Gauračs: "Pirms spēles bijām kopā, arī traumētie - mums visiem viens mērķis!"

Kā tu domā, vai šovakar guvi zelta vārtus Virslīgā?
Nē, negribas par to pat domāt. Nevienam nav tādu domu, jo priekšā vēl trīs grūtas spēles. Kā redzam, katrs var vinnēt, katrs var zaudēt. Negribas par to [zeltu] domāt. Labi, ka tagad būs [izlašu] pauze - mēs 10 dienās nospēlējām četras spēles. Varēsim sagatavoties spēlei pret "Jelgavu". Redzēsim, kā tur būs.

Pirms šīs spēles savā starpā komandas iekšienē runājāt, ka neizšķirts pret "Riga" arī būtu OK, ņemot vērā situāciju tabulā?
Godīgi sakot, nē. Varbūt kaut kur iekšēji par to domājām, bet savā starpā par neizšķirtu nerunājām. Daudz spēlējām pret "Riga", bija mums uzvaras pret šo komandu un, godīgi sakot, arī šodien gribējām tos trīs punktus.

Kā patīkams revanšs par zaudējumu kausā?
Tas arī, jo jau otro reizi [gada laikā] kausā viņiem zaudējām. Pirms tam Virslīgā viņus vinnējām, bet par zaudējumu kausā bija vajadzīgs revanšs un pozitīvas emocijas.

Pēc sajūtām - kurš izveidoja šodien vairāk momentus? Viņi vai jūs?
Grūti pateikt - manuprāt, spēle bija līdzīga un spēli bija jāizšķir vienam golam, kā arī notika. Jūs, žurnālisti, varbūt, sēžot augšā [norāda uz tribīnēm - aut.], varat labāk pateikt. Man kā spēlētājam laukumā bija daudz cīņas un grūti novērtēt, tiešām.

Pastāsti par rezultatīvo uzbrukumu? Šķita, ka piespēle tavā virzienā būs par augstu.
Mēs ar Jevgeņiju [Kozlovu] esam labi pazīstami un zinu, ja viņš liek bumbu sev pa sitienam ar kreiso kāju, tad sekos kross vai sitiens pa vārtiem. Es kā uzbrucējs standartā devos uz tālo malu un gaidīju tur piespēli. Un viss.

Kāda situācija ir komandas iekšienē? Habeloks ir prom, Vardanjans rezervē, Elvis Stuglis ārpus pieteikuma...
Iekšienē patiešām ir sarežģīta situācija - pieci seši pamatsastāva futbolisti šobrīd ir traumēti. Paši zināt, ka pirmo pusgadu mēs spēlējām ar vienu sastāvu un vācām punktus. Tagad mums sastāvā sakarā ar traumām ir izmaiņas. Bet šodien tie puiši, kas ienāca iekšā, pierādīja, ka var sevi apliecināt un palīdzēt komandai izcīnīt punktus. Tāpat šodien mēs pirms spēles ģērbtuvēs bijām visi kopā - arī traumētie. Mums visiem ir viens mērķis un ejam tam pretī.

Habeloks, cik zinu, ir Ukrainā.
Jā, viņš pagaidām ir aizbraucis uz mājām ģimenes apstākļu dēļ. Redzēsim, atgriezīsies vai nē, pagaidām ar to nodarbojamies [iespējams, problēmas saistītas ar darba atļauju - aut.].

Kā treneru maiņa ietekmējusi komandu? Un vai bija pareizi atbrīvot iepriekšējo treneri, kuru galu galā atzina par mēneša labāko treneri Virslīgā.
Kā komentēt [ilgi domā]... Nekomentēšu varbūt. Šodien vinnējām. Mums ir bijuši trīs labi treneri, katram savs redzējums. Tagad trenerim, kurš atnāca no Lietuvas [Urbons], laika vispār nebija. Mums tagad bija 10 dienas un mūsu situācija... paši zināt, kāda bija - spēle, atjaunošanās treniņš, pirmsspēles treniņš un atkal spēle. Viss! Mēs pat nevaram normāli sagatavoties. Daudz runājam, daudz teorijas, bet īsti padarboties nevaram. Jau čempionāta beigas un nav iespējas daudz ko mainīt.

Bet shēmu jaunais treneris pamainīja.
Drusciņ jā. Viņam pašam, protams, ir savs redzējums. Tagad šī pauze mums patiešām ir vajadzīga, lai sagatavotos. Būs arī pārbaudes spēle.

Pret ko?
Neatceros precīzi, bet, šķiet, pret vienu Lietuvas komandu.

Spēļu intensitāte Virslīgā ir pietiekama?
Būtu godīgi, ja visiem būtu vienāda situācija. Piemēram, RFS pirms spēles ar mums bija daudz lielāka pauze. Situācijas atšķiras. Vieni, kuriem bija paredzēta spēle pret "Babīti", nespēlē un viņiem par nedēļu vairāk laika, lai sagatavotos. Mums tagad šādas pauzes nebija un tagad tikai oktobrī būs divas spēles. Diezgan nesaprotama situācija. Bet principā kā spēlētājs varu pateikt, ka labāk spēlēt nekā trenēties [smaida].

Par laukuma kvalitāti - izlasei šeit vēl jāspēlē ar Andoru, bet laukums šķita ļoti smilšains un brīžiem arī bumba lēkāja.
Viņi šeit apzināti nobēra ar smiltīm un tas pat ir labāk, jo tad kājas turas uz zemes stabilāk. Pirms tam bija ļoti slideni un tas bija riskanti. Šodien, ja vēl būtu drusciņ ar ūdeni noliets, tad būtu pavisam ideāli. Domāju, kad izlase šeit spēlēs, laukuma kvalitāte būs OK. Šodien tā bija laba izeja - nobērt ar smiltīm.

Tu aizvien vairāk piedalies dažādos pasākumos - gan publiskos, gan ar klubu saistītos, klubā tev arī īpašs amats. Kā skaties uz sava kā futbolista nākotni?
Grūti pateikt. Gribu palikt futbolā. Negribu aiziet. Gribu spēlēt, gribu būt futbolā, gribu attīstīt un palīdzēt visās jomās tieši futbolā. Gribu palīdzēt attīstīt Latvijas futbolu.

Futbolu nākamgad spēlēsi?
Jā! Patiešām negribas iet prom, gribas spēlēt. Ceru, ka tīri fiziski to varēšu un turpināšu karjeru.

Ģenerāldirektora amats ir kā nākamais solis karjerā?
Gribu būt futbolā. Ja man piedāvā tādu amatu, negribēju atteikt. Patiešām jau domāju uz priekšu un tas ir kā nākamais solis. Neesmu gados jauns futbolists [martā Gauračam apritēs 30 - aut.] un domāju jau par nākotni.

Galva nekūp? Ir arī daudz papīru darba...
Jā, ir grūti. Man ir laba komanda, brālis palīdz, rekur jau gaida [norāda viņa virzienā - aut.]. Patiešām laba komanda, visi kopā strādājam. Viss būs kārtībā.