Koņevs: "Spēles izskaņā arī mums bija tāda pati iespēja kā "Celtic""

- Laba spēle. Protams, sāpīgi pēdējā minūtē ielaist pretuzbrukumā, bet gribu teikt paldies puišiem, kuri atdeva sevi visu un izpildīja spēles plānu, kādu atbilstoši pretiniekam un savām spējām pieņēmām pirms spēles. Visu spēli pildījām šo plānu, nosedzām abus flangus, kas "Celtic" ir visbīstamākais ierocis, un centra zonas. "Celtic" acīmredzamu vārtu gūšanas iespēju nebija, taču līdz ar 30. numura [Žeremī Frimponga] iziešanu, no kura arī visvairāk bijos un domāju, ka viņš spēlēs jau no paša sākuma, bīstamās epizodes un vārti no labā flanga arī radās. Labi pārgājām pretuzbrukumos, bija labi iedīgļi un pašās beigās mums bija tāds pats moments kā "Celtic" - ja būtu izpildījuši nedaudz precīzāk, viss būtu varējis būt citādi. Taču šā "nedaudz" mums arī pietrūka - varbūt šo 93 miljonu ["Celtic" pamatienākumu budžets 2018./19. g. sezonā - A.S.]. Paldies puišiem, kuri parādīja ne tikai raksturu, bet arī visu savu prasmi un parādīja, ka arī Latvijas čempionāta komanda var spēlēt ar tādiem grandiem kā "Celtic" un pretendēt uz kādu rezultātu.

- Pakomentējiet, lūdzu, sastāva izvēli: Pētersons čempionātā spēlē maz, Debelko pēc savainojuma, Brizola tikai uz maiņu.
- Jau teicu, ka ņēmām vērā pretinieku spēku, un vēl pirms spēles sacīju, ka pret tādu komandu nevaram spēlēt no spēka pozīcijām, kā tas notiek Latvijas čempionātā: ar augstu presingu, lielu bumbas kontroli. Domājām, ka nāksies daudz aizsargāties, un jūs pirmsspēles preses konferencē tieši atzīmējāt, ka Skotijas čempionātā daudz komandu pret "Celtic" spēlē zemā blokā, ko "Celtic" prot pievārēt. Tādēļ tika izvirzīts uzdevums spēlēt vidējā blokā, kur, pirmkārt, ir vieglāk atņemt bumbu, un grasījāmies ar ātriem flangiem pāriet pretuzbrukumos. Tādas epizodes arī bija. Tā kā mums vajadzēja daudz presingot, daudz kustēties un noslēgt zonas, izvēlējāmies Debelko, jo Mbombo un Miloševičs vairāk tomēr ir spēcīgi uzbrucēji, kuri nav tik kustīgi. Diezin vai viņi spētu izpildīt tādu darba apjomu kā Roma, kurš pusotru mēnesi nespēlēja un tikai pirms dažām nedēļām atsāka trenēties kopējā grupā. Dublieros viņš aizvadīja vienu puslaiku un veica sešus kilometrus - bija redzams, ka viņš fiziski ir gatavs. Viņš labi darbojās, piesedza zonas, cīnījās, izprovocēja pārkāpumus, kas arī bija viens no viņa uzdevumiem.

Armandam [Pētersonam] sezonas sākums neizdevās, lai gan pazīstam viņu kā cīkstoni, kurš ies līdz galam. Uzbrukumā viņam [sezonas laikā] bija daudz zaudētu bumbu, tādēļ kādu laiku arī nespēlēja, taču uz sava pašatdeves un rakstura rēķina ieguva optimālu formu - iepriekšējā spēlē pret "Valmieru" viņš laukumā bija labākais. Tādēļ šo vietu atdevām viņam. Savukārt Brizola - Veslijs Nata sevi labi parādīja dublieros, pret "Valmieru" izgāja uz maiņu un iesita, un pret "Celtic" centrālajā zonā mums vajadzēja cīnītājus, kuri varētu piesegt centru un spēli novirzīt uz flangu, kur iedzinām pretinieku slazdos. Arī Veslijs tika galā ar savu darbu. Brizola vienkārši nav tik ražens, viņam šādā spēlē būtu bijis grūti. Šīs izmaiņas sastāvā sevi attaisnoja. Viss, par ko domājām un ko darījām, nospēlēja. Varbūt pietrūka vienīgi ātras pārejas uzbrukumā, taču, visu laiku spēlējot pret presingu un daudz pārvietojoties aizsardzībā, nav viegli veidot uzbrukumus. Gan aizsardzībā, gan uzbrukumā lieliski nospēlēja Rožers, arī Volodja Kamešs - bijām tādā pašā situācijā kā pirms gada pret "Kobenhavn", kad piesedzām zonas un ar ātru pāreju uzbrukumā guvām vārtus.

- Pirms gada tieši pēc Eirokausiem komanda iekrita bedrē. Ko esat mācījušies no tās pieredzes?
- Kaut kā neatminos, ka mums būtu bijusi bedre. Tas bija jau vēlāk - pēc izlašu pauzes, kad uz izlasi aizbrauca ļoti daudz spēlētāju. Tā gadās, kad komandu nākas sadalīt vairākās daļās. Toreiz devāmies uz Kipru, trenējāmies un atgriezāmies tikai trīs dienas pirms [oktobra] spēles pret "Ventspili" [1:2] - klimata maiņa, tāpat jau jutu, ka komanda psiholoģiski jau pāragri bija kļuvusi par čempioni, sākās neizšķirti. Tas nebija saistīts ar Eirokausiem. Tieši pretēji, pēc Eirokausiem puišiem bija pacēlums. Ja ne šīs pauzes, domāju, ka tādu kritumu nebūtu bijis.

- Runājāt par vidējo bloku, tomēr brīžiem sēdāties ļoti zemu. Tas notika psiholoģiski - rezultāta un cerību noturēt 0:0 dēļ?
- Nē, domāju, ka vienkārši pretinieks piespieda nosēsties. "Cetic" ir "Celtic", ātra saspēle ar vidējām piespēlēm, uzbrukuma virziena maiņas - tas viss lika mums nosēsties. Tomēr tādu brīžu bija tikai kādi 2-3, citādi komanda pildīja plānu. Jau iepriekš runājām, ka, ja sēdīsimies ļoti zemu, var rasties lielas problēmas ar viņu garajiem spēlētājiem, standartsituācijām. Tas varēja būt ļoti bīstami. Tā sēsties piespieda spēle.

- Kononovs šai spēlei deva kādus padomus, vai komandu gatavojāt tikai jūs?
- Ar viņu runāju, un viņš novēlēja panākumus, labu spēli. Izstāstīju aptuvenu spēles plānu, sastāvu.

- Vēl pēdējais jautājums par sastāvu - pamatsastāvā bija pieci Latvijas spēlētāji, tikai seši ārzemju, kaut gan jums ir maksimālie 15 leģionāri, kuri vēl mainījās un realitātē šosezon bija vairāk par 20. Kādēļ tik daudz ārzemnieku, ja viņi nespēlē?
- Arī es, kad rakstīju [sastāvu], skatījos, ka mums ir pieci vietējie. Kopenhāgenā pēc pēdējām maiņām spēlēja pat astoņi. Par izvēli jau teicu - mūsu flanga spēlētāji nav pārāk ātri, bet gan ir tehniski un atbilst drīzāk kombinacionālam stilam. Maiks [Mikaels Žordans], varbūt Dariu [da Silva], bet viņš visu laiku pārtur bumbu, arī Hora nav tik ātrs. Mums ir tikai divi [ātri malējie spēlētāji] - Kamešs un Rožers. Vēl šajā pozīcijā iespēlējām arī Fjodorovu, taču Vladam pašlaik ir vai nu kritums, vai kaut kāds pārliecības zudums - ļoti daudz brāķa. Tādēļ pieņēmām šādu lēmumu, kas, manuprāt, bija optimāls.

- Vai visi spēlētāji paliks arī sezonas turpinājumā? Vai kāds dosies uz Kipru?
- (Koņevs iesmejas) (Preses sekretāra atbilde - visi pagaidām paliek komandā, arī es)