Facebook
Google"Beļģijas kaķiem" vēsturiska iespēja pret "sarkanās fūrijas" jauno maiņu
@MarisNoviks
Svētdien, 29. jūnijā, Miera un draudzības stadionā Pirejā notiks četrdesmito Eiropas meistarsacīkšu medaļu spēles basketbolā sievietēm. Finālā plkst. 20:30 otro reizi tiksies Spānija un Beļģija. Trīs stundas ātrāk Francija un Itālija cīnīsies par bronzu.
Svētdien būs trešā reize 21. gadsimtā, kad finālistes izšķirošajā spēlē tiekas otro reizi pēc kārtas. Iepriekš tas piedzīvots Čehijas-Krievijas (2003, 2005) un Spānijas-Francijas (2017, 2019) dueļos.
Divdesmitajā gadsimtā tas notika vēl piecas reizes. Padomju Savienība divreiz pēc kārtas spēlēja pret Čehoslovākiju (1952, 1954 un 1974, 1976), Bulgāriju (1958, 1960 un 1983, 1985) un Poliju (1980, 1981).
Francija divreiz pēc kārtas finālā pirmo reizi spēlēja tūkstošgades mijā (1999, 2001). Krievija (2001, 2003) un Čehija (2003, 2005) sekoja ar divu gadu intervālu, kamēr Spānija to pirmo reizi paveica vēl pēc četrpadsmit gadiem (2017, 2019).
Lielākais panākums ir nevis spēlēt, bet UZVARĒT finālā divas reizes pēc kārtas. Turnīra pirmajos 35 izlaidumos tas izdevās tikai Padomju Savienībai, kura no 1960. līdz 1991. gadam palika nepārspēta 17 finālturnīros pēc kārtas. Tai skaitā 10 reizes ar Uļjanu Semjonovu sastāvā.
Spānija ekskluzīvajam klubam pievienojās 2019. gadā – pēc Prāgas un Belgradas triumfiem. Panākuma autors – Lukass Mondelo. Citi treneri vēl kādu laiku nevarēs atkārtot “La Roja” stūrmaņa veikumu, jo Beļģija līdz finālam nokļuvusi divu dažādu speciālistu vadībā.
Beļģija svētdien var kļūt par trešo valstsvienību, kura Eiropas čempionātā triumfējusi divas reizes pēc kārtas. Komanda uzkrājusi lielu pieredzi, turklāt ierindā ir visas līderes – Emma Mēsemana, Žulī Alemāna, Žulī Vanlū un Kjara Linskens.
Piektdienas pusfinālā Beļģija atgādināja, ka tā nebalstās tikai uz četrām spēlētājām. Pieredzējusī Antonija Delaera iemeta lielāko metienu karjerā, izraujot uzvaru pār nepiekāpīgo Itāliju – 66:64. Grūti noticēt, taču pirmajās četrās spēlēs uzbrucēja netrāpīja nevienu no 10 tālmetieniem.
Spānijas sastāvs divu gadu laikā mainījies par 75%. No 2023. gada laureātēm ierindā palikušas tikai Alba Torensa (35), Reikela Karera (23) un Paula Ginzo (27). Divpadsmitniekā nav Kristina Oviņja, Silvija Domingesa, Kerala Kasas, Leonora Rodrigesa un Laura Hila.
CCC trio – Reikela Karera, Maite Kasorla, Marija Konde – finālturnīrā šoreiz pārstāv tikai pirmā, taču spānietēm izdevies pulcēt ne mazāk talantīgas jaunietes. Centra spēlētāja Ava Fama kļuva par pirmo U20 spēletāju kopš 1989. gada, kura pusfinālā guvusi vismaz 20 punktus.
Līdzīgu uzmanību pelna 21 gadu vecā Valensijas aizsardze Elena Buenavida un 19 gadus vecā Salamankas saspēles vadītāja Ijana Martina. Kopā ar Famu viņas veido spilgtāko jaunatnes trio Eiropas čempionātā, tiesa, Martinai finālturnīrs jau beidzies.
Universālā uzbrucēja Alba Torensa pie pirmās Eiropas bronzas tika 2009. gadā Liepājā un Rīgā. Turpinājumā viņa kolekciju papildināja ar divām zelta godalgām 2013. gadā Lillē un 2017. gadā Prāgā, kā arī bronzu 2015. gadā Budapeštā un sudrabu 2023. gadā Ļubļanā.
Baleāru salās uzaugušajai Torensai pieredzes ziņā līdzināties var tikai saspēles vadītāja Mariona Ortisa. Tiesa, vairāk klubu līmenī, jo Spānijas valstsvienībā pēdējos 20 gados aizsargu posteņos tradicionāli bijusi lielākā konkurence. Šovasar Ortisa ir viena no MVP pretendentēm.
Tiešraides: Courtside 1891 straume pieejama ar reģistrēšanos un abonēšanas maksu 6.99 eiro par visām turnīra spēlēm.
EuroBasket Women 2025 kalendārs
| Diena | Laiks | Spēle | Rezultāts |
|---|---|---|---|
| 18.06 | 17:30 | Turcija – Francija | 69:71 |
| 18:30 | Slovēnija – Lietuva | 71:77 | |
| 20:30 | Grieķija – Šveice | 87:65 | |
| 22:00 | Serbija – Itālija | 61:70 | |
| - | - | - | - |
| 19.06 | 17:30 | Šveice – Turcija | 67:91 |
| 18:15 | Lielbritānija – Spānija | 70:85 | |
| 18:30 | Lietuva – Serbija | 74:63 | |
| 18:30 | Čehija – Melnkalne | 89:44 | |
| 20:30 | Francija – Grieķija | 92:56 | |
| 21:00 | Vācija – Zviedrija | 89:76 | |
| 21:15 | Beļģija – Portugāle | 81:52 | |
| 22:00 | Itālija – Slovēnija | 77:66 | |
| - | - | - | - |
| 20.06 | 18:15 | Zviedrija – Lielbritānija | 75:66 |
| 18:30 | Portugāle – Čehija | 52:73 | |
| 21:00 | Spānija – Vācija | 79:60 | |
| 21:15 | Melnkalne – Beļģija | 53:87 | |
| - | - | - | - |
| 21.06 | 17:30 | Francija – Šveice | 111:37 |
| 18:30 | Slovēnija – Serbija | 84:69 | |
| 20:30 | Grieķija – Turcija | 72:83 | |
| 22:00 | Itālija – Lietuva | 65:51 | |
| - | - | - | - |
| 22.06 | 16:15 | Zviedrija – Spānija | 75:78P |
| 18:30 | Beļģija – Čehija | 72:60 | |
| 19:00 | Lielbritānija – Vācija | 67:80 | |
| 21:15 | Melnkalne – Portugāle | 49:63 | |
| - | - | - | - |
| 24.06 | 17:30 | Francija – Lietuva | 83:61 |
| 20:30 | Itālija – Turcija | 76:74P | |
| 25.06 | 17:30 | Spānija – Čehija | 88:81 |
| 20:30 | Beļģija – Vācija | 83:59 | |
| - | - | - | - |
| 27.06 | 11:45 | Lietuva – Čehija | 76:81 |
| 14:30 | Turcija – Vācija | 73:93 | |
| 17:30 | Francija – Spānija | 64:65 | |
| 20:30 | Itālija – Beļģija | 64:66 | |
| - | - | - | - |
| 29.06 | 11:45 | Lietuva – Turcija (par 7.v.) | |
| 14:30 | Čehija – Vācija (par 5.v.) | ||
| 17:30 | Francija – Itālija (par 3.v.) | ||
| 20:30 | Spānija – Beļģija (fināls) |
Vēsture
Pirmajos 16 finālturnīros – no 1938. līdz 1978. gadam – Eiropas čempioni noskaidroja apļa turnīrā (round robin). Sākot no 1980. gada, tika izspēlēti pusfināli un medaļu spēles. Ceturtdaļfināli pirmo reizi notika turnīra divdesmit piektajā izlaidumā – 1995. gadā Brno, Čehijā.
Četrdesmitās Eiropas meistarsacīkstes basketbolā sievietēm pirmo reizi notiek četrās valstīs vienlaikus – Čehijā, Grieķijā, Itālijā un Vācijā. Nākamo finālturnīru 2027. gadā uzņems Lietuva, Somija, Beļģija un Zviedrija, bet izslēgšanas spēles notiks Viļņā.
EuroBasket Women medaļnieces un pusfinālistes
| Gads | Pilsēta | Čempione | Fināliste | Trešā vieta | Ceturtā vieta |
|---|---|---|---|---|---|
| 2025 | Atēnas | - | - | - | - |
| 2023 | Ļubļana | Beļģija | Spānija | Francija | Ungārija |
| 2021 | Valensija | Serbija | Francija | Beļģija | Baltkrievija |
| 2019 | Belgrada | Spānija | Francija | Serbija | Lielbritānija |
| 2017 | Prāga | Spānija | Francija | Beļģija | Grieķija |
| 2015 | Budapešta | Serbija | Francija | Spānija | Baltkrievija |
| 2013 | Lille | Spānija | Francija | Turcija | Serbija |
| 2011 | Lodza | Krievija | Turcija | Francija | Čehija |
| 2009 | Rīga | Francija | Krievija | Spānija | Baltkrievija |
| 2007 | Kjeti | Krievija | Spānija | Baltkrievija | Latvija |
| 2005 | Turcija | Čehija | Krievija | Spānija | Lietuva |
| 2003 | Patras | Krievija | Čehija | Spānija | Polija |
| 2001 | Francija | Francija | Krievija | Spānija | Lietuva |
| 1999 | Polija | Polija | Francija | Krievija | Slovākija |
| 1997 | Budapešta | Lietuva | Slovākija | Vācija | Ungārija |
| 1995 | Brno | Ukraina | Itālija | Krievija | Slovākija |
| - | - | - | - | - | - |
| 1993 | Itālija | Spānija | Francija | Slovākija | Itālija |
| 1991 | Telaviva | Padomju Savienība | Dienvidslāvija | Ungārija | Bulgārija |
| 1989 | Bulgārija | Padomju Savienība | Čehoslovākija | Bulgārija | Dienvidslāvija |
| 1987 | Spānija | Padomju Savienība | Dienvidslāvija | Ungārija | Čehoslovākija |
| 1985 | Itālija | Padomju Savienība | Bulgārija | Ungārija | Čehoslovākija |
| 1983 | Ungārija | Padomju Savienība | Bulgārija | Ungārija | Dienvidslāvija |
| 1981 | Itālija | Padomju Savienība | Polija | Čehoslovākija | Dienvidslāvija |
| 1980 | Dienvidslāvija | Padomju Savienība | Polija | Dienvidslāvija | Čehoslovākija |
| - | - | - | - | - | - |
| 1978 | Polija | Padomju Savienība | Dienvidslāvija | Čehoslovākija | Francija |
| 1976 | Francija | Padomju Savienība | Čehoslovākija | Bulgārija | Francija |
| 1974 | Itālija | Padomju Savienība | Čehoslovākija | Itālija | Ungārija |
| 1972 | Bulgārija | Padomju Savienība | Bulgārija | Čehoslovākija | Francija |
| 1970 | Nīderlande | Padomju Savienība | Francija | Dienvidslāvija | Bulgārija |
| 1968 | Itālija | Padomju Savienība | Dienvidslāvija | Polija | Austrumvācija |
| 1966 | Rumānija | Padomju Savienība | Francija | Dienvidslāvija | Bulgārija |
| 1964 | Ungārija | Padomju Savienība | Bulgārija | Čehoslovākija | Rumānija |
| 1962 | Francija | Padomju Savienība | Čehoslovākija | Bulgārija | Rumānija |
| 1960 | Bulgārija | Padomju Savienība | Bulgārija | Čehoslovākija | Polija |
| 1958 | Polija | Bulgārija | Padomju Savienība | Čehoslovākija | Dienvidslāvija |
| 1956 | Čehoslovākija | Padomju Savienība | Ungārija | Čehoslovākija | Bulgārija |
| 1954 | Dienvidslāvija | Padomju Savienība | Čehoslovākija | Bulgārija | Ungārija |
| 1952 | Maskava | Padomju Savienība | Čehoslovākija | Ungārija | Bulgārija |
| 1950 | Ungārija | Padomju Savienība | Ungārija | Čehoslovākija | Francija |
| 1938 | Itālija | Itālija | Lietuva | Polija | Francija |
Izmantotie resursi:
EuroBasket Women 2025 kalendārs, ziņas un rezultāti
Pieci lielie jautājumi: vai Lietuva un Slovēnija trokšņos Eiropas čempionātā?
Lietuva ielozēta B grupā ar Serbiju, Itāliju un Jorgu Dikeulakosu
Portugālei pirmais finālturnīrs vēsturē, Lietuva atgriežas pēc 10 gadiem
EuroBasket Women 2023 arhīvs
