Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:213, Did:0, useCase: 3

Aptauja: Latvijā ģimenes ir pārāk kūtras, lai sportotu

Gatis Druvietis
Gatis Druvietis

Aptauja: Latvijā ģimenes ir pārāk kūtras, lai sportotu
IZM Sporta un jaunatnes departamenta direktore Ulrika Auniņa-Naumova
Foto: Kaspars Krafts, F64

Latvijā ģimenes ir pārāk kūtras, lai brīvajā laikā kopīgi sportotu - vairāk nekā trešdaļa jauniešu brīvo laiku nevelta fiziskām aktivitātēm kopā ar vecākiem un pārējiem ģimenes locekļiem, liecina aptauja, kas veikta Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta informatīvās kampaņas ietvaros, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un sportiskās aktivitātes.

Vairāk nekā trešdaļa - 36% aptaujāto jauniešu atzīst, ka nemēdz pavadīt brīvo laiku, sportojot kopā ar ģimeni. Nedaudz vairāk nekā ceturtdaļa - 27% aptaujas dalībnieku atzīst, ka ļoti reti sporto kopā ar vecākiem un pārējiem ģimenes locekļiem. Kā galvenais iemesls, kāpēc brīvajā laikā ģimenes nesporto, tiek minēts, ka nav izveidojies šāds ieradums - tā atzīst divas trešdaļas jeb 66% no tām ģimenēm, kas brīvo laiku aizpilda ar cita veida aktivitātēm. Otrs izplatītākais iegansts ierobežotajām fiziskajām aktivitātēm ir laika trūkums.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres vietniece Ulrika Auniņa-Naumova: "Viena no mūsdienu sabiedrības aktuālākajām problēmām ir mazkustīgs dzīvesveids, kas grauj veselību tikpat fundamentāli kā smēķēšana un citi veselībai kaitīgie paradumi. Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka mērenām fiziskām aktivitātēm pieaugušajam ir nepieciešams veltīt vismaz vienu stundu dienā. Tomēr pētījumi liecina par pretējo: vairums Latvijas iedzīvotāju - gan pieaugušo, gan jauniešu - brīvo laiku pavada, lasot vai skatoties televizoru. Aptauja parāda tendenci - lēmumus par brīvā laika pavadīšanu sportojot tiek pieņemts kopīgi. Tas nozīmē, ka pietiek kādam no ģimenes ieminēties par iespēju kopīgi pasportot, lai rastos iespēja mainīt ikdienas rutīnu. Prieks, ko sniedz kopīga sportošana, ir labākais arguments, lai veidotu kopīgas sportošanas paradumus. Vienīgā pozitīvā atkarība, ko vēlamies ieviest vairākumā Latvijas ģimeņu - kustēties veselībai kopā!"

Raksturojot sportošanas ar vecākiem un pārējiem ģimenes locekļiem intensitāti, vairums - 43% no tiem aptaujas dalībniekiem, kuru ģimenes tomēr atrod laiku kopīgām fiziskām aktivitātēm, uzsver, ka parasti kopā ar ģimeni sporto salīdzinoši reti - retāk nekā reizi mēnesī. Tikai 14% atzīst, ka fiziskām aktivitātēm ar ģimeni velta vairāk nekā 6 reizes mēnesī. Aptaujas dalībnieku vidū vispopulārākā fiziskā aktivitāte ir braukšana ar velosipēdu vai kopīgas pastaigas brīvā dabā. Populāras ir arī dažādas komandu sporta spēles - basketbols, futbols. Interesanti, ka vairumā ģimeņu par kopīgu nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm, visbiežāk tiek izlemts visiem kopā. Galvenā motivācija laika pavadīšanai kopā sportojot - tas ir veselīgi un jautri. Vairums respondentu uzskata, ka informācija par kopīgām sportošanas iespējām ir pietiekama.

Aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijas jauniešu - interneta lietotāji vecumā no 15 līdz 20 gadiem.

Izmantotie resursi:
www.izm.gov.lv

  -2 [+] [-]

, 2014-07-09 13:45, pirms 10 gadiem
o jā 1000 no 2000000 aptaujā un izdara secinājumus
kā man patīk šitās aptaujas

  +1 [+] [-]

, 2014-07-09 13:53, pirms 10 gadiem
biedrinjsh#15 rakstīja: o jā 1000 no 2000000 aptaujā un izdara secinājumus
kā man patīk šitās aptaujas
bet ko tu piedāvā? visaptverošu referendumu?
starp citu, mēs vairs neesam 2000000, ne tuvu!

  +1 [+] [-]

, 2014-07-09 13:57, pirms 10 gadiem
biedrinjsh#15 rakstīja: o jā 1000 no 2000000 aptaujā un izdara secinājumus
kā man patīk šitās aptaujas
Ja būtu kaut neliels priekšstats par socioloģiju, tad šādas replikas nerastos. NAV jāaptaujā visi sabiedrības locekļi, pietiek arī izveidot reprezentatīvu grupu un tādā veidā izzināt interesējošos jautājumus.

Kas attiecas uz sportu (es teiktu - fizkultūru)... Latvijā IR IESPĒJA nodarboties ar fizkultūru tieši ģimenēm? Nevis tā, ka par sportu uzskata kkādu pastaigu, bet tā, ka var sportot vidē, kas ir piemērota un droša kā bērniem, tā vecākiem?

Savukārt, kad bērni jau ir tīņa vecumā - paskatieties uz vecākiem... reti kuram vecāki ir spējīgi tādā vecumā uz patiešām aktīvu sportošanu (kaut vai to pašu futbolu paspēlēt tā, lai galīgi nekristu ārā no spēles)... šeit pēta nevis problēmu, bet sekas un cenšas to pasniegt kā galveno iemeslu kaut kam...

Problēma ir tajā, ka fiziskā kultūra kā tāda Latvijas iedzīvotāju vidē nav cieņā. Cilvēks, kurš ar to nodarbojas vai, vēl jo vairāk - sporto, tiek pielīdzināts citplanētietim un sabiedrība aktīvi mēģina viņu no tā atrunāt.

Lab Rīgā vēl tas ir so-so, bet ir pilsētas, kur parasts skrējējs ielās ir kaut kas NU TĀDS...vieni viņu apbrīno, citi rāda ar pirkstu, bet vēl citi - bēg prom, sāk stingrāk turēt savas somas/makus utt. Nemaz nerunājot par tiem, kas mēģina savu fizisko formu uzlabot svaru zālē, tie vispār ir norakstāmi elementi, pēc sabiedrības domām... bez maz vai atkritumi.

Daudz foršāk ir stilīgas drēbes, jauns telefons/mašīna, ceļojums uz dienvidiem, kā arī nebeidzami daudzumi apreibināšanās vielu.

Paveicas tiem, kas tiek pareizā kompānijā vai ir gana ietiepīgi, tiem ar fizisko kultūru viss ir ok.

P.S. Tie, kas mēģinās iebilst - nemēģiniet. Tā PATIEŠĀM IR!