Melnās slejas hronists un jefiņa lieta

2011-08-26 13:58 Melnās slejas hronists

Nu, jau pāris mēnešus kā diena kļūst arvien īsāka, vakari - tumšāki, un naktis - melnākas. Un tas ierasti ir laiks, kad dvēsele sāk viegli sanēt arī Melnās slejas hronistam. Vakar viņš ierastajā vakara rutīnā laiski šķirstīja Twitter brīnumvācelītes lappuses, kad uzdūrās kādam armijas veterāna VV ierakstam. Un atmiņā atausa kāda nesen noklausīta saruna...

Melnās slejas hronists, lai arī jau gana padzīvojis un šur tur maķenīt apsūnojis, tomēr ir vīrs ar mūsdienīgu tendenci, un, protams, joprojām nerimtīgu kāri izzināt sporta redzamās un neredzamās straumes. Summējot šos saskaitāmos, jau pirms kāda laika secinājums viņam bija skaidrs - ja tevis nav sociālajos tīklos, ātri kļūsti par dinozauru, kas aktuālajās sarunās netur līdzi ne darba kolektīvā, ne starp večiem krogā, ne pat savā paša virtuvē, kur hronista kundze skaļi jūsmo par feisbukā aplūkotajām ģimenes draugu atklātnītēm no Seišeļu salām. Tāpēc hronists nolēma ja ne ienirt, tad vismaz pa laikam pasnurkelēt šajā paralēlajā pasaulē.

Tiesa, jāatzīst, ka sirdij tuvāka joprojām vecā labā metode - pastaigāties un spicēt ausis. Tā pirms aptuveni mēneša, kad Melnās slejas hronists kādā saulainā dienā laiski klaiņoja un tvēra pigmentu gar sporta zāli V pilsētā, kur tobrīd lāča nagos bija nodoti valsts patriotiskākie oranžās bumbas meistari, viņam neviļus sanāca noklausīties kādu saistošu sarunas fragmentu starp vienu no šīs komandas treneriem un kādu ciemiņu no metropoles Rīgas. Tās centrā - jau pieminētais armijas veterāns VV, kura attiecības ar oranžās bumbas saimniecību pēdējā laikā gan izvērtušās tādas duālas. Un, lūk, kādu gadījumu ar gardu smieklu ciemiņam stāsta treneris.

Mūsu dienvidu kaimiņu pilsētā K, kur nesen uzslieta jauna, glīta zāle ar groziem un grīdu, kur bumbu labprāt piedriblē i nabags, i bagāts, jau ne pirmo vasaru organizējas savdabīga versija par vasaras līgu - sabrauc klubi no malu malām, samērās. Savedējs - kāds vietējais braļuka, kuram tad klubi zvana un stāsta savas fantāzijas - kad, ar ko, kādā apgaismojumā. Lūk, kādu dienu šim ietekmīgajam savedējam telefonā atskanējusi sen pazīstama armijas veterāna balss no Latvijas galvaspilsētas, un vēstījums bijis tiešs: klau, vecīt, uzklausi mani kā draugu - tiem melnbaltajiem no pilsētas R, tiem tu labāk dod kurvīti, kad zvanīs un prasīs. Šādi viņi, un tādi. Un vēl viskautkādi. Ieberzīsies tik...

Melnās slejas hronists pakasīja ar spicās auss, sak - kā tad tā, VV taču sakās esam pašmāju bumbas lielākais patriots! Taču tad padomāja un pie sevis nosprieda - gan jau nu treneris tomēr zina, ko stāsta. Galu galā, sakari Lietuvā labu labie - i viņam, i vēl vienam no kopā trijiem. Noķēris savu pigmentu, hronists atgriezās lielajā pilsētā R, un par dzirdēto sarunu pat mazliet piemirsa - līdz pat vakarvakaram, kad atkal iesnurkelēja Twitter okeānā. Un, skat - no atpazīstamās balss īpašnieka šāds vēstījums: "Skatos Ventspilim labs spelu kalendars Klaipeda, bet ko tad musu cempions? Runajot ka nelaizot viena kluba darbinieka-jefina del!!!" Melnās slejas hronists uz mirkli samulsa. Taču tad atmiņā atplauka fakts - kaut arī nostāk no lielā galda, pēc papīriem VV taču joprojām ir melnbaltais! Un viss sastājās savās vietās. "Visu cieņu armijas veterānam," klusi pie sevis nodomāja hronists. Jefiņš - tik aizkustinoši tiešu un drosmīgu pašvērtējumu no kāda viņam nebija nācies dzirdēt jau sen!

P.S. Ja kāds saskata līdzību ar sevi, lai vaino pats sevi.