Volejbola izlases lielā iespēja

Aizvadītajā rudenī mūsu volejbolisti veiksmīgi startēja EČ 2. kvalifikācijas turnīra kārtā, grupā nodrošinot otro vietu, kas nozīmēja, ka šovasar trešajā sacensību kārtā jācīnās ar turkiem. Šajā valstī pēdējos gados volejbolā (arī pludmales volejbolā) tiek ieguldīti milzīgi naudas līdzekļi, kas gan pagaidām ievērojamus panākumus nav devis.

Turki cīņu ar Latvijas izlasi nodrošināja caur adatas aci, veiksmīgāk nospēlējot savu skatītāju priekšā, varēja būt arī daudz sliktāk. Pretēji mūsu izlasei, kura kontinentā čempionāta finālturnīrā nav piedalījusies kopš tālā 1995. gada, turki spēlējuši pēdējos trijos finālturnīros. 2007. un 2009. gada čempionātos izcīnītas attiecīgi 15. un 13. vieta (trīs zaudējumi trijos mačos), bet pirms diviem gadiem viena uzvara četros mačos, kas devis 11. vietu. Turki pēdējos gados regulāri spēlējuši arī Eiropas līgā, kur tikuši arī pie godalgotā vietām – 2008. un 2010. gadā bronza, 2012. gadā sudrabs (zaudēts vien Nīderlandei). Arī mūsu vīri tā sauktajos „treknajos gados” (2007. gads) ņēma dalību šajā līgā, paliekot pēdējā vietā. Kopš tā laika mūsu valstsvienības sastāvs mainījies minimāli, taču jāņem vērā, ka šī paaudze toreiz tikai tā pa īstam sāka spēlēt.

Ja pieminam abu valstu nacionālos čempionātus, tad arī te priekšā ir turki. Augstākminētais milzīgais finansējums, kas pēdējos gados ieplūst Turcijas volejbolā, ļauj vairākiem vadošajiem turku klubiem regulāri spēlēt Eirokausos, kamēr mūspusē Eiropas līmeņa mači nav redzēti… Te gan atkal nepieciešama viena piebilde – galvenās lomas šo Turcijas klubu rindās spēlē ārzemnieki, kamēr vietējie labākajā gadījumā ir otrā plāna aktieri. Mūsu izlases vīriem gan Eirokausu cīņas arī nav sveša lieta, taču ne pašu klubu rindās. Pēdējos gados spēlējot citu valstu komandās gandrīz ikviens no mūsējiem uzspēlējis Eirokausos, arī Čempionu līgā. Arī Pasaules volejbola izlašu rangā turki ir augstāk - 48. vieta turkiem, 60. – mūsējiem.

Spriežot pēc visa augstākminētā, mūsējiem izredžu ir pamaz, taču dzīvē viss neizskatās nemaz tik peļami. Šī mūsu volejbola paaudze tieši šobrīd ir sasniegusi savus brieduma gadus, un viņu īstais laiks ir pienācis. Lai gan mums ir izteikts komandas līderis Gundars Celitāns, no kura Turcijā baidās ne pa jokam (un pareizi dara), jāsaprot, ka uzvarai vien ar viņa pūlēm būs par maz. Ir nepieciešama īsta komanda, kas Raimonda Vildes rokās šoreiz ir. Ja basketbolisti šādos gadījumos teiktu „tagad vai nekad”, tad volejbolisti ar skaļiem saukļiem nemētājas, visu parādīs sniegums laukumā. Šo rindu autora pārliecība ir sekojoša – ja būs servju uzņemšana, tad arī viss pārējais būs. Komandai ir meistarīgs saspēles vadītājs (Deniss Petrovs), kurš nešaubīgi spēles grožus spēs noturēt savās rokās, turklāt arī uzbrukumā izpildītāji mums pietiek. Ar Turcijas izlasi pēdējos gados spēlēts bieži, un izdevies arī uzvarēt… Pēdējā uzvara mūsējiem pavisam svaigā atmiņā – pagājušajā gadā pārbaudes mačā.

Prognozes, prognozes…

Šoreiz par 99 procentiem piekritīšu savam kolēģim Dainim Āzenam, kurš abu izlašu izredzes vērtē līdzīgi – 50 pret 50. „Ja atbildes mačs risinātos Turcijā, dotu priekšroku turkiem (70 pret 30), tagad izredzes šķiet līdzīgas,” viņš raksta pēdējā „Sporta Avīzes” numurā. Šo rindu autors gan ir nedaudz lielāks optimists. Došu 51 pret 49 par labu mūsējiem. Jāatzīst gan, ka šis viens procents šoreiz laikam ir nedaudz emocionāls vērtējums. Kā, lai neesmu optimists (arī Jānis Matulis tāds vienmēr ir…), šī mūsu volejbola paaudze taču ir pelnījusi vietu EČ finālturnīrā, un arī man pašam septembrī gribētos doties uz Gdaņsku… Jā, tieši šajā Polijas pilsētā spēlēs mūsu volejbolisti, ja spēs kvalificēties finālturnīram. Apakšgrupa jau zināma – B grupā spēlēs mājinieki poļi, kā arī Slovākija un Francija.

Vīri, lai izdodas!