Kazakevičs: "Kādā brīdī ar pumpējamo drezīnu netikām līdzi vilcienam"

Pēc spēles, kurā Rīgas "Daugavai" pie 1:1 netika ieskaitīti vārti, bet beigās dramatisku uzvaru ar 2:1 izrāva "Jelgava", uz preses konferenci neieradās zaudētāju treneris Jurijs Popkovs - kā sacīja kluba pārstāvis, trenerim pēc šāda iznākuma kļuvis slikti ar veselību... Tikmēr "Jelgavas" treneris Dainis Kazakevičs pastāstīja par savu skatīju uz spēli un arī sezonu kopumā.

"Pēc tādām spēlēm ir grūti runāt, jo emocijas un nervi ir palikuši laukumā. Atceros sezonas sākumu, kad 1. aplī ar Rīgas "Daugavu" mums bija liels pārsvars, no 0:2 nokļuvām vadībā ar 3:2, bet pēdējās minūtēs pretēji loģikai zaudējām ar 3:4. Šodien bija pretēji - 1. puslaikā "Daugavai" bija pārsvars gan bumbas kontrolē, gan vārtu gūšanas momentu ziņā, un es nebiju apmierināts ar to, kā nospēlējām šīs 45 minūtes. Ģērbtuvē mums bija ļoti, ļoti stingra saruna, jo tik izšķirošās spēlēs kā šī nedrīkst tā spēlēt. Tas, ka puslaiks bija 1:1, mums drīzāk bija laimīgs iznākums - nedominēja sarūgtinājums par to, ka ielaidām puslaika pēdējās sekundēs.

2. puslaikā mums mazliet izdevās izlīdzināt spēli, kaut gan joprojām bīstamāk uzbruka pretinieki. Skaidrs, ka emociju gamma ir milzīga - no tā, ka varējām zaudēt ar 1:2, ja tiktu ieskaitīti "Daugavas" vārti līdz 2:1 mūsu uzvarai tik svarīgā mačā. Prieks par uzvaru, taču, protams, jāatzīst, ka šajā spēlē mums arī uzsmaidīja veiksme. Tiesa, šosezon bija daudz spēļu, kad bijām labāki nekā pretinieki, bet dabūjām nulle punktus. Šoreiz nevar teikt, ka bijām labāki par pretinieku, kurš (it īpaši 1. puslaikā) spēlēja interesantāk, agresīvāk nekā mēs, bija momenti, kad mūs glāba vārtsargs. Daudzas lietas mani šajā spēlē neapmierināja. Ar "Gulbeni" pēdējā kārtā nospēlējām 0:0 un, lai arī trūka sitienu pa vārtiem, bumbas kontrole, spēle bez bumbas mums bija daudz labākā līmenī nekā šodien."

Ir pretenzijas pret konkrētiem spēlētājiem vai komandas darbībām?
"Ir pretenzijas pret konkrētiem spēlētājiem - kā viņi spēlēja divcīņās. Ir super lieta šis te jaunais statistikas modulis, kur var parādīt futbolistam un teikt: "Cienītais, ja tu uzvari 20% divcīņu, ko tu dari laukuma vidusdaļā? Ja vēl tu esi perfekts ar bumbu, tad daudz ko var piedot, bet, ja tev ne visai sanāk ar bumbu, un tu neuzvari arī divcīņās, tad - ko tu vari?" Tātad par to man bija pretenzijas, kā arī par haotisko komandas darbību 1. puslaikā. Pretinieku spiediena dēļ no savas zonas gājām ārā ar garo piespēli, ļoti haotiski - pat brīžos, kad bija iespēja tikt ārā kombinacionāli, ar piespēli gar laukuma malām. Tā vietā mēs izmantojām tā saukto direct pass, nevarējām ieķerties bumbā un visu laiku iedzinām sevi tādā slazdā, ka nepārtraukti jāaizsargājas un jāspiežas klāt vārtiem. Ne visai man patika, kā nospēlēja centrālās zonas spēlētāji (abi balsta pussargi), gribējās arī aktīvāku malējo spēlētāju darbību."

Cik ātri sapratāt, ka "Daugavas" otrais vārtu guvums nav ieskaitīts?
"Es uzreiz redzēju, ka līnijtiesneša karodziņš ir pacelts. Ziniet, tas ir futbols. Es arī varētu pateikt, ka "Daugava" 1. puslaikā vārtus guva 3. kompensācijas minūtē, lai gan bija pielikta tikai viena, bet tiesnesim ir tiesības pieņemt tādu lēmumu. Loģiski, ja mēs būtu zaudējuši spēli, varbūt arī es te klāstītu, ka tiesnesis tāds un šitāds, bet tās ir spēles emocijas. Tas, ko varu pateikt par tiesāšanu Latvijā - tas ir atbilstošs mūsu futbola līmenim, un principā es šosezon neesmu redzējis nevienu spēli, kurā tiesnesis apzināti kož kādu komandu. Varu apgalvot, ka tiesneši kļūdās, ka varbūt malējie tiesneši nepietiekami bieži asistē galvenajam, bet, ja mēs redzam, ka sešās spēlēs pēc kārtas nevaram gūt vārtus, tad, ko mēs runāsim par tiesnešiem? Ir jātiek skaidrībā par savu spēli.

Tiesneši - tā ir nepateicīga profesija, un es apbrīnoju cilvēkus, kas to darbu dara. Ja futbolists vai treneris var savu sievu vai bērnus pasaukt uz stadionu, lai paskatās, kā viņš strādā vai uzvar, tad es nezinu, vai tiesnesis var pasaukt savu sievu vai bērnus [smejas], jo diez vai tas bērns dzirdēs ko patīkamu par savu tēti. Vai mammu - šodien vienā malā jaunkundze tiesāja. Īstenībā viņas darbība man patika, viņa bija daudz aktīvāka par otru asistentu.

Protams, kad tu uzvari, tu vari filozofēt par šādām tēmām, bet, kad zaudē, tad tev ir emocijas, un viss kūp. Tāpēc nebrīnos, ka kolēģis [Popkovs] šodien neatnāca uz preses konferenci, jo droši vien viņam būtu grūti runāt pēc tādas spēles, kad daudz kas izšķiras, un komanda spēlēja pietiekami labu futbolu. Tāds ir sports."

Teicāt, ka 2. puslaikā izlīdzinājāt spēli, taču no malas izskatījās, ka joprojām vairāk uz uzvaru bija tendēta "Daugava". Vai bijāt mierā ar neizšķirtu rezultātu un vai jau rēķināt punktus un situāciju tabulā?
"Nē, nerēķinājām. Tas, ko jūs redzējāt, ir taisnība. Ziniet, ja tu slikti ieej spēlē, tas ir ļoti grūti kaut ko kardināli uzlabot spēles gaitā. Tas tā ir bieži. Tāpēc ļoti izšķiroši ir spēles sākumi, puslaiku sākumi. Šī spēle parādīja, ka "Daugava" saprot savu spēku - viņu spēks ir uzbrukums. Viņi saprata, ja atdos iniciatīvu un vairāk ar bumbu spēlēs "Jelgava", kļūdīsies viņu aizsardzība. Un viņi bija tendēti, lai gūtu otros vārtus. No manas puses absolūti nebija uzstādījums turēt neizšķirtu - tā vienkārši bija mūsu šī brīža varēšana. Šodien pretinieks visu laiku piespieda kļūdīties un sist ārā bumbu. Laikam uz mums spieda arī atbildība, jo mani spēlētāji šodien bieži, kad varēja pieņemt normālu lēmumu, pieturēt bumbu, piespēlēt, nomierināt spēli, steidzās un sita bumbu kaut kur cīņā. Tādās kritiskās situācijās var redzēt, kurš ir nobriedis un ir gatavs kaut kam lielākam un kuram vēl ir tāls ceļš ejams.

Līdzjutējiem šis čempionāts ir ļoti interesants, savukārt treneriem tas ir ļoti neinteresants, jo tik daudz nervu šūnas, cik esmu sadedzinājis šogad, nekad vēl nebiju sadedzinājis. Arī šobrīd nekas nav mainījies, un četras komandas, kas cīnās par 7. vietu, var finišēt dažādā secībā. Tāpat arī augšgalā, un tas tikai vairo intrigu. Kopējais līmenis, domāju, aug. Varbūt augšgalā mums nav pārāk daudz komandu, kas būtu pārliecinoši spēcīgākas par pārējām un konkurētspējīgas Baltijas līmenī, Eirokausos, bet tieši iekšēji tas līmenis ir ļoti izlīdzinājies, un es uz savas ādas jūtu, ka pēdējos divos trīs gados šis līmenis aug. Agrāk bija divas trīs komandas, kas ir vājākas par citām, un tabula sezonas beigās to rādīja."

Kā gadu laikā ir mainījies "Jelgavas" līmenis?
Ziniet, mūs šogad daudzi lamā. Vairāk vai mazāk tas notiek korekti un pareizi - ja es būtu žurnālists vai līdzjutējs, es arī lamātu, varbūt pat vairāk. Varbūt mēs ar savu ļoti labo startu pirmajā sezonā radījām zināmas ilūzijas - pirmām kārtām paši sev. Domāju, mēs neesam aizvadījuši labu sezonu, un man gribētos būt trijniekā kopā ar "Spartaku" un "Jūrmalu", nevis šajā lejasgala četriniekā. Tā ir mana un spēlētāju atbildība, ka mēs kādā brīdī nesajutām, ka tas vilciens iet ātrāk nekā mēs spējam tikt līdzi ar savu pumpējamo drezīnu...

Drezīna :)

Kopumā uzskatu, ka mūsu līmenis nav mainījies. Mums daudz kas sanāk, kad uzvaram - tad ir citas emocijas, pārliecība. Bumbu, ko viņš šodien sit bailīgi ārā, pēc trim uzvarām mēģinās pieturēt, apspēlēt pretinieku, iesist vārtus. Līmenis nav ne cēlies, ne krities, bet šosezon nespēlējam atbilstoši savām spējām. Rezultātu un vietas tabulā ziņā būtu jābūt mazliet labāk, taču nekādā mērā neredzu, ka mēs šobrīd varētu cīnīties par lielo četrinieku - to no mums varbūt kāds (arī mēs) gaidīja, taču dzīves realitāte ir cita.

Ņemot vērā, ka pretinieku komandai bija Gramovičs [lieliski un bīstami izpildīja soda sitienus], vai nebija uzstādījums 2. puslaikā retāk pārkāpt noteikumus tiešā sava soda laukuma tuvumā?
Pirmkārt, gribu teikt, ka mums nav daudz tehnisku spēlētāju, līdz ar to mēs paši no standartiem bieži neko nespējam izspiest, kamēr "Daugavai", piemēram, ir Gramovičs, Gospodarjs, gruzīns Diakvinišvili.

Uzstādījums bija viens - spēlēt augstāk, spēlēt agresīvi centrālajā zonā un nenovest tos momentus pie saviem vārtiem. Pārkāpumi drīkstēja būt, bet ne pie mūsu soda laukuma, bet gan laukuma vidusdaļā. Ja redzējāt, tad mums bija uzstādījums neļaut viņiem ieskrieties pretuzbrukumos, un mēs uzreiz agresīvi spēlējām taktisko sodu, jo pie mūsu ātrumiem aizsardzībā mēs būtu smagi iekrituši. Protams, bija uzdevums spēlēt uzmanīgi savu vārtu tuvumā, bet... tas neizdevās. Neskatoties uz pozitīvo rezultātu, mums šodien daudz vairāk lietu neizdevās nekā izdevās. Tāpēc patīkami, ka sezonā ir arī tādas spēles, par kurām vari saņemt trīs punktus pat tad, ja vairāk lietu neizdodas nekā izdodas [smaida]. Trenerim jābūt objektīvam - nav tā, ka vienmēr pēc uzvaras viss ir labi, bet pēc zaudējuma slikti. Rīt atjaunosimies, pētīsim video un gatavosimies nākamajai spēlei ar "Mettu", kas mums būs ne mazāk svarīga.