Liela nedēļa futzālā: Rīgas leģenda, Barsas traumu krīze, ambiciozie franči

Elites kārta

Jelgavas grupas kalendārs

Visu "Riga" spēļu tiešraides būs pieejamas portālā Sportacentrs.com un kanālā TV4.

Debijas sezona 2001. gadā – ar Šketovu ierindā
Telpu futbols uz lielā futbola fona, protams, ir salīdzinoši jauns sporta veids, kurā virkne klasisko lielvalstu uzrāvienu sākušas tikai iepriekšējo 5-10 gadu laikā un rangā joprojām atrodas aiz vai tikai nedaudz virs Latvijas, bet Anglija pandēmijā vispār pārtrauca finansēt nacionālo izlasi, kas kvalifikācijā vairs nepiedalās. Pirmais Pasaules kauss futzālā notika 1989. gadā, pirmais Eiropas čempionāts – 1996. gadā, bet pirmās UEFA klubu sacensības jeb UEFA Futzāla kauss sākās tikai šajā gadsimtā – 2001. gadā. Starp 28 debijas sezonas dalībniekiem bija arī Latvijas čempions Policijas FK, kas Budapeštā tikās ar Ungārijas (2:11) un Ukrainas (1:9) klubiem. Simboliski, ka ierindā vēl bija Artūrs Šketovs[1], kurš savulaik ar "Skonto" piedalījās Virslīgas pirmā titula izcīnīšanā, bet šajā gadsimtā vairāk pazīstams kā Latvijas labākais futzāla treneris, ilgstoši vadot ne vien "Rabu" un tagad - "Riga", bet līdz 2022. gada janvārim - arī Latvijas pieaugušo valstsvienību.

Ja klasiskā futbola Eirokausos šosezon piedalījās 234 komandas no 54 UEFA dalībvalstīm, trijos grupu turnīros spēlē 96 klubi, no kuriem lielu daļu veido neliels lielvalstu skaits (35 klubi no piecām valstīm, 52 klubi no deviņām valstīm) un Anglijai grupu turnīros ir pat astoņi pārstāvji, tad futzālā joprojām ir tikai viens turnīrs (Futzāla kauss kopš 2018. gada ir pārsaukts par Čempionu līgu), kurā gandrīz visas valstis pārstāvētas ar tikai vienu klubu. Pagājušajā sezonā piedalījās 56 komandas no 52 valstīm, bet šosezon ir par vienu mazāk, jo bez Fēru salām, Lihtenšteinas un diskvalificētās agresorvalsts nolēma nepiedalīties arī Ziemeļmaķedonija, kas izlašu rangā ieņēma 25. vietu – divas vietas virs mums. Divi klubi Čempionu līgā pienākas tikai četrām valstīm – titula ieguvējas valstij (Spānijai) un vēl trim valstīm pēc izlašu ranga (ranga līderei Portugālei un Kazahstānai, Horvātijai, kuras pavasara rangā bija aiz Krievijas un Spānijas).

Izlašu rangs pavasarī

Arī Čempionu līgas struktūra būtiski atšķiras no lielā futbola. Turnīrs ir sadalīts četrās fāzēs – priekšsacīkstes ar 32 vājākajām valstīm (arī Latviju), pamatkārta divos zaros (no stiprā A zara tālāk soļoja 12 no 16 komandām, no vājā B zara, kurā spēlēja arī "Riga", tālāk tika četras no 16 komandām), Elites kārta ("Top 16") un finālčetrinieks. Un visas fāzes notiek viena apļa sabraukuma veidā – priekšsacīkstes, pamatkārta un Elites kārta izspēlēta jau līdz decembra sākumam, bet finālčetrinieks būs jāgaida līdz pat maijam. Arī izlašu futzālā ilgu laiku kvalifikācija notika viena apļa sabraukumos, bet kopš 2021. gada janvāra beidzot parādījies mājas/izbraukuma spēļu formāts – tiesa, arī ne visās fāzēs.

Eiropas futzālā saimnieko Spānija, kas izlašu konkurencē ieguvusi septiņus no divpadsmit Eiropas tituliem un pusfinālā bijusi visos Eiropas čempionātos, bet klubu futzālā izcīnījusi 12 no 22 tituliem, tostarp iepriekšējos divus – 2022. gadā Rīgā vairāk nekā 8,4 tūkstošu interesentu klātbūtnē tronī atgriezās "Barça", bet pirms gada pendelēs savās mājās pirmoreiz uzvarēja Maļorkas "Palma". Eiropas futzāla grandu statusā līdz ar Spāniju ir arī Lisabonas milži - abos pieminētajos finālos zaudēja 2019. un 2021. gada čempione "Sporting", un abas iepriekšējās bronzas izcīnīja "Benfica". Iepriekšējo septiņu finālu laikā Spānijai ir pieci zelti un divi sudrabi, Portugālei – divi zelti un četri sudrabi, un ārpus šīm valstīm finālu sasniegusi vienīgi 2013. un 2015. gada čempione Almati "Kairat" no Kazahstānas, kas 2019. gadā savās mājās gandrīz 12 tūkstošu skatītāju klātbūtnē ar 1:2 piekāpās "Sporting".

Atgriešanās Elitē pēc septiņu gadu pārtraukuma
Līdz pat pagājušajam gadam, kad "Riga" priekštecis "Petrow" dramatiskā vārtu bilanču rēķināšanā iekļuva pamatkārtā, Eirokausu kārtu bija pārvarējis vienīgi Latvijas titulētākais klubs "Nikars" (tagadējais RFS). Elites kārtu jeb trešo posmu "Nikars" sasniedza četras reizes – pa trim zaudējumiem 2009. un 2012. gadā, 2014. gadā pirmais punkts pret Serbijas "Ekonomac" (5:5) un 2016. gadā pirmā uzvara pār Kosovas "Feniks" (4:3), pirmoreiz Elites grupā nepaliekot pēdējā vietā. "Nikara" kopējā Elites kārtas bilance bija 1-1-10, vārti 23:64, un rezultatīvākie ar četriem vārtiem bija Oskars Ikstens un arī pašreizējais "Riga" kapteinis Maksims Seņs, kurš četras reizes atzīts par Latvijas labāko telpu futbolistu (četras no pirmajām piecām reizēm kopš balvas ieviešanas 2011. gadā).

Rīga ir uzņēmusi priekšsacīkstes, pamatkārtu un pat finālčetrinieku, bet Elites kārta pie mums notiks pirmoreiz – "Nikars" Elites kārtu spēlēja Azerbaidžānā, Spānijā un divreiz Kazahstānā. Starp citu, Eiropas otrā titulētakā komanda "Barça" Jelgavā jau ir spēlējusi, pirms 12 gadiem izcīnot trīs graujošas uzvaras pamatkārtā. "Nikara", kas tūkstoš skatītāju priekšā zaudēja ar 0:12, kapteiņa lomā bija Vadims Ļašenko[2], komandu vēl trenēja Aleksandrs Dibrivnijs, bet Katalonijas kluba labā divus vārtus guva Serhio Losano, kurš togad tika atzīts par pasaules labāko jauno spēlētāju, 2013. gadā par labāko kļuva arī pieaugušo konkurencē un "Barça" pārstāv joprojām, taču nespēlēs savainojuma dēļ.

"Nikara" un Barselonas spēles labākās epizodes skatāmas YT platformā.

Kaut gan telpu futbolā lielvalstu pārstāvniecība ir krietni mazāka, acīmredzama noslāņošanās ir tik un tā. Iepriekšējo sešu sezonu laikā, kad Elites kārta notika bez Latvijas līdzdalības, labāko sešpadsmitnieku sasniedza tikai 20 valstu klubi (divreiz arī Lietuvas "Vytis"/Kauņas "Žalgiris", kas līdz ar Rīgas grandu bruņošanos zaudējis Baltijas stiprākā kluba statusu), bet labāko četriniekā spēlējuši tikai septiņu valstu klubi – desmit vietas Spānijai, septiņas Portugālei, pa divām Kazahstānai un Krievijai, pa vienai Francijai, Beļģijai un Ungārijai.

Valstis sarindotas pēc punktu skaita, spēļu skaita. 2020. gadā pandēmijas dēļ mainījās formāts un labāko sešpadsmitniekā (astotdaļfinālā) bija tikai viena spēle.

Futzāla superzvaigžņu sadursme izpaliks
2022. gada finālčetriniekā spēlēja gan visu laiku labākā futzālista Rikardinju (par labāko atzīts sešas reizes – 2010. gadā un no 2014. līdz 2018. gadam) pārstāvētais Francijas ACCS, gan arī mūsdienu labākā futzālista Ferrau (no 2019. līdz 2021.) pārstāvētā "Barça", taču Rīgā abu superzvaigžņu cīņa izpalika – pusfinālā "Barça" tikās ar Rikardinju bijušo klubu "Benfica" (5:4), bet ACCS zaudēja "Sporting" (2:6). Šoreiz gan izloze Rikardinju un Ferrau klubus saveda kopā, taču jau tobrīd bija skaidrs, ka arī šoreiz Jelgavā viņu dueļa nebūs – augustā brazīlietis otro reizi karjerā savainoja Ahilleja cīpslu.

Ferrau izcilie vārti finālspēlē Rīgā. Video vērojams YT platformā.

Spānijas čempione un pašreizējā līdere "Barça" noteikti būs grupas favorīte, taču Katalonijas milzim sezona sākusies ļoti smagi – ar traku kalendāru, kā jau daudzām Čempionu līgas dalībniecēm, ar traumu epidēmiju un sarežģītām kaujām laukumā, virkni uzvaru izraujot tikai galotnēs un zaudējot vairākām tiešajām konkurentēm. Kopš aprīļa krustenisko saišu plīsumu ārstē jau pieminētais Losano, kurš varētu atgriezties nākamā gada sākumā, un augustā pie nopietnas traumas tika Ferrau, bet tas bija tikai sākums. Krusteniskās saites pamatkārtā saplēsa arī Ferrau aizvietotājs Alekss Jepess (2012. gada labākais jaunais spēlētājs pasaulē), kurš Barselonas dēļ ziedoja ilgtermiņa līgumu Itālijā un pievienojās tikai uz šo sezonu, kas viņam jau ir beigusies. Muskuļa savainojuma dēļ Jelgavā nespēlēs Serhio Gonsaless, pirmajā mačā diskvalificēts būs Brazīlijas izlases spēlētājs Pitu, kuram brīdinājuma gadījumā otrajā spēlē draud atkārtota diskvalifikācija pret "Riga", un neskaidrā statusā uz Jelgavu aizbraukuši tikai nupat lazareti pametušie Mikels Fešass un Mateuss, kurš muskuli savainoja Brazīlijas izlasē, - viņu abu veselības stāvoklis un gatavība spēlēt vēl tiks izvērtēta.

"Riga" superzvaigzne Rikardinju šosezon Čempionu līgā iesitis visās sešās spēlēs, guvis desmit vārtus un tieši Latvijas kluba kreklā Salaspilī kļuva par Čempionu līgas rekordistu[3]. Pirms sezonas viņam bija 49 vārti, par pieciem mazāk nekā līdzšinējam rekordistam – Beļģijas naturalizētajam brazīlietim Andrē Vanderlejam. Simboliski, ka Vanderlejs iepriekšējā sezonā aizveda Lavālas klubu līdz pirmajam Francijas titulam, taču arī viņu mēs Jelgavā neredzēsim – septembrī viņš negaidīti pameta galvenā trenera amatu. Starp citu, piektais visu laiku rezultatīvākais spēlētājs Čempionu līgā ar 44 vārtiem ir Krievijas brazīlietis Sirilu, kurš 2019. gadā trīs vārtus guva Daugavpils "Lokomotiv" labā, bet devītais ar 40 vārtiem ir kādreizējais Portugāles kapteinis Arnaldu Pereira, kurš Latvijā spēlējis gan "Nikarā", gan "Rabā" un kurš palīdzēja Rikardinju pārejā uz "Riga". Rikardinju ar 70 spēlēm ir arī otrajā vietā Čempionu līgas pieredzējušāko futzālistu sarakstā – līderis ar 79 mačiem ir viņa tautietis Žuau Matušs, kurš turpina pārstāvēt Lisabonas "Sporting". Ja Rikardinju neizdosies satikties ar Ferrau un Vanderleju, tad vismaz Jelgavā ieradīsies spēlēm bagātākais treneris Hesuss Velasko, kurš Rikardinju ir trenējis gan Spānijā, gan Francijā un kurš 2008. gadā "Nikaru" ar 8:0 sagrāva pie Itālijas tā laika flagmaņa "Luparense" stūres.

Mazo sporta veidu dzīvošana uz lielā futbola rēķina
Ja lielais futbols ar milzu atrāvienu ir sporta karalis pasaulē, tad telpu futbols neolimpiskā statusa, ko Rikardinju ļoti vēlas mainīt, dēļ joprojām liekams aiz daudziem klasiskajiem telpu sporta veidiem ar ilgstošākām tradīcijām. Spānijai ir spēcīgākā futzāla līga pasaulē, taču tās klubu budžeti svārstās tikai no viena līdz pieciem miljoniem eiro un raidtiesību kopsumma visai līgai ir tikai nedaudz lielāka par vienu miljonu eiro sezonā. Nosacīti turīgākie klubi ar četriem miljoniem ienākumu ir Rikardinju bijušais klubs "Inter" un "Murcia"[4], aiz kuriem stāv nopietni sponsori – Spānijas telekomunikāciju līderis "Movistar" un pārtikas nozares uzņēmums "ElPozo". Šā gada Čempionu līgas uzvarētājas "Palma" budžets iepriekšējā sezonā bijis tikai ap 1,2 miljoniem eiro[5], un 1,2 miljonu ienākumi jaunākajās pieejamajās atskaitēs (par 2021./22. g.) bija arī Barselonai[6].

Taču "Barça" trumpis, protams, ir atrašanās superkluba struktūrā, kurā vīriešu futbola komanda baro visus pārējos atzarus – sākot ar basketbolu, beidzot ar handbolu, futzālu, skrituļhokeju un arī dāmu futbolu, kas gan ir vistuvāk pašpietiekamībai. Tas 1,2 miljoniem ienākumu pretī ļauj likt piecus miljonus lielas algas, kas nebūtu iespējams, ja futzāls dzīvotu tikai pats par sevi. Spānijas līgā tādu piemēru nav daudz – "Real Betis", pagājušajā sezonā arī "Levante", bet Čempionu līgas tendences gan ir citas: kā redzam, dominē "Barcelona", "Sporting", Benfica" struktūras, klāt nācis arī rīdzinieka Seržinju iepriekšējais klubs Beļģijas "Anderlecht", kas pirms gada Elites kārtā kāju priekšā aizlika tieši Barsai. Seržinju uz Eiropu gan pārcēlās tikai janvārī un Elites kārtā nespēlēja, toties piedalījās finālčetriniekā. Spānijas, Portugāles un vairāku citu piemēru dēļ arī "Petrow" un "Nikara" nonākšana lielā futbola klubu struktūrās drīzāk ir tikai likumsakarīga, kas dod pieeju gan lielākiem finanšu līdzekļiem, gan labākai infrastruktūrai, administratīvajiem resursiem un arī fanu bāzēm.

"Barcelona" finanšu rādītāji par 2021./22. g. Pilnu atskaiti skatīt ŠEIT.

Rikardinju 2020. gada janvārī pievienojās ļoti ambiciozajam franču projektam ACCS, kas bija vadībā pandēmijas nepabeigtajā sezonā un 2021. gadā izcīnīja arī pilnvērtīgu Francijas titulu, taču finansiālajā ziņā ambīciju un solījumu bija daudz vairāk nekā pamatotas realitātes. Parādu un grāmatvedības neprecizitāšu dēļ ACCS drīz vien pēc titula tika nosūtīta uz otro divīziju, taču saglabāja lielu daļu sastāva, dominēja otrajā divīzijā un krievu klubu diskvalifikācijas dēļ arī iekļuva Čempionu līgas finālčetriniekā, kur spēlēja arī Rikardinju, kurš nemaksāto algu dēļ izlaida lielu daļu sezonas [7]. Tomēr mēnesi pēc viesošanās Rīgā ACCS tika izslēgta pavisam.

Šovasar no futzāla kartes pazuda arī Francijas pusfināliste "Mouvaux Lille", bet Francijas futzāla stafeti jau bija pārņēmusi "Étoile Lavalloise", kas augstākajā līgā debitēja tikai 2021. gadā, taču pakāpeniski palielināja budžetu (šai sezonai tiek piesaukti 1,3 miljoni[8], ko par 75% veido privāti sponsori) un pārvilināja lielu daļu ACCS zvaigžņu – Francijas izlases līderus Suheilu Muhudinu un Abdesamadu Mohammedu un marokāņus Sufianu El Mesraru, Bilalu Bakalī un Anasu Bakalī, kuri gada laikā aizvadījuši trīs pārbaudes spēles pret Latvijas izlasi (9:2, 7:2, 4:1). Paralēles velkamas arī ar Itālijas futzālu, kas pirms gada zaudēja čempionvienību "Italservice", tādēļ Čempionu līgā piedalījās vicečempione "Città di Eboli" (un pamatkārtā Prienos ar 10:3 uzveica "Petrow"), kas šajā pavasarī beidzot arī izcīnīja savu pirmo titulu. Eboli ienākumi 2021./22. g. no 410 tūkstošiem nokrituši līdz 357 tūkstošiem, bet izdevumi no 456 tūkstošiem samazinājušies līdz 371 tūkstotim[9]. "Riga" prezidents Mārtiņš Petrovs sezonas sākumā, vaicāts par budžetu, nosauca provizoriskus 400 tūkstošus[10].

Futzālisti ar leģionāriem trāpa
Arī bez savainotajām zvaigznēm Jelgavā netrūks spēlētāju, uz kuriem būs vērts skatīties. Portugāles, Brazīlijas, Spānijas, Francijas, Kolumbijas izlašu spēlētāji Barça", Francijas un Marokas izlašu kodols "Étoile Lavalloise", Horvātijas izlases kapteinis Dario Marinovičs un daži Itālijas izlases spēlētāji "Città di Eboli", taču šajā kompānijā pat ļoti labi izskatās arī "Riga" komplektācija. Seškārtējais pasaules labākais futzālists, Eiropas čempions, pasaules čempions, trīskārtējs Eiropas klubu čempions Rikardinju, protams, pats par sevi, taču pieklājīga līmeņa spēlētāji ir arī pārējie leģionāri.

Lai gan pasaules futzālā ilgi dominēja Brazīlija un Spānija, tās nav tikušas jau divos Pasaules kausa finālos pēc kārtas. Toties tajos abos spēlēja Argentīna, kas 2016. gadā Kolumbijā triumfēja, bet 2021. gadā Lietuvā piekāpās Portugālei un Rikardinju, kurš Kauņā, līdzīgi kā Lionels Mesi pirms gada, piepildīja karjeras lielāko sapni. Abos finālos spēlēja Rīgas argentīnietis Kiki Vaporaki, kurš 2016. gada finālspēlē arī guva nosacītos uzvaras vārtus, un 2022. gadā viņš ar Argentīnu arī kļuva par Dienvidamerikas čempionu, pusfinālā pendelēs pārspējot arī Ferrau, Pitu un Mateusa Brazīliju.

Kiki Vaporaki Pasaules kausa finālspēles galotnē panāca 5:2, beigās uzvara ar 5:4. Video skatāms YT platformā.

Vaporaki ir spēlējis "Boca Juniors", Spānijā un Itālijā, kur "Catania" spēlēja kopā ar Nelsonu Lutēnu, kurš ar Rikardinju bija kopā ACCS. Seržinju Brazīlijā tika atzīts par savas pozīcijas labāko spēlētāju un pavasarī ar "Anderlecht" spēlēja Čempionu līgas finālčetriniekā un kļuva par Beļģijas čempionu, cits brazīlietis Talliss Lima ir spēlējis Spānijas un Portugāles augstākajās līgās, bet argentīnietis Dilans Vargass kļuva par Argentīnas čempionu. Ja "Riga" lielā futbola klubs arvien meklē komplektācijas un stratēģijas atslēgu un nespēj milzīgu budžeta pārsvaru Virslīgā pārvērst pārsvarā arī laukumā un tabulā, tad futzālisti šķietami ar ārzemniekiem trāpījuši jau pirmajā bruņošanās piegājienā – visi ir ne vien ar labiem CV, bet Rīgā ieradušies motivēti un gatavi strādāt arī aizsardzībā.

Pirmssezonas mērķi par Elites kārtu "Riga" jau ir izpildījusi – kā prognozēts, priekšsacīkšu kārta pat izvērtās sarežģītāka par pamatkārtu, bet nākamajai sezonai kluba vadība vēlas latiņu celt vēl augstāk un jau tēmēt uz finālčetrinieku (no grupas izkļūst tikai pirmā vieta). Taču būs ļoti interesanti pavērot konkurētspēju jau tagad, īpaši uz sāncenšu sastāva problēmu fona – grupas šķietamie pastarīši varētu būt itālieši, kuriem arī šoruden ir sastāva grūtības (ilgstoši nav spēlējuši Džankarlo Selučo un pamatvārtsargs, kapteinis Karluss Dalsins, iepriekšējā mačā nebija arī Alesandro Patiasa), un arī otrā vieta nešķiet nesasniedzama.

Nenotikusi spēle, nepabeigta spēle un trenera skelets skapī
Čempionu līgas sešās spēlēs "Riga" guvusi 58 vārtus – rezultatīvākais sniegums Eirokausu vēsturē kopš 66 vārtiem 2004./05. g., bet Eirokausu rekords ir 76 vārti 2003./04. g. Vairāk nekā pusi vārtu guvuši četri no pieciem jaunpienācējiem – pa 10 vārtiem Rikardinju un Tallisam, seši vārti Seržinju, pieci Vaporaki un vienīgi Vargass izcēlies tikai vienu reizi. No ierastā sastāva pieci vārti ir arī Latvijas baltkrievam Dmitrijam Kuzminam un vienam no talantīgākajiem vietējiem futzālistiem Artjomam Kozlovskim, taču Latvijas kodols pārsvarā pārstāv RFS, ko trenē arī Latvijas izlases galvenais treneris Vasko Vujovičs, - arī Miks Babris, kurš uz Vāciju aizbrauca no "Petrow", bet atgriezās Latvijā jau kā RFS spēlētājs. Kaut gan vasarā jau pēc pārejas pielaikoja arī "Riga" pludmales futbola komandas kreklu.

RFS pastiprinājusies arī ar diviem brazīliešiem – vārtsargu Enriki un arī Dudu Tabordu, kurš ar 24 vārtiem ir pārliecinoši rezultatīvākais spēlētājs Virslīgā (nākamie ar 11 vārtiem ir kuldīdznieki Kristaps Jansons un Krists Krūmiņš). "Riga" šosezon uzvarējusi abos derbijos, superkausā uzvarot ar 4:1 un Virslīgā – ar 8:2, bet abu Rīgas klubu bruņošanās sāncensība nozīmē to, ka plaisa starp vadošo divnieku un pārējiem kļuvusi vēl milzīgāka. Pret pārējām komandām Rīgas grandu bilance ir 13-0-0, vārti 132:26 un arī bez apakšējo divnieka tā ir 9-0-0, vārti 75:23. Vissīvāk pretī turējusies ar vairākiem veterāniem spēlējošā "Salaspils", kas "Riga" zaudēja ar 4:8 un RFS – ar 2:4. Sestdien "Riga" ceļamaizei pirms Čempionu līgas vajadzēja būt spēlei pret "Rabu"/FPA, kas jau otro sezonu kā vairs nav starp Latvijas grandiem un pirms šīs sezonas apvienojās ar "Futbola parku". Taču spēle nenotika, jo ieradās tikai viena daļa no apvienotās organizācijas, un "Riga" visdrīzāk tiks pie tehniskās uzvaras. Atšķirībā no Čempionu līgas, Virslīgā gan "Riga" nespēlē iespējami labākajā sastāvā – Rikardinju, kurš jau kopš vasaras cīnās ar slimībām un mikrotraumām, piedalījies tikai divos mačos. Piecos piedalījies Vaporaki (divi vārti), četros – Talliss (9), Seržinju (6) un Vargass (4).

Ekrānšāviņš no "Riga Football Club" translācijas.

Negaidīti pavērsieni pirms Čempionu līgas bijuši arī pretinieču nometnēs. "Città di Eboli", kas Itālijas čempionātā ieņem tikai piekto vietu, pirms nedēļas derbijā pret jaunpienācēju "Sporting Consilina" bija iedzinējas lomā ar 1:3, un pusotru minūti līdz beigām, kad čempioni centās atspēlēties, hallē pazuda elektrība[11] – lēmuma par spēles turpinājumu vēl nav. Savukārt "Étoile Lavalloise" galvenais treneris Manolo Moja iepriekšējās dienās kļuva ļoti populārs spāņu un franču medijos, bet ne jau gaidāmās Čempionu līgas dēļ. Spānijā turpinās federācijas bijušā prezidenta Luisa Ruvjalesa skandāla šķetināšana, un TV3 kanālā dokumentālajā filmā "Tas ir beidzies. Ruvjalesa efekts" katalāņu telpu futboliste Marta Kuļado atklāja, ka viņas komandas bijušais treneris 2021. gadā viņai uzmācies un aizskāris intīmās vietās[12]. Vārdu viņa neminēja, taču secināms, ka tas bija Moja. Katalāņu speciālists Lavālas klubu trenēja vēl 2015. gadā Francijas otrajā divīzijā, klubā nesen atgriezās kā sporta direktors, bet pēc Vanderleja atlūguma bija spiests atkal kāpt trenera kurpēs.

⁦WOW ⁦@ricardinho10ofi⁩ ⁦@kikivaporaki⁩ ⁦@futsalzerozero⁩ ⁦@UEFAFutsal⁩ ⁦@futsalplanet97⁩ ⁦@7futsal⁩ ⁦@kajbumba⁩ pic.twitter.com/vrOuhz28DR

— RIGA FUTSAL CLUB (@Rigafutsalclub) November 17, 2023

Izmantotie resursi:
[1] https://www.uefa.com/uefafutsalcham...
[2] https://www.uefa.com/uefafutsalcham...
[3] https://www.uefa.com/uefafutsalcham...
[4] https://www.elconfidencial.com/depo...
[5] https://www.relevo.com/futbol-sala/...
[6] https://www.fcbarcelona.com/fcbarce...
[7] https://sportacentrs.com/futbols/fu...
[8] https://www.ouest-france.fr/sport/f...
[9] https://www.economiaesport.it/2023/...
[10] https://sportacentrs.com/futbols/fu...
[11] https://www.feldieboli.it/blackout-...
[12] https://www.relevo.com/futbol-sala/...