Girgensona "ēdienkarte": ledus, vingrošana un TV seriāli…

Šajā hokeja pavasarī, kad Rīgas „Dinamo” komanda sezonu noslēgusi visai laicīgi, vidējā Latvijas hokeja līdzjutēja sirds iepukstas arvien ātrāk brīdī, kad tiek pavēstīts, kurš no izlases līderiem pasaules čempionātā komandai spēs vai nespēs palīdzēt. Girgensona jautājumā skaidras atbildes pagaidām nav arī spēlētājam pašam, tik vien kā milzu piesardzība. „Nav zināms, kad spēlēšu. Viss atkarīgs, cik ātri viss sadzīs un būs simtprocentīga pārliecība, ka savainojuma sekas neradīs problēmas nākotnē,” saka hokejists, kuram visa karjera vēl priekšā (janvārī viņš nosvinēja savu 21. dzimšanas dienu), un, iespējams, šobrīd pat būtu vērtīgāk padomāt par sevi, ne izlasi, taču balsī dzirdams patriotisms Girgensona stilā: „Protams, gribu spēlēt pasaules čempionātā”. Uzreiz gan nākamais teikums, kas rada piesardzību: „Šobrīd visu sadziedēt ir galvenais!” Latvieša ieguldītais milzu darbs viņu atalgojis ar vietu, kur viņš šobrīd atrodas. Kas vēl svarīgāk, paveiktie soļi, kāpjot pa karjeras kāpnēm, bijuši pārdomāti līdz pēdējam, tāpēc arī šobrīd tiek domāts, un tas taču ir tik veselīgi – domāt… Piekritīsiet!

Latvietis no hokeja laukuma ledus pēdējo reizi nokāpa 24. februāra vakarā, kad pēc pretinieka metiena ripa trāpīja Girgensonam pa kāju, un pašā mača viducī mūsu Zemgus bija spiests doties uz ģērbtuvēm. „Trauma bija daudz bīstamāka, nekā bija domāts sākumā,” īsi savainojuma nopietnību raksturo Girgensons, sīkāk tajā neiedziļinoties. Ziemeļamerikā tā ir pieņemts, un latviešu „dūzis” šos noteikumus labi zina. Rīgas ielās dzirdēju runas, ka kājas kauls ir plīsis nepatīkamā vietā, kas arī padara to par krietni nopietnāku, nekā domāts sākumā. To man nav teicis pats Girgensons, taču to neizdomāju arī pats… Nerakstīti likumi tādi ir un paliek!

„Ledus un dažādi rehabilitācijas vingrinājumi, neko citu ar šādu savainojumu nevaru darīt. Tagad man ir ļoti daudz brīva laika. Piestrādāju pie seriālu skatīšanās. Lielāko daļu dienas pavadu pie TV, un jāsaka, ka tā nav tā pati interesantākā nodarbe, ja jādara vairākas nedēļas no vietas,” Zemgus atklāj savu pēdējā mēneša „ēdienkarti”. Nekur tālu no ledus puika nav pazudis, kas ir labi, taču žēl, ka Zemgus šobrīd nav uz ledus, bet ledus milzu daudzumā bieži kūst uz viņa sāpošās kājas. Tāda tā dzīve hokejistam, ledus ir un paliek ledus.

Zemgu nesatrauc arī fakts, ka šajā laikā viņa tālruņa numuru nav atradis ne Kirovs (tas, kurš Lipmans), ne Lielais Māris (tas, kurš Baldonieks). „Ar mani neviens nav sazinājies, bet uzskatu, ka tas ir aģenta darbs,” īss ir Girgensons. Atkal pārdomāta un gudra atbilde, piekritīsiet!