Kļaviņš: "Nevar viens cilvēks vadīt LFF 20 gadus - jāveicina demokrātija"

Šodien izskanēja informācija, ka esi iesniedzis dokumentus dalībai 2016.gada LFF Prezidenta vēlēšanās. Vispirms pastāsti vispārīgi - ko tieši sagatavoji, kā notika viss process?
Dokumentus iesniedza mani juristi plkst.13:45, LFF uzlika dokumentiem zīmogu, ka saņemts Krišjāņa Kļaviņa pieteikums ar 14 LFF biedru parakstiem [lai pieteiktos LFF Prezidenta vēlēšanām, bija nepieciešami vismaz 10 LFF biedru paraksti - aut.], tāpat apstiprināts mans pieteikums ģenerālsekretāram, ka vēlos kandidēt uz Prezidenta amatu 2016.gada vēlēšanās, kā arī mana darbības programma uz 12 lapām.

Visi paraksti tika savākti decembrī, tātad mēneša laikā - biju, ja skatāmies pēc vecā administratīvā iedalījuma, visos Latvijas novados, atbalsts ir pilnīgi visos novados, Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē, Latgalē. Parakstījuši ir LFF biedri no 1.līgas, 2.līgas un telpu futbola klubs, kā arī vairākas bērnu un jaunatnes sporta skolas.

Saki godīgi, vai bija daudz tādu LFF biedru, ar kuriem sazinājies, bet kuri atteica?
Es nekontaktējos ar pilnīgi visiem biedriem. Uzreiz varu teikt, ka lielākā daļa no tiem, kurus es uzrunāju un ar kuriem es tikos, parakstīja dokumentu, lai dotu iespēju notikt demokrātiskam procesam - lai būtu vairāk par vienu kandidātu. Pašreizējā brīdī tas ir būtiskākais. Biedriem, kuri mani atbalstīja, es uzsvēru, ka šis paraksts nenozīmē, ka obligāti par mani jābalso arī kongresā. Teicu, ka jebkurš var balsot arī par Indriksonu vai par jebkuru citu kandidātu. Svarīgākā lieta ir, lai cilvēkiem būtu iespēja izvēlēties, salīdzināt programmas. Latvijas futbolam tas, ka būs divi vai vairāk kandidāti, ilgtermiņā nāks tikai par labu, jo demokrātija ir viena no tām lietām, kas šobrīd LFF, manuprāt, pietrūkst.

Un nedrīkst būt situācija, kā tagad bija, ka atsevišķi LFF darbinieki zvanīja uz daudziem klubiem un aizliedza parakstīt dokumentu par manu izvirzīšanu LFF Prezidenta amata kandidātam. Tas, manuprāt, ir nepieņemami un apkaunojoši LFF kā organizācijai, ka tajā šādi cilvēki strādā. Domāju, ka šī ir pēdējā reize, kad kaut kas tāds notiek. Jā, var būt viedokļu atšķirības daudzos jautājumos, bet šādas totalitārisma metodes ir absolūti nepieņemamas gan man, gan daudziem cilvēkiem, ar kuriem es tikos visos Latvijas novados.

Kāpēc tik vēlu iesniedzi visus dokumentus? Pirmspēdējā dienā!
Tur ir vairākas lietas, par kurām es publiski negribētu runāt, bet... tās bija bailes, ka varētu notikt pretdarbība pret vairākiem biedriem, kas mani atbalsta. To es absolūti neslēpju un minēju jau, atbildot uz iepriekšējo jautājumu, - šeit ir ļoti nopietna pretdarbība. Nezinu, kāpēc cilvēki [domāta LFF - aut.] tik ļoti baidās, ka viņiem ir tik milzīgi naudas līdzekļi pieejami un viņiem ir iespēja padarīt procesus labus un caurspīdīgus Latvijā. Ja viņi uzskata, ka ir tik labi strādājuši, tad nezinu, kāpēc viņi tik ļoti baidās no konkurences un tā, ka arī kāds cits varētu izteikt savas domas un piedalīties vēlēšanās. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc neveicu savu pieteikumu ātrāk.

Jau minēji, ka LFF darbinieki esot zvanījuši klubiem, lai atrunātu parakstīties par tevi. Kāda tipa pretdarbība vēl ir bijusi? Un varbūt vari nosaukt arī konkrētus cilvēkus, kas darbojas pret tevi no LFF puses?
No LFF puses pret mani darbojas Dainis Kazakevičs, Dainis Gudermanis - tas konkrēti par zvanīšanu. Un, iespējams, Pukinska kungs, bet par viņu es vēl nevaru par 100% pateikt. Tāpat arī LFF pašas augstākās amatpersonas nevēlas, lai būtu jebkāda veida cīņa vai jebkāda veida diskusija.

Cita tipa pretdarbība? Publiskie izteikumi no ģenerālsekretāra [Jāņa Mežecka - aut.], manuprāt, ir diezgan viennozīmīgi. Viņš uzskata, ka viss ir labi un ka vēl 20 gadus Indriksona kungs var turpināt strādāt kopā ar viņu LFF, ka mūsu futbols ir lieliskā pacēlumā. Es tam kategoriski nepiekrītu.

Par tālāko procesu - skaidrs, ka līdz 31.decembrim tiek pieņemti visi iesniegumi un notiks kandidātu akceptēšana vai noraidīšana. Kā tu prognozē - vai tava kandidatūra tiks pieņemta un, ja nē, kas varētu būt tie birokrātiskie iemesli, lai tevi nepielaistu [saruna ar Kļaviņu notika pirms Mežeckis Sportacentrs.com paziņoja, ka LFF Prezidenta vēlēšanās piedalīsies Indriksons un Kļaviņš - aut.]?
Izpētot statūtus, ja LFF balstīsies uz tiem, tad reāli nevajadzētu būt tādiem punktiem, uz kuru pamata mani varētu izslēgt. Tur ir dažas nianses, bet es atļaušos par tām pagaidām nerunāt. Pagaidīšu un ceru, ka demokrātiskais process no LFF puses šajā jautājumā tiks veicināts un es tikšu apstiprināts par kandidātu. Ja nē, tad es katrā ziņā to tā neatstāšu un vērsīšos visās iespējamās iestādēs, lai panāktu taisnību un lai man būtu iespēja kandidēt.

Vai viens no šķēršļiem nevarētu būt tāds, ka vairākus gadus oficiāli neesi bijis iesaistīts futbola procesos?
Nedomāju, ka tas ir arguments.

Vai pareizi saprotu, ka tu prognozē, ka LFF Prezidenta kandidāti varētu būt divi - tu un Indriksons? Citus kandidātus neredzi, neesi neko dzirdējis?
Esmu dzirdējis baumas par vēl vismaz diviem kandidātiem. Varbūt ne TOP klubi, bet Rīgas 13 klubi ir apvienojušies par savu vienu kandidātu un vēl esmu dzirdējis, ka viens no FK "Jelgava" dibinātājiem varētu kandidēt.

Visbeidzot - vai tev pašam vēl ir kaut kas piebilstams par gaidāmajām LFF Prezidenta vēlēšanām?
Man ir nesaprotama šī pretdarbība. Manuprāt, Latvija ir demokrātiska valsts un pēc iespējas ir jāveicina visi demokrātiskie procesi, lai no tā Latvijas futbols iegūtu. Būtu jāveicina demokrātiskas vēlēšanas un jāpanāk demokrātisko procesu turpinājumu, respektīvi, ka viens cilvēks nestrādās 20 gadus un vairāk LFF Prezidenta amatā. Un viena no manas programmas pamatnostādnēm ir varas rotācija - ne LFF Prezidents, ne ģenerālsekretārs nevar strādāt ilgāk par diviem termiņiem, no kuriem katrs ir četrus gadus ilgs. Tas ir tas, ko piedāvāšu no 2017.gada. Ja mani ievēlēs par LFF Prezidentu, to pašu iesniegšu kā priekšlikumu par UEFA un FIFA vadību - divi termiņi un viss.

Pats tagad sagaidīšu savas kandidatūras apstiprināšanu un pēc tam rīkošu preses konferenci par nākamajām lietām un nekavējoties tikšos ar biedriem, lai nākamo četru mēnešu laikā [vēlēšanas notiks 29.aprīlī - aut.] man izdotos sasniegt maksimālu atbalstu un nodrošinātu uzvaru vēlēšanās, lai varētu veikt pārmaiņas Latvijas futbolā, kas ir vitāli nepieciešamas un lai šis nospiedošais futbola budžeta pārākums salīdzinoši ar basketbolu un hokeju (federāciju izpratnē) varētu pārvērsties reālā rezultātā par labu futbolam. Futbolam jāieņem tā vieta Latvijas sportā, kura tam būtu jāieņem.

Šī materiāla pielikumā atrodams arī Krišjāņa Kļaviņa LFF 2016.gada vēlēšanu programma. Kā sarunā ar Sportacentrs.com uzsvēra Kļaviņš, šī vēl nav galīgā programmas versija - tā tiks uzlabota. Kļaviņš atklāja, ka sevišķi daudz jaunu ideju rodas pēc sarunām ar dažādiem ar futbolu saistītiem cilvēkiem, tai skaitā reģionos.