EKSPERTI:Pourquoi craint de faire les penaltees à la police lettone Biedrins?

Labvakar, dārgie stiprā kaluma pārstavji!

Kas mani pamudināja uzrakstīt šo garo, interesantu faktu pārpilno analīzi? Gluži nejauši vienā no Parīzes viesnīcām(esmu komandejuma uz FR) uzdūros vietējai sportiska rakstura avīzei, kuras pirmo lapu rotāja liels uzraksts....tiesi tā arī nosaucu šo topiku.Un šaja analīzē būs tieši tas,kas slēpjas zem šī intrigas pilnā virsraksta.
Uzreiz pateikšu,ka daudz ko pārtulkoju no šīs avizes - Le journal de Paris(sport) un skaitļus ņēmu no NBA.com

Šobrīd, kad situācija aizkulisēs ir normalizējusies un A. Biedriņa iespējamais transfērs uz Velsas vai kādu citu Eiropas līgu ir atlikts uz nenoteiktu laiku, varam uzelpot nedaudz brīvāk un vairāk pievērsties pašai spēlei un tās detalizētai analīzei. Piekritīsiet, daudz patīkamāk ir sekot līdzi notikumiem laukumā, nevis piedalīties aizkulišu „netīrās veļas mazgāšanā”.

Klasisķis kinorežisors A. Hičkoks savulaik radīja jaunu žanru kino industrijā- „suspence” un ar saviem šedevriem mācēja turēt skatītāju pūli patīkamā sasprindzinājumā. Tāpēc mums, Andra Biedriņa faniem, ir divtik tīkami, ka arī mūsu sportists atrod arvien jaunus veidus, kā likt „skudriņām skriet pa muguru”, kad mēs ceļamies no rītiem uz Goldensteitas kluba spēlēm. Un tādā līgā, Kā NBA tas ir ļoti svarīgi izklaidēt skatītāju nevis tikai ar skriešanu no viena laukuma puses uz otru ar želeju matos vai sasit plaukstas ar uz maiņu malā nogājušo komandas biedru. Šodienas līdzjutējis ir kļuvis prasīgāks, viņam vajag pastāvīgu intrigu, par to viņš maksā.

Vērīgākie līdzjutēji jau noteikti būs ievērojuši sezonas pagaidām galveno intrigu, ko pats Andris ir savērpis: kad/un vai šosezon tiks gūts pirmais punkts no soda metienu līnijas? Jo tas tiešām ir diezgan rets gadījums, kad kādas komandas otrais centrs, kurš šad tad pat iznāk pamatpiecniekā, pussezonā vēl nav atzīmējies ar rezultatīvu soda metienu (lai gan, kā zinām, traumas dēļ visus mačus tomēr Andris gan nav spēlējis). Šim notikumam aizokeānā speciālistu un līdzjutēju aprindās jau ir pievērsta pastiprināta uzmanība un pats A. Biedriņš arī jau ir ieguvis iesauku „Sheriff Even” (tulk. No angļu val.- šerifs Pāris). Kā jau noprotat, tas tāpēc, ka viņš spēlēs gūst tikai pāra skaitu punktu, jo trejačus savā arsenālā neizmanto un arī soda metienus met garām.

Un te mums būs nepieciešams nedaudz ieskatīties skaitļos, lai izprastu kas un kāpēc notiek- nav grūti pārbaudīt, ka arī izmesti ir salīdzinoši maz sodiņi- vien 7 un paši foli metiena brīdī arī pret Andri ir uzsisti tikai 4. Veicot vienkāršus aprēķinus mums sanāk, ka A. Biedriņš uz laukuma pavadītajās apmēram 260 minūtēs soda metienu vidēji izmet 1 reizi 37 minūtēs. Uzskatāmības labad sauksim so lielumu pat Free Throw Rate (FTR), tātad Andra Biedriņa FTR šobrīd ir 37. Salīdzināsim šo koeficientu ar citiem centra spēlētājiem līgā: piemēram, D. Howard FTR ir aptuveni 3,4 (vidēji 3,4 uz laukuma pavadītajās minūtēs izmests 1 soda metiens), Jermaine O`Neal FTR ir ap 9,5- jūs teiksit: tie jau tie rezultatīvie centri, vajadzētu ar kādiem rezervistiem salīdzināt, vai run and gun komandās spēlējošajiem. Lūdzu, vēl piemēri uz katra gaumi: Zaza Pachulia: 6,4; Joel Anthony: 12,9; Marcin Gortat: 16,8; Eric Dampier: 10,3; Nenad Krstic: 15,5; Samual Dalembert: 16,0; Z. Ilgauskas: 14,5; Channing Frye: 19,8; un tā mēs varam turpināt ilgi, tomēr kopaina ir skaidra- Biedriņš met soda metienus stipri retāk nekā citi centra pozīcijas spēlētāji, kas loģiski notiek tāpēc, ka pret viņu pretinieki nesit sodus. Tas nu gan skan paradoksāli: pret spēlētāju, kura FT% sosezon ir 0% un karjerā nedaudz virs 50%, netiek pārkāpti noteikumi! Kas notiek!? Katram taču ir skaidrs, ka pret Biedriņu uzsists fols nozīmē gandrīz drošu bumbas pāreju otrai komandai bez punktu zaudējuma, it taču jāsit, nav loģikas to nedarīt!

Un te nu ir pats interesantākais. Ja mēs pieņemtu, ka GSW komanda būtu tik vāja, ka pretinieks vienkārši tādām niansēm nepiegriež vērību un vinnē spēles „lecot uz viena zābaka”, tad jautājumu nebūtu, bet tā jau gluži nav GSW diezgan sīvi spirinās pretī pat grandiem un šo to pat pamanās uzvarēt. Tā ka pretinieka nenovērtēšana atkrīt. Patiesībā šeit mēs esam liecinieki tam kā jaunā un nekaunīgā latvieša policista slava iet pa priekšu pašam Andrim- pretinieku komandas treneri ir bezspēcīgi pret viņu, jo daudzi spēlētāji atklātā tekstā treneri sūta „pāris mājas tālāk”- „es tam Sheriff Even nesitīšu, pat prātā nenāk, gribi, lai es pēc tam saņemu spērienu vai iebraucienu pa žokli ar elkoni, no thanks, ej pats sit, ja esi tik gudrs”, nu aptuveni tādas runas virmo pretinieku nometnē minūtes pārtraukuma laikā.
Padomājiet, mani mīļie vīrieši,kapēc tā?

Izmantotie resursi:nba.com,Le Journal de Paris(Sporta pielikums,cik sapratu)

Bimbambols