Matrevics par izšķirošo pendeli: "Paldies trenerim – izlēmām, ka lekšu tieši tur"

"Emocijas, protams, ir ļoti labas, bet šis vēl nav tas, ko gribam, - šosezon galvenais ir čempionu tituls. Šis ir mūsu otrais mērķis, bet tik un tā jāizbauda arī šis vakars – ļoti patīkami beidzot uzvarēt RFS," 24 gadus vecais Matrevics teica sarunā ar Sportacentrs.com, Latvijas Radio un "Latvijas Avīzi".

Pirmo puslaiku labāk aizvadīja "Riga", nedaudz kuriozā veidā Duglasam Aureliu puslaika izskaņā arī panākot 1:0, bet otrajā puslaikā un pēc tam pagarinājumā pārsvars jau piederēja RFS, bet "Riga" nereti iesēdās dziļā aizsardzībā: "Tāds nebija mūsu plāns, bet īpaši spēles beigās mums radās problēmas ar tālajām piespēlēm, tādēļ treneris izlaida vēl vienu centra aizsargu. Nosedzām visas zonas, un viņiem lielu momentu lāga nebija. Taču visu laiku bija jābūt gatavam jebkurā brīdī iesaistīties spēlē – bija ļoti daudz centrējumu, daudz kvalitatīvu centrējumu, un viņiem ir daudz garu spēlētāju."

Pagarinājumu RFS izrāva otrā puslaika kompensācijas laikā, kad Jānis Ikaunieks pārliecinoši realizēja ar VAR palīdzību nopelnītu pendeli, aizsūtot Matrevicu uz nepareizo stūri: "Mēģināju nolasīt, kur viņš sitīs. Man šķita, ka viņš atvēra ķermeni, lai sistu uz manu labo stūri, tādēļ tur arī aizlecu. Taču ar treneri iepriekš bijām runājuši, ka, ja viņš sitīs, jālec pa kreisi, tādēļ par to nedaudz atvainojos trenerim." Spēles laikā Ikaunieks arī trāpīja Matrevica kreisajā stūrī, bet pendeļu sērijā abi mainīja virzienus – Rihards aizleca pa kreisi, bet Jānis šoreiz sita vārtsargam pa labi un atkal aizsūtīja uz nepareizo stūri. "Ar treneri vienmēr domājam kopīgi kā komanda: runājām, ka [sērijā] Marešam lekšu pa labi, bet pārējos izdomāšu tajā brīdī. Un Marešu arī vienīgo atsitu, vienīgo uzminēju. Paldies trenerim!"

Oktobra sākumā kausu pendelēs ieguva arī "Metta" sieviešu komanda, kas ar Riharda jaunāko māsu Madaru vārtos pārspēja čempionvienību SFK "Rīga" (0:0, 5:4). Madara neielaida trīs no septiņām pendelēm. "Ar viņu bieži runājam, un viņa mani kaitināja, ka man vēl nav Latvijas kausa. Tagad man ir, bet viņai ir jau divi," teica Rihards. Vaicāts, vai viņš sevi uzskata par labu pendeļu vārtsargu, Matrevics atbildēja noliedzoši. "Godīgi sakot, nē. Ja lecu tajā stūrī, kur lido bumba, man to lielākoties vajadzētu atsist, bet ar to man pagaidām kaut kā neveicas. Ar treneri mēģinām atrisināt šo problēmu – tiksim skaidrībā. Bet šodien vinnējām!"

Pēcspēles sitienu sērija nav tikai izdarītie sitieni – tā ir arī liela psiholoģiska spēle un mentāls pārbaudījums, īpaši ilgā un vientuļā ceļa laikā no laukuma centra līdz 11 metru atzīmei. Ja, piemēram, pasaules čempionu vārtsargs Emiljano Martiness ir pretinieku kaitināšanas meistars, tad Matrevics centās nevis apstrādāt sāncenšus, bet gan palīdzēt savējiem: "Tas spēlētājiem vienmēr ir nervozs laiks, gribējās iedot emocijas un tajā brīdī kaut kā mazliet palīdzēt mūsējiem iegūt lielāku pārliecību. Piemēram, Edikam, Eduardam [Dašķevičam] – ļoti jaunam spēlētājam, kuram bija ļoti atbildīgs sitiens, un viņš to arī ļoti labi izpildīja. Mūsējie ļoti labi sevi noturēja tieši psiholoģiskā ziņā. Pretiniekiem neko neteicu – nostājos, izpletu rokas, man šķiet, ka ar to pietika."

Rīgā ieradies kā Latvijas čempions un droši vien ar pirmā numura ambīcijām, gada pirmo pusi Matrevics izlaida traumas dēļ un arī pēc atgriešanās vairākus mēnešus nosēdēja aiz Nila Puriņa muguras, pamatvārtsarga lomu iegūstot tikai septembrī: "Jābūt pateicīgam par to, kas ir. Pēc tādas traumas, nepatīkama gada sākuma. Tas, protams, rada kaut kādas psiholoģiskās šaubas, vai esmu uz pareizā ceļa. Man apkārt ir ļoti daudz labu cilvēku, komandā ir daudz labu futbolistu, kuri palīdzēja. Ir ļoti patīkami, bet gads vēl nav beidzies – vēl ir trīs svarīgas spēles un izlase. Turpināsim strādāt, bet tagad ir emocijas, kuras likt iekšā darbā."

Pašlaik "Riga" tabulā ir divarpus punktu pārsvars (trīs punktu, bet RFS ir labāki papildrādītāji), un, ļoti iespējams, titula liktenis izšķirsies pēdējā kārtā, kurā "Riga" būs jādodas uz Valmieru – pilsētu, kurā RFS nav uzvarējusi kopš 2021. gada maija, bet "Riga" – kopš 2020. gada jūlija : "Nekādu bažu nav. Ja tā būs izšķirošā spēle, brauksim un spēlēsim bez nekādām bailēm. Atceros, kā pagājušajā gadā ar "Valmieru" braucām [uz Liepāju] un kā tam visam piegājām. Nešaubos, ka treneris savāks komandu un labi nomotivēs. No neitrālu skatītāju puses titula izšķiršanās pēdējā kārtā droši vien būtu labākais iznākums."

Iepriekšējā kārtā "Riga" izrāva laimīgu uzvaru Daugavpilī (2:0), bet drīz pēc tam RFS izcili dramatiskā galotnē neticamā veidā ar 5:4 pārspēja tukumniekus: "Sekojām līdzi autobusā. Skraidījām pa autobusu, bļāvām, dauzījām logus - tas bija jau pie 3:2. Vienā brīdī šķita, ka 100% zaudēs punktus, bet beigās jau arī treneris teica, ka mums ir jākoncentrējas pašiem uz sevi. Ja viņi būtu zaudējuši punktus, tas mums būtu neliels bonuss, bet viss tāpat ir mūsu rokās."