzamā vietā un uzmanīgi noraudzīties iemīļotās komandas spēli. Diemžēl šoreiz Puaro kungs spēris nopietnāku soli. Īsi pirms spēles viņš neviena nemanīts pienācis pie Beļģijas komandas trenera Edija Kastīla un teicis:„Ļaujiet viņiem pūst truļus! Numeroloģijas eksperts Žans Marī Matons no Beļģijas dienvidu pilsētiņas Monsas esot apgalvojis, ka, ja latvieši izmetīšot vismaz 29 truļus, vairāk par 5 neiekritīšot”. Tā būtu viena no pirmajām mācībām, kura jāņem galvā LBS – šāda līmeņa turnīros izlasei ir vajadzīgs ne tikai astrologs un klimata speciālists, bet arī numerologs.

Tikmēr Pārdzinējs minūtes pārtraukumus izmantojis, lai šifrētā veidā (ir zināms, ka pa TV var dzirdēt, ko minūtes pārtraukumos runā) informētu komandas spēlētājus par jaunumiem no Lietuvas komandas nometnes. „Presings” nozīmēja „ir labas ziņas, Dinārs spējis motivēt brāļus”, „Dabl tīm” tiek šifrēts kā „jaunumu nav”, „taisām pikenrolu” – „ir nelieli sarežģījumi, bet turpinām strādāt pie leišu motivēšanas”.

Laikam par izšķirošo brīdi (kļūdu) šajā čempionātā jāuzskata minūtes pārtraukums 2.puslaikā, kad Pārdzinējs pateica to, ko laikam vajadzēja paturēt pie sevis. Sasaucis puikus, viņš zemā minorā noteica:„Sedzam pa perimetru”. Tas bija briesmīgākais, ko varēja gaidīt– Šelis pat izrāvis no treniņjakas šifru lapiņu lai pārliecinātos. Diemžēl, jā. Tas nozīmēja: „Kalnietis un Mačulis šorīt no rīta redzēti pilnīgā pālī pie divām tukšām 1L Sljivovka pudelēm viesnīcas bārā guļam pie galda”. Atlikušās 50 sekundes valdīja pilnīgs klusums, puiši laukumā jau devās nokārtām galvām un bālām sejām. Sapnis izsapņots …

VIŅU PIETRŪKA…

Pēc neveiksmēm allaž jāskatās nākotnē un jādomā, ko varēja izdarīt labāk. Lielā Galda ekspertu verdikts bija pilnīgi skaidrs bez garām diskusijām. Pārdzinējs kļūdījās par 60%. Ir jāpaskaidro, lai saprastu. Viedi vārdi, kuriem pie diskusiju galda laivā nespēja oponēt neviens eksperts, izskanēja no Ādama Ludviga Lēvenhaupta mutes:„Pietrūka „Kokaīna bandas” pilnā sastāvā. Ir jābūt visiem pieciem. Ar 40% nepietiek”.

Visu cieņu Pārdzinējam, ka ļāva debitēt Kasim un neaizmirsa par Armandu, bet šie vīri rod sinerģiju tikai tad, kad visi ir kopā. Pilnīgi nepelnīti mājās tika atstāti abi Ģenerāļa dēli un Bokseris. Īpaši par to varēja pārliecināties, svētdienas vakarā pārlasot mikroblogošanas vietnē Twitter ievietotos Boksera un Ādolfa depresīvos, asaru un pārdzīvojumu pilnos ziņojumus pasaulei par savas mīļotās nācijas neveiksmi.

Vienisprātis Lielā Galda pārstāvji bija arī par kārtīga saspēles vadītāja trūkumu. Pietrūka Jeromanova, Kaufmaņa stila spēlētāja, kurš spējīgs aukstasinīgi palaist bumbiņu apkārt pa perimetru. Šobrīd izlasē novērojams šādu spēlētāju deficīts.

SKAISTĀKIE

Lielais Galds jau tradicionāli pastiprinātu uzmanību pievērš arī sporta estētiskajiem jautājumiem. Ja pagājušajā čempionātā par visa turnīra skaistāko spēlētāju atzinām Mareku Jurēvičus, tad šoreiz pie šī jautājuma nācās krietni palauzīt galvu. Šauļu čempionātā ar korektu frizūru uzspīdējušais Šeļakovs ir zaudējis toreizējo modeļa skatu. Agrākā skaistuļa Armanda Šķēles sejas pantus sākuši izvagot gadi un gardu mantiņu neizbēgamās sekas. Izlasē netika iekļauts arī skarbā tipa vīrietis Artūrs Bērziņš, kura vāciskās vaiga un žokļa kaulu aprises lika nodrebēt ikvienam pretiniekam Šauļos.

Šādā sarežģītā situācijā lēmām par alternatīvu- piešķirt balvu menedžerim Dināram Kvedovam, kurš izsenis pazīstams ne tikai kā izcils šiverētājs, komersants un iepirkuma speciālists, bet arī kā ļoti iekārots mačo tipa vīrietis un mīlas noslēpumu pārzinātājs fanu izbraucienos līdzi izlasēm.

Pienācis laiks individuālajiem vērtējumiem. Mēs lēmām sekojoši (katru spēlētāju vērtējot 5 zvaigžņu sistēmā):

Kristaps Janičļenoks ***
Divejādas pārdomas. Patika nostādītais trulis un apgarojošais zilo acu skatiens, tomēr to aizēno tā sauktais „kuprīša stila” dribls un caurgājiens (tāds savulaik bija raksturīgs Maskavas CSKA un Atlantas Hawks saspēles vadītājam Sergejam Bazarevičam).

Dairis Bertāns **
Šeit nu ir īstais laiks atgādināt 2011.gadā LG analīzē rakstīto par Dairi. Citēju: „Ja izdosies parakstīt kāroto līgumu ar Kortrijkas klubu Beļģijā, būs skaidrs, ka Latvijai aug savs jaunais Kobe Braiants”.
Avots: IZLASES VARĒJUMS ŠAUĻOS: VĒRTĒ LIELAIS GALDS
Diemžēl Dairis savu lielo iespēju neizmantoja. Ja būtu izdevies uzspēlēt Beļģijā, nav šaubu, ka pēdējā čempionāta spēle mums krāsotos pilnīgi citās krāsās.

Rihards Kuksiks***
Ir jāuzlabo āķa metiens. Azartiskie caurgājieni mūsdienu basketbolā prasa kompetenci izpildīt augstas trajektorijas āķa metienus. Ja runājam par vizuālo tēlu, noteikti ir jāatgriežas pie bakenbārdas vai vismaz agrāk ierastās vaiga bārdas. Tādējādi Rihis rada antīkajam basketbolistam raksturīgās vizuālās aprises, kuras varētu papildināt ar vecā parauga Converse kedām, īsajiem šortiem, garajām zeķēm līdz celim un Valda Valtera aprocīti roku darbības stabilizēšanai.

Rolands Freimanis***
Neitrāli. LG eksperti gan atzīmēja, ka Rolim ir viennozīmīgi galantākais metiens komandā, kā arī potenciāls uz skaistākā komandas spēlētāja statusu. Taču, lai to sasniegtu, ir jāizaudzē garāki mati priekšpusē, kuri kristu pāri pierei un vienai acij, lai tos ar elegantu galvas pasviedienu varētu atglauzt atpakaļ (kaut kas līdzīgs savulaik bija aktierim Leonardo di Kaprio).

Jānis Strēlnieks****
Čempionāts pierādīja, ka skepse pret došanos uz NBA nav bijusi velta. Mazliet labāks varēja būt tālšāvienu procents (6/25), taču citādi izcila spēle. Pēc spēles pret Ukrainu, nopietnu interesi par Jāni izrādot Azovmaš komanda.

Kaspars Bērziņš*****
Perspektīvais ogrēnietis savā debijā apliecināja savu potenciālu un komandas „jauniņā” lomā nebūt neizskatījās pēc pirmziemnieka. 4 trejači no 18 mēģinājumiem garā gala vīrietim ir gana labs varējums. Kasparam šī būs pirmā iešvunkāšanās pirms viņa lielajiem startiem. Šis čempionāts vairāk bija domāts kā avanss, kā iespēja mācīties no finālturnīru pieredzējušajiem spēlētājiem – Bertāna, Kuksika, Mejera, kā arī principā apostīt lielo turnīru gaisotni.

Mārtiņš Meiers****
Pieredzējušais Mārtiņš savu darbu izdarīja zem groziem, izmantojot savu elkoņu asumu. Prasītos nedaudz precīzāks soda metiens (6/17). Daudzi Mārtiņu salīdzina ar kādreizējo izlases meistaru Jāni Āzaci. Protams, pagaidām pāragri spriest, vai Mārtiņš spējīgs spēlēt Jāņa līmeņa basketbolu, taču potenciāls nenoliedzami ir.

Jānis Blūms**
Pamatīga vilšanās. JimBeam (JB) sarūgtināja. Zemais dribls, īsās kāju kustības un haotiskais trulis diemžēl attālināja Jāni no NBA, par kuru tiek sapņots joprojām. Tiesa, patīkami iepriecināja atšauto kāju darbība tālmetienu laikā.

Armands Šķēle****
Izraisīja nostaļģiju par lielisko 2009.gada izlasi. Jā, Armands varbūt nebija izcils tālmetienos (0/5) un sodiņos (3/9), tomēr jāatzīmē, ka kļūdu šoreiz nebija tik daudz kā ierasts agrāk. Tas nāk tikai ar pieredzi. Korekta spēle, stabils dribls, labas māņkustības un teicama pāreja no uzbrukuma aizsardzībā.

Mareks Mejeris****
Čempionātu sāka ar spēcīgu spraudienu stīpā. Čempionāta gaitā pierādīja, ka ir atrisinājis mūžīgo „universālā spēlētāja” deficītu Latvijā kopš laikiem, kad sportista karjeru Brocēnu sastāvā beidza Juris Čirkovs.

Andrejs Šeļakovs****
Neapšaubāms turnīra atklājums. Šeit neko jaunu nepateiksi. Tomēr Lielais Galds vairāk iestiga sarunās par to, kas Andrejam būtu jāpilnveido, lai jautājumi par viņa vietu kā minimums NBA vispār vairs nerastos. Pirmkārt, tā ir pēcpuses masa. Lai ar muguru pret grozu izstumdītu pretinieku garos, nepieciešams lielāks spēks un apjoms ķermeņa vidusdaļā. Otrkārt, izvēršoties elkoņos ar bumbu zem groza, enerģijas pieplūdei biežāk nepieciešama piepūsto vaigu darbība un lielāks spēks pagriezienā uz grozu.

Jānis Bērziņš****
Blondī perfekti tika galā ar savu pamatuzdevumu šajā turnīrā. Roka. Nezinātājiem paskaidrošu, ka Roka basketbola komandā ir spēlētājs, kura pienākumos ir izstiept roku brīžos, kad no laukuma nāk malā nomaināmais, kad ir minūtes pārtraukums, kā arī abas rokas, kad beidzas pirmais puslaiks, jo tad nācēju un gājēju ir īpaši daudz. Rokas funkcijas tika izpildītas perfekti. Taču īpašu atzinīgus vārdus pelna savlaicīgā un ergonomiskā dvieļu padošana komandas biedriem.

Gaidīsim arī mazā lietotāja komentārus un papildinājumus.

Ar mīlestību un skūpstiem Lielā Galda vārdā,

Bimbambols.