Facebook
GoogleJ. Ikaunieks: "Ja būtu izvēle starp kausu un titulu, abas komandas bez jautājumiem ņemtu titulu"
@agrissuveizda
RFS piecu gadu laikā Latvijas kausa finālā spēlēja jau ceturto reizi, taču pēc svinībām 20-19. un 2021. gadā sekojušas divas neveiksmes pēc kārtas – 0:1 pret "Audu" pirms gada un 1:1, 3:5 pendelēs pret "Riga" šogad.
"Protams, ka ir liela vilšanās. Šobrīd varbūt to vēl īpaši nejūt, bet vakarā, ģērbtuvēs, rīt spēle atmiņās droši vien prātošu, ka vajadzēja vai varēja kaut ko labāk," sarunā ar Sportacentrs.com, "Latvijas Avīzi" un Latvijas Radio teica RFS vienīgo vārtu autors Jānis Ikaunieks.
Kā lielākajā daļā šīs sezonas derbiju, puslaiki ļoti atšķīrās. Šoreiz pirmajā puslaikā labāka bija "Riga", bet sekojošajās 75 minūtēs daudz vairāk uzbruka RFS: "Bijām iedzinējos, vajadzēja atspēlēties, tādēļ arī gājām uz priekšu, bet viņi iesēdās. Sapratām, ka tas ir kausa fināls un atkāpšanās ceļa nav. Pie 0:1 citas iespējas nav - jāmauc uz priekšu. Abas komandas ir līdzvērtīgas. Papildlaikā viņi bija pamatīgi nosēdušies – būtu uzspieduši nedaudz vairāk, varbūt mēs arī būtu iesituši. Nevar teikt, ka kaut kas bijis pelnīts vai nepelnīts. Visas savstarpējās spēles šosezon bijušas 50%-50%, arī šoreiz bija neizšķirts un viss izšķīrās pendelēs. Apsveicam viņus!"
Izlīdzinājumu RFS panāca otrā puslaika kompensācijas laikā, kad Petara Bosančica spēle ar roku soda laukumā tika pamanīta tikai ar VAR palīdzību. Izlīdzinājuma pendeli pamatlaika izskaņā realizēja Ikaunieks: "Spiediens bija, bet centos aiziet, ieelpot un izelpot, visu aizmirst, skatīties uz bumbu, koncentrēties uz bumbu un to stūri – neko [lieku] nedomāt. Vārtsargs var kaut izģērbties pliks, es nereaģēšu." Ikauniekam tika uzticēts arī RFS pirmais sitiens sērijā, un šoreiz viņš pārliecinoši trāpīja otrā stūrī. Pendelēm var būt dažādas stratēģijas, bet Ikaunieks atklāja, ka viņš nav no tiem, kurš sit atkarībā no vārtsarga kustībām vai bezdarbības uz līnijas: "Uz vārtsargu es neskatos – eju un situ. Pirmo pendeli domāju, ka sitīšu savā labajā stūrī. Varu sist abos stūros, man ir diezgan parocīgi – nav tā, ka kāds stūris būtu ērtāks vai neērtāks. Pirmo iesitu un tad domāju, ka otra jāsit kreisajā stūrī un būs vārti. Tā arī darīju. Neko īpaši nedomāju – vienkārši izpildīju."
Vieniem vakar bija prieki, citiem – bēdas, bet abas komandas lieliski saprot, ka kauss nebūt nav sezonas galvenais mērķis: "Ja būtu izvēle starp kausu vai titulu, domāju, ka gan mēs, gan viņi bez jautājumiem ņemtu titulu. Tas ir tituls, tas ir čempionāts, tā ir daudz lielāka iespēja nākamgad tikt grupu turnīrā un viss pārējais, arī budžets klubam. Futbolā čempionāta vērtība neapšaubāmi ir daudz lielāka nekā kausam." Trīs kārtas līdz beigām RFS ir divarpus punktu deficīts, taču Ikaunieks galvu nenokar un tic, ka viss vēl ir iespējams: "Protams! Es ticu. Ir rudens spēles, viņiem vēl ir spēles Hanzā, Valmierā – tur viss vēl var notikt. Tas nav viegli visu laiku atrasties zem spiediena. Tas ir futbols – tikpat labi "Daugavpils" varēja beigās iesist, un 2:0 vietā būtu 0:1. Man ticība ir diezgan liela, un galvenais pašiem izdarīt savu uzdevumu – uzvarēt visās atlikušajās spēlēs."
