Volejbola izlases bijušais treneris Vasiļjevs - vīlies

7. oktobra rītā ar visai negaidītu paziņojumu klajā nāca Latvijas volejbola federācija (LVF), izplatot informāciju, ka, ņemot vērā atšķirīgo Latvijas vīriešu izlases attīstības redzējumu, (LVF) un Latvijas volejbola izlases galvenais treneris Rainers Vasiļjevs vienojušies neparakstīt jaunu līgumu. Vēlāk kļuva zināms, ka atšķirīgais redzējums ir tikai viens no iemesliem, bet vēl viens – neskaidrības par un ap volejbola izlašu gatavošanās plānam nepieciešamo finansējumu no valsts.

Treneris Vasiļjevs sev izvirzīto darba uzdevumu veica nevainojami. Brīdī, kad viņš stājās galvenā trenera amatā pie Latvijas izlases stūres, no LVF tika saņemts uzdevums kvalificēties 2026. gada Eiropas čempionāta finālturnīram. Jā, grupa kvalifikācijas sacensībās ne pati spēcīgākā, jā, sniegums turnīrā ne pats pārliecinošākais, taču uzdevums izpildīts gan.

‘’Iemesls šķirties (šķiršanās iemesls) ir mūsu dažādie uzskati par to, kā darbs būtu jāturpina. Kad turpināt, ar ko kopā turpināt, kā turpināt… arī jautājumi par atsevišķu spēlētāju izvēli. Es esmu treneris. Ja man ir vīzija, tad es to piedāvāju un tai ticu. Negribu teikt, ka mūsu uzskati krasi atšķīrās, taču vienoties nespējām. Vēl viens iemesls - visas Eiropas čempionāta finālturnīra dalībnieces šobrīd liek kopā savus sagatavošanās plānus, plāno pārbaudes spēles, taču mēs to nevarējām darīt, jo nav skaidrs, kāds būs finansiālais atbalsts no valsts. Ir skaidrs, ka tuvāko nedēļu laikā pārbaudes spēles visas izlases būs saskaņojušas, un pēcāk iekļauties kalendāros būs sarežģīti,’’ klāsta Latvijas vīriešu volejbola izlases nu jau bijušais galvenais treneris Vasiļjevs.

Lai gan nešķiet, ka igauņu volejbola speciālists būtu ‘’uzmetis lūpu’’, priecīgs par šādu pavērsienu arī viņš nav, neslēpjot, ka iniciatīva neturpināt sadarbību nākusi no LVF vadības. ‘’Es izpildīju izvirzīto mērķi, vēlējos kopā ar komandu aizbraukt arī uz finālturnīru, taču viss beidzās šādi… Piekrītu, ka apakšgrupa nebija pati spēcīgākā, taču es atkārtošu – mērķi mēs sasniedzām. Man šī komanda bija kļuvusi ļoti tuva, kopā rādījām labu sniegumu, izdzīvojām labus momentus, bet sadarbības turpināšanai ir nepieciešamas divas puses. Man ir sarežģīti novērtēt šo vilšanos pēc kaut kādas skalas, taču neslēpšu, ka esmu vīlies, jo atkārtošos – man uzlikto mērķi es sasniedzu,” teic igauņu volejbola specialists.

Eiropas čempionāta atlases turnīrā Latvijas izlase dalīja punktus ar Slovākiju (3-1 un 1-3), kā arī divreiz pārspēja Kosovu (3-0, 3-1). Šā gada Eiropas Zelta līgas turnīrā Latvija ar vienu uzvaru sešās spēlēs saglabāja vietu šajās sacensībās arī nākamā gada turnīrā.

Nu jau bijušais izlases vadītājs pauž, ka viņa vadībā Latvijas izlase apspēlējusi igauņus (iepriekš tas nav izdevies bieži), līdzīgi cīnījusies ar pasaules čempionāta pusfinālistiem Čehijas volejbolistiem. “Jā, šogad Zelta līgā mēs nospēlējām ne tās labākās spēles, taču man trūka astoņi, deviņi spēlētāji. Tik mazai saimniecībai tas ir ļoti daudz. Latvijas volejbolā nav tādu rezervju, lai mainoties spēlētājiem, sniegums nepasliktinātos,” klāsta Vasiļjevs, izsakot pateicību federācijas vadībai, ka tā radusi iespēju izlasei spēlēt Zelta līgā, kas nav lēts prieks.

“Pateicos visiem spēlētājiem, ar kuriem man sanāca strādāt. Par šo laiku atmiņas man būs tikai pašas labākās. Esmu pārliecināts, ka spēlētāji no spēlēšanas izlasē tikai iegūst,” teic treneris, kurš, kā pats atklāj, pielicis roku Jāņa Medeņa nonākšanai Rumānijas čempionātā.

Vaicāts par Latvijas vīriešu volejbola vājajām vietām, viņš šo rindu autoram piekrīt par augsta līmeņa cēlāja trūkumu nākotnē (runā, ka Deniss Petrovs spēlēšanai izlasē licis punktu), kā arī Latvijas vīriešu volejbola seno problēmu – servju uzņēmējiem. “Tā bijusi sena problēma, kas lāpīta visdažādākajos veidos, un man izskatās, ka arī tuvākajā laikā tā būs. Es atceros laikus, kad biju Igaunijas izlasē, un Latvijai kvalitatīvu servju uzņemšanu nodrošināja Austris Štāls, Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš. Ja nekļūdos tas bija 2012. gads. Pagājis ilgs laiks, taču Latvijas volejbolam ir tās pašas problēmas,” teic Vasiļjevs.

Vasiļjevs bija desmitais Latvijas izlasi oficiālos mačos vadījušais treneris. Vairāk par viņu izlasi ir vadījis Raimonds Vilde (84 oficiālās spēles), Igaunijas speciālists Avo Kēls (36), Valdis Larionovs (25), Jānis Labucks (18), Polijas treneris Mihals Meško Gogols (17) un Valts Mihelsons (14).