Porziņģa aizmainīšana: Bostonas milzīgais finansiālais ietaupījums
Kristapa Porziņģa aizmainīšana no Bostonas “Celtics” tika piesaukta jau ilgu laiku, un tagad, kad panākta vienošanās par to, pārsteigtu seju ir maz. Tas gluži vienkārši bija finansiāli loģisks solis, sportisko pusi šoreiz atstājot otrajā plānā. Porziņģis un Drū Holidejs Bostonai bija svarīgi spēlētāji, par to nav ne mazāko šaubu. Taču ar viņu aizmainīšanu “Celtics” šajās divās dienās parūpējusies par ilgtermiņa ietaupījumiem gandrīz 200 miljonu dolāru apmērā – tas ir vairāk nekā 23 NBA komandu gada algu kopsumma 2024./25. g. sezonā.
Lai iegūtu Kristapu Porziņģi savā sastāvā, Bostonas “Celtics” 2023. gada vasarā vienojās par trīs komandu maiņas darījumu, kurā atvadījās no aizsarga Markusa Smārta un uzbrucējiem Danilo Galināri, kurš bija izlaidis sezonu traumas dēļ, un Maika Muskalas, proti, sava sākumsastāva saspēles vadītāja un diviem rotācijas uzbrucējiem. Savukārt tagad Bostona par Porziņģi ieguva tikai Džordžu Niangu, vidēja NBA līmeņa rotācijas spēlētāju, un drafta otrās kārtas izvēli.
Spēlētāja vērtība NBA tirgū divu gadu laikā var ļoti mainīties, tas tiesa, bet šis nav tas gadījums. Porziņģa vērtība joprojām ir ļoti augsta, un neviens NBA sabiedrībā tā īsti nekliedz, ka viņš būtu pārmaksāts. Problēma tikai tāda, ka tieši Bostonas “Celtics” ir viena no nedaudzajām NBA komandām, kas šobrīd Porziņģi nevar atļauties, tāpēc arī bija spiesta viņu aizmainīt par šādu cenu.
Porziņģim nākamajā sezonā būs spēkā līgums 30.7 miljoniem dolāru. Tā ir 58. lielākā alga NBA, un būtībā labs darījums par Porziņģa kalibra spēlētāju. Taču Bostonai viņš būtu izmaksājis daudz, daudz vairāk, jo “Celtics” ir krietni pāri algu griestiem un attiecīgi lielās finansiālās problēmās. Līdzīgi arī Holidejs – viņam nākamsezon ir līgums par 32.4 miljoniem, turklāt vēl garantēta arī aiznākamā sezona (34.8 miljoni) un spēlētāja iespēja 2027./28. g. sezonai par 37.2 miljoniem.
Kad nesenajos gados jauno TV līgumu dēļ krietni pieauga NBA ienākumi un reizē arī spēlētāju algas, līgas vadība novēroja, ka spēcīgākās un bagātākās komandas bija gatavas upurēt milzīgas summas, lai tikai paturētu savas zvaigznes un turpināt komplektēt iespaidīgus sastāvus, turklāt komandas neatturēja arī bārgie greznības nodokļa noteikumi. Tagad greznības nodoklis paredz vēl lielākus maksājumus, turklāt papildus vēl vairāk sodot komandas, kas greznības nodokļa limitu pārsniedz atkārtoti.
Nākamajā NBA sezonā algu griesti būs 154.6 miljonu dolāru apmērām, kamēr greznības nodokļa limits pacelts līdz 187.9 miljoniem. Ja komandas pārsniedz šo 187.9 miljonus savos algu sarakstos, tad maciņš jāatver vēl daudz plašāk. Par katru pārmaksāto dolāru greznības nodoklī jāsamaksā tikpat. Ja greznības nodokļa tiek limits pārsniegts par vairāk nekā 5.68 miljoniem, tad par katru nākamo dolāru nodoklī jāsamaksā jau 1.25, kamēr nākamā līmeņa (vairāk nekā 11.37 miljoni virs limita) jau tiek sodīti ar trīskāršu koeficientu.
Savukārt tām komandām, kas šo limitu pārsniegušas arī vismaz divās no iepriekšējām trim sezonām, greznības nodoklis ir vēl lielāks. Jau pirmajā līmenī tam tiek piemērots koeficients 3.00 (par katru algās pārmaksāto dolāru līgai jāsamaksā vēl trīs), kamēr trešajā līmenī, proti, ja greznības nodoklis tiek pārsniegts par vismaz 11.37 miljoniem, koeficients jau ir 5.50.
Pirms Porziņģa un Drū Holideja aizmainīšanas Bostona bija gandrīz 40 miljonus virs greznības nodokļa limita... Kopā ar pārējām algām un līgas nodokļiem “Celtics” būtu bijis jārēķinās ar izmaksām vairāk nekā 400 miljonu apmērā, un tā ir ļoti spēcīga summiņa arī NBA bagātnieku kompānijā.
Turklāt finanses nebūtu vienīgās problēmas. NBA ir ieviesusi arī papildus limitus, kas ietekmē arī komandu iespējas maiņu tirgū, proti, tā dēvētos Pirmā priekšauta un Otrā priekšauta (“First Apron” un “Second Apron”) limitus. Pirmais limits ir 195.9 miljoni dolāru – ja tas tiek pārsniegts, komandām tiek ierobežotas iespējas veikt spēlētāju darījumus un parakstīt līgumus ar brīvajiem aģentiem. Otrais limits ir 207.8 miljoni dolāru, un tas ir vēl draudīgāks. Otrā limita pārsniegšana nozīmē, ka komandas nevar izmantot maiņu izņēmumus (ieskaitot no iepriekšējiem gadiem), nevar aizmainīt savas pirmās kārtas izvēles, kas ir pēc vismaz septiņiem gadiem, kā arī, ja komanda otrajā limitā uzturas pārāk ilgi (trīs reizes piecās sezonās), tad tās drafta kārtas numurs automātiski nonāk pirmās kārtas pašās beigās.
Bostonai bija svarīgi palīst zem Otrā limita robežām, lai saglabātu vismaz kaut kādu elastību nākamajām sezonām. Pēc Porziņģa un Holideja darījumiem Bostona joprojām pārsniedz Pirmo limitu, taču ir 4.5 miljonus zem Otrā limita robežām. “Celtics” tagad ir 15.4 miljonus virs greznības nodokļa limita, kas kā atkārtotai pārkāpējai nozīmē apmēra 42 miljonus maksājumu līgas nodokļos.
Bostona joprojām būs ar vienu no lielākajiem algu sarakstiem līgā (šobrīd astotais lielākais), turklāt vēl jau sastāvs jānokomplektē līdz galam. Vasara tikko sākusies, un algu sarakstos noteikti vēl būs izmaiņas. Taču divu dienu laikā “Celtics” ir ar diviem darījumiem sakārtojusi savas finanses tā, lai 2025./26.g. sezonā izvairītos no sliktākajiem scenārijiem. Saskaitot kopā algu maksājumus un potenciālos greznības nodokļa maksājumus, ESPN aprēķinājusi, ka “Celtics” ar šiem diviem darījumiem ietaupījusi apmēram 180 miljonus dolāru. Tas ir vairāk nekā vidusmēra NBA komanda iztērē spēlētāju algās visas sezonas garumā.
Izmantotie resursi:
The official site of the NBA for the latest NBA...
https://www.si.com/nba/celtics-sala...
https://bleacherreport.com/articles...
https://www.salaryswish.com/luxury-tax
[+] [-]