Guntars Paste: "Sabalansēts sastāvs, un Krievijas izlase darbojās kā pulkstenis"

Finālspēle nepārsteidza. Somi ir malači - izrādīja labu pretestību. Taču kārtējo reizi pievīla disciplīna, tika nopelnīti nevajadzīgi noraidījumi, un Krievijas izlase četrus no pieciem vārtiem iemeta skaitliskajā vairākumā; atbildīgajos mačos nepieciešams darboties drošāk, lai gan somi sāka aktīvi, dauzīja pretiniekus, gāja divcīņās.

Jau laikā, kad Oļegs Znaroks strādāja pie Latvijas valstsvienības stūres, viņš daudz uzmanības veltīja mazākumam un vairākumam, tāpēc krievu sniegums neizbrīnīja. Un tieši tur meklējams neveiksmju iemesls olimpiskajās spēlēs, jo Zinetula Biļaļetdinovs laukumā izlika piecas zvaigznes, bet neviens nezināja, ko darīt. Krievijas izlasei bija sabalansēts sastāvs: ja uz ledus kāpa Jevgeņijs Malkins, tad blakus bija melnā darba darītājs Nikolajs Kuļomins, vairākumā neatsveramu pienesumu deva Daniss Zaripovs. Gudri komplektēts sastāvs, katrs zināja pienākumus, izlase darbojās kā pulkstenis. Galvenais ir iznākums, bet kurus spēlētājus paņēma, kurus - nepaņēma, vairs nav svarīgi.

Iespējams, nepieciešams piestrādāt vienīgi pie aizsardzības, jo Krievijai pēdējā laikā lielas problēmas sagādā kvalitatīvu aizsargu atrašana. Protams, liels pluss bija izcilais vārtsargs Sergejs Bobrovskis; izbrīnīja, ka vērtīgākā spēlētāja balvu atdeva somam Pekam Rinnem, lai gan parasti pie trofejas tiek uzvarētāju komandas pārstāvis. Taču kopumā ir liels prieks par Krievijas izlases panākumu, jo treneru korpuss ir no Latvijas, apkalpojošais personāls ir no Latvijas - kopumā pieci cilvēki. Krievi bija stiprāki nekā jebkura cita komanda, jo nezaudēja nevienu maču un nevienu punktu.

Ja turpinām par Oļegu Znaroku, tad viņš ir piemērots krievu mentalitātei, psiholoģiski atbilstošs treneris. Citām Eiropas komandām der Teda Nolana stils, kad līdz cilvēkiem var aizklauvēties ar normāliem vārdiem, var ieviest ticību. Taču Oļegs pateiks stiprāk, uzspiedīs rakstura īpašībām, lai spēlētājs zinātu, ka sitas par kolektīvu. Tiesa, Eiropas mūsdienu hokejists ir vieglāk aizvainojams, apvainosies, ja aizsūtīs uz trim burtiem, kamēr krievus ar to vēl var aizķert.

Simboliskajā izlasē iekļautu Krievijas izlases vārtsargu Sergeju Bobrovski (95,0% atvairīto metienu, 1,13 vidēji spēlē ielaistās ripas, divas sausās spēles). Aizsardzībā jāieliek kāds soms, tāpēc lai tiek veterānam Jerem Karalahti (vārti, trīs piespēles, neitrāls lietderības koeficients). Viņam līdzās Matiass Ekholms (divi vārti, piecas piespēles, pozitīvs lietderības koeficients +1), kura vārti garantēja Zviedrija pusfinālu. Uzbrukumā krievi Viktors Tihonovs (astoņi vārti, astoņas piespēles, lietderības koeficients +10) un Sergejs Plotņikovs (seši vārti, sešas piespēles, pozitīva lietderība +7), kā arī Petri Kontiola (trīs vārti, sešas piespēles, pozitīvs lietderības koeficients +3) no Somijas valstsvienības.

Starp pasaules čempionāta pieciem rezultatīvākajiem spēlētājiem ielauzās arī Antuāns Rusels no Francijas izlases, bet viņu spēks slēpās komandā. Pirmā maiņa sastāvēja no līderiem (Rusels, Stefans da Kosta, Pjērs Eduārs Belmārs), vārtsargs Kristobāls Iē bija 70% no panākumiem. Ja labi spēlē vārtsargs, tad met arī uzbrucēji. Un tagad vairs nav ņemamu vai neņemamu komandu. Vēlreiz pierādījās - ja Latvijas izlase netiek ceturtdaļfinālā, tad mūsu vieta ir no devītās līdz 14. vietai. Atkal nedaudz pietrūka, bet tā notiek katru gadu; veicas stiprākajiem.

Protams, varam atkal runāt par tiesāšanu un neieskaitītajiem vārtiem pret Baltkrieviju. Šajā ziņā intervijā labi izteicās Jaromirs Jāgrs, sakot, ka tā bijusi sliktākā tiesāšana viņa karjerā, ka soģi ir amatieri un klauni ar svilpēm. Skaidrs, ka brīnumi ir sagaidāmi arī nākamajā gadā. Atgriežoties pie mūsu izlases, esam desmitajā vai 11. vietā, bet tam nav lielas nozīmes, jo nav ceturtdaļfināla. Ja nav ceturtdaļfināla, tad labi, ka neizkrītam.

Nākamajā gadā grupa būs sliktāka nekā šogad, jo līdzās atrodas Francija, Vācija, kurai šogad zaudējām, un Austrija, kura piedalījās olimpiskajās spēlēs. Spēcīga grupa. Ir jāsavāc pēc iespējas labāks sastāvs, jo nebūs olimpiskais gads, tādējādi citas izlases kļūs spēcīgākas. Nebūs viegli, bet katru gadu nav viegli. Tāpat jāskatās, kurš vadīs Latvijas izlasi, jo arī tas ir svarīgs faktors. Un prognozes ir tikai Kirova galvā.

Viņš meklēs treneri, kuram nevajadzēs daudz maksāt, kuram nevajadzēs maksāt vasarā. Naudas jautājums vienmēr izvirzās priekšplānā. Man viņa lēmumi ir nesaprotami. Piemēram, viņš nesaskatīja treneri Oļegā Znarokā. Toties Krievijas izlase saskatīja, un tagad Znaroks ir pasaules čempions un divkārtējais Gagarina kausa ieguvējs. Ar to viss diemžēl ir pateikts.