EČ ceļazīmes izcīnīšanā roku pielikušais Egleskalns paliks Grieķijā

Iepriekšējā sezonā Egleskalns Grieķijas vienībai pievienojās sezonas otrajā pusē, palīdzot saglabāt vietu virslīgā, kā arī kaldināt uzvaras pār Grieķijas līgas grandiem. Sezona gan Hermanam padevās raiba, kaut arī viņš pats spēlēja rezultatīvi, labākajā mačā Francijā gūstot 29 punktus, bet Grieķijā vienā spēlē – pat 42 punktus.

“Priekšpēdējo sezonu pabeidzu AAE un noslēdzu līgumu ar vienu no spēcīgākajiem Francijas klubiem “Nantes”. Bija labs piedāvājums, bet vasaras vidū klubs bankrotēja, un paliku bez līguma. Tirgū vasaras vidū nav tik viegli atrast darbu, taču nospēlēju Latvijas izlasē vienu spēli, biju labā formā un gaidīju piedāvājumus. Citā Francijas klubā “Tours” “diagonāle” kanādietis Raiens Skleiters satraumējās, un viņam bija problēmas ar celi. Tika veikta operācija, un bija gaidāms, ka viņš būs atpakaļ laukumā decembrī. Tāpēc klubs mani piesaistīja līdz decembra beigām, lai es palīdzētu komandai. Piekritu, finansiāli viss apmierināja, vieta (Egleskalns klubā spēlēja no 2017. līdz 2020. gadam. – LVF preses dienests) un cilvēki zināmi, tā ka ilgi nedomāju, jo bija jau septembris,” par nokļūšanu Francijas klubā pagājušajā sezonā stāsta Egleskalns.

“Grūti sākām sezonu, nevarējām saspēlēties, bijām priekšpēdējie līgā, kopā ar Kristapa Platača komandu ieņemot divas pēdējās vietas līgā, bet pamazām iekustējāmies. Bija grūti tikt no bedres ārā, bet mums tas izdevās, un, braucot prom no turienes, klubs jau bija labāko trijniekā. “Diagonāle” atgriezās laukumā un labi iesaistījās komandas atrastajā ritmā. Kad braucu prom, komanda jau spēlēja labi, un beigās Tūras klubs kļuva par čempionu,” par sezonas pirmo daļu stāsta Hermans. “Pēc tam bija vairāki piedāvājumi, un Grieķijas variants bija interesantākais. Grieķijā jau biju bijis, arī finansiāli bija labs piedāvājums. Tas ir jauns klubs, kas bija grūtā situācijā. Ieņēma devīto vietu 10 komandu čempionātā, un otro reizi sezonā bija jābrauc un jāglābj komanda. Kopumā viss sanāca labi. Lēnām iekustējāmies, pamatturnīru pabeidzām astotie un spēlējām “play-out” par palikšanu līgā. Šo uzdevumu izpildījām un ļoti labi pēdējos mačus nospēlējām.”

“Pagājušās sezonas beigās uzvarējām gan PAOK, gan “Panathinaikos”, gan “Olympiacos”. Otrajā aplī mēs bijām labāko trijniekā, tomēr beigās vajadzēja spēlēt “play-out”, kas manā dzīvē gadījās pirmoreiz un kas, manuprāt, ir psiholoģiski grūtākas un motivē vairāk.”

“Man līgumā bija opcija, ka, ja klubs paliek virslīgā, man ir iespēja palikt. Izdomāju, kāpēc kaut kas jāmaina? Jā, klubs ir jauns un varbūt organizācijas ziņā vēl nav tik profesionāls, bet finansiāli viņi ir konkurētspējīgi. Atēnas es pazīstu, viss ir diezgan zināms, ar treneri var vienoties, ka manā vecumā treniņi ir mazliet vieglāki, vairāk sevi pataupot spēlēm, kas ietekmē karjeru ilgtermiņā. Prieks un vēlme spēlēt ir, tikai jāmeklē labākie varianti. Sanāca, ka tas bija labākais piedāvājums. Kad palikām virslīgā, biju ar mieru palikt, un arī viņiem patika, kā spēlēju, tā kā tas bija abpusējs lēmums,” par palikšanu klubā saka volejbolists.

Egleskalns tikko kopā ar Latvijas izlasi iekļuva Eiropas čempionāta finālturnīrā, palīdzot komanda kvalifikācijas sacensībās. “Ar Latvijas izlases galveno treneri Raineru Vasiļjevu izrunājām, ka Eiropas Zelta līgā šovasar nespēlēju, bet otrajā izlases vasaras ciklā palīdzu. Ir vēlme vēlreiz aizbraukt uz Eiropas čempionātu, un, ja esmu vajadzīgs, komandai palīdzēšu. Arī pagājušogad gribēju vairāk laika pavadīt ar dēlu un ģimeni, bet Kristaps Platačs saslima, rezerve bija vajadzīga, un spēlē pret slovākiem Jelgavā palīdzēju, komandai svinot uzvaru. Nedēļu notrenējos un ar svaigumu nospēlēju maču pret slovākiem,” par pēdējiem startiem izlasē saka Hermans.

“Mēs neizdarījām to, ko mums vajadzēja izdarīt – paņemt vismaz divus setus, bet orientēties uz uzvaru,” sarunā pēc spēles Slovākijā teica Latvijas izlases diagonālais spēlētājs. “Kā treneris teica, ka mums vēl ir Kosovas kārts azotē. Vakar prasījās lielāka atdeve, ja gribam spēlēt Eiropas čempionātā. Ja mēs tur gribam sasniegt rezultātu, ar šādu spēli nepietiks. Ar tādu Eiropas meistarsacīkstēs nav ko darīt. Bet braukt uz turieni kā tūristam, nav interesanti.”

“Tieši runājām ar treneri pēc sezonas, teicu viņam, ka gribētu pabūt mazliet ilgāk Latvijā. Viņš piekrita, ja piedalīšos izlases darbā. Tāpēc treneris man atļāva ierasties klubā pāris nedēļas vēlāk. Uz Grieķiju braukšu septembra sākumā,” par plāniem saka Egleskalns. “Par kluba plāniem vēl neesam runājuši, bet, skatoties, kādi spēlētāji šogad tiek piesaistīti, kuru vidū ir arī labi ārzemnieki, liekas, ka pieciniekā klubs grib būt, varbūt pat vairāk. Ambīcijas klubam ir. Nevis vienkārši būt turnīra tabulas vidusdaļā, bet cīnīties ar vadošajiem klubiem par tituliem.”

Izmantotie resursi:
https://volejbols.lv/zina/latvijas-...