Kurš ieņems Štelmahera vietu? Meklējam vīriešu basketbola izlases treneri

Kārlis Muižnieks
Laiku pa laikam parādās ar savu viedokli par aktualitātēm basketbolā, tad nu jādomā, ka būtu gatavs ne tikai runāt, bet arī strādāt. Ir iepriekšējā pieredze darbā ar izlasi, pie tam laikā, kad tajā spēlēja iepriekšējās paaudzes zvaigznes (Biedriņš, brāļi Valteri u.c.). Rezultāti finālturnīros bija visai bēdīgi, bet kopš tā laika guvis panākumus Polijā un Ukrainā. No darba klubā brīvs, varētu mesties izlases procesos ar pilnu jaudu.

Jānis Gailītis
Labākās Latvijas komandas galvenais treneris. Visai regulāri, īpaši šajā sezonā, izcīna uzvaras pār komandām ar stipri lielākām iespējām. Sācis kā spēlējošais menedžeris, nodarbojies ar video skautingu, bijis vadošais asistents un tagad ir galvenais, kurš turklāt arī veic skrupulozu spēlētāju atlasi - izieta pilna attīstības trepīte. Gailīša trenera kvalitātēs redzama nepārtraukta attīstība, kļuvis nosvērtāks nekā iepriekš. Treneru štābā varētu piesaistīt kādu pieredzējušāku kolēģi konsultanta vai asistenta lomā. Nepamet sajūta, ka vēl pāris sezonas vajadzētu apbružāties Eiropas klubu basketbolā.

Andrejs Lēmanis
Būtu ļoti muļķīgi, ja šādā sarakstā nebūtu Andreja Lēmaņa vārds, jo visiem zināms, ka LBS jau Roberta Štelmahera laikā uzsāka dialogu ar šo latviešu izcelsmes austrāliešu treneri. Lēmaņa CV ir iespaidīgs ieraksts - sešus gadus vadījis Austrālijas izlasi (citiem vārdiem - strādājis ar pasaules basketbola superzvaigznēm), izcīnot ceturto vietu Rio olimpiskajās spēlēs un ceturto vietu 2019. gada Pasaules kausā. Būs tādi, kas teiks: “Izgāšanās! Ar tādu sastāvu netikt līdz medaļām!” Sportacentrs.com priekšgājējs eSports.lv jau 2008. gadā parunājās ar Lēmani, un sarunā speciālists atzinās mīlestībā Eiropas basketbolam un Latvijai. Vai šīs rozā brilles paliktu uz deguna arī tad, ja nāktos strādāt kvalifikācijas logos ar spēlētājiem, kuri nespēlē Eiropas un ASV augstākajā līmenī?

Andrea Trinkjēri
LBS ģenerālsekretārs saka: “Ja gribam ārzemnieku, viņam jābūt galvas tiesu pārākam par vietējo.” Lai atvaino visi pašmāju speciālisti, bet Andrea Trinkjēri darbu saraksts tomēr ir jaudīgāks. Bija kandidāts jau 2019. gadā, taču vienoties neizdevās. Dzirdētas dažādas atsauksmes no tiem, kas ar viņu sastrādājušies - no “fantastisks basketbola prāts” līdz “ļoti odioza personība”. Ir tikai viena maza problēma - Trinkjēri ir aizņemts darbā Minhenes “Bayern” jeb klubā, kas piedalās Eirolīgā, līdz ar to itālietis kā pilnvērtīgs treneris visa cikla garumā nav reāla kandidatūra. Ja vien LBS nav gatava nolikt divus naudas maisus - vienu, lai izpirktu Trinkjēri līgumu; otru - lai trenerim darbs ar svešzemju izlasi būtu lielāka motivācija nekā iespēja cīnīties par Eirolīgas virsotnēm klubā, kas piedāvā tam atbilstošu nodrošinājumu.

Zorans Lukičs
Sen Latvijas izlašu basketbolā nav bijis neviens serbs (sveicieni Trajkovičam, Jankovam un pārējiem). Ja vēl nav, tad Zoranam Lukičam vajadzētu būt Ņižņijnogorodas apgabala goda pilsonim. Šīs pilsētas komandā sāka darbu 2008. gadā un sešu sezonu laikā no Krievijas pēc spēka otrās līgas aizveda komandu līdz ULEB Eiropas kausa pusfinālam un VTB līgas finālam, tādējādi nodrošinot ceļazīmi uz Eirolīgu. Pats gan iespēju debitēt Eirolīgā nomainīja pret peļņas braucienu uz Bandirmu, tādējādi ļaujot Ainaram Bagatskim atgriezties Eirolīgas treneru kopienā. Vēlāk Ņižņijā atgriezās kā sporta direktors, taču 2017. gadā izspēra no galvenā trenera krēsla Artūru Štālbergu un atkal iesēdās tajā pats. Lukiča komandas spēlē agresīvu, pretiniekiem pretīgu basketbolu, bet ar vidusmēra līmeņa spēlētājiem sasniedz pieklājīgus (nejaukt ar - ļoti labus) rezultātus (pērn Čempionu līgas astotdaļfināls, šosezon 4-2 grupu turnīrā, bet VTB līgā raksta tapšanas brīdī 8-6 un 5. vieta).

Ramūns Butauts... Rims Kurtinaitis
Ja pieminam serbus, nedrīkstam neminēt arī brāļus lietuviešus, kuriem bijusi pieredze darbā pie ziemeļu kaimiņiem dažādos līmeņos. Ja ārzemniekam jāpazīst vietējie spēlētāji un arī treneri kā potenciālie asistenti, tad labākas kandidatūras par Butautu nav. Ilga pieredze klubos, Latvijas čempiontituli, pamatotu cerību pilni starti Eiropas turnīros. Kā Lietuvas izlases treneris izcīnījis Eiropas bronzu un ceturto vietu Pekinas olimpiādē. Neilgais darbs ar Libānas izlasi noteikti bija aizraujoša pieredze. Taču profesors Butauts šobrīd vada treneru attīstības programmu Lietuvā un runā, ka kandidēs federācijas prezidenta vēlēšanās. Butauta čoms Kurtinaitis gada sākumā atkal kļuva par bezdarbnieku. Īsi jau pastrādājis Latvijā (VEF 2010/2011), trīsreiz izcīnījis ULEB Eirokausu (2009, 2012, 2015), ir svaiga pieredze Eirolīgā. Latvija var piedāvāt vadīt komandu bez Alekseja Šveda sastāvā.

Žuans Penjarroja
Kas? Jā, Žuans Penjarroja. Visi dievina spāņu basketbolu, viņi spēlē ātri, skrien un met, un atkal spēlē ātri, atkal skrien un atkal met. Tā, kā oranžo bumbu spēlē arī latvieši. Penjarroja aizveda Andoras komandu no Spānijas 3. līgas līdz ACB sestajai vietai un dalībai ULEB Eirokausā. 2019. gadā pārņēma Burgosas komandu un jau pirmajā sezonā aizveda Spānijas vidusmēra komandu līdz ceturtajai vietai ACB un uzvarai FIBA Čempionu līgā. Pavisam drīz viesosies Rīgā, jo VEF Top16 kārtā ielozēta vienā grupā ar Penjarrojas vadīto komandu. Izskatās, ka kaut ko dara pareizi, būtu vērts noskaidrot, ko un kā to paveikt arī Latvijā. Treneru štābs Penjarroja, Gailītis, Mazurs, Visockis-Rubenis - mūsdienīgi domājošu basketbola prātu savienojums, kuri pie tam prot uzturēt labas attiecības ar spēlētājiem.

Žans Tabaks
Kaspars Cipruss nenoliedz - šis horvātu speciālists ir starp uzrunājamajiem kandidātiem. Par to, ka no Rolanda Freimaņa un Jāņa Bērziņa Tabaks var izdabūt rezultātu, nav šaubu - to rāda Tabaka vadītās “Zelona Gura” komandas sezona VTB līgā un Polijā. Un tas ir labi, jo izlases kontekstā šie abi spēlētāji pēdējos gados nav tikuši pie lielas teikšanas. Vai Tabaks spētu izdabūt to arī no pārējiem? Droši vien nedrīkst paļauties uz divu spēlētāju viedokli, un spečukiem jāveic padziļināta analīze. Nule kā noslēdzis darbu Slovākijas izlasē, pret ko Latvijai var sanākt spēlēt Pasaules kausa priekškvalifikācijā. NBA un Eirolīgas čempions kā spēlētājs, 1992. gada Barselonas spēlēs Horvātijas sastāvā zaudēja tikai ASV sapņu komandai. Kā treneris strādājis dažādās pozīcijās ACB līgā un Eirolīgā. Jautrs fakts - ar savu 213 cm stāvu būtu garākais treneris Latvijas izlases vēsturē.

Ertugruls Erdogans
Vieni saka, ka bez maz raujoties strādāt ar izlasi, citi - ka koncentrējas uz klubu karjeru. Ģenerālmenedžerim jānoskaidro, kā tad īsti ir. Ak, jā, pareizi, mums ģenerālmenedžera nav. Lielākos panākumus guvis, strādājot kā asistents (vairāki Turcijas tituli un 2010. gada Pasaules kausa sudrabs). Kā galvenais divreiz bijis turku granda “Fenerbahce” pagaidu treneris, un 2010. gadā šādā pozīcijā aizveda komandu līdz čempiontitulam Turcijā, tātad īsā laika posmā spēja savākt iepriekš sabojātu komandu. 2012. gada jūlijā pagarinājumā apspēlēja Štelmahera vadīto U20 izlasi Eiropas čempionātā, bet Turcijas pieaugušo izlasē bija asistents ne tikai 2010. gada Pasaules kausā (sudrabs), bet arī trijos ļoti neveiksmīgos finālturnīros (2011. gadā 11. vieta, 2013. gadā - 17. vieta, 2017. gadā - 14. vieta). Pēdējā no tiem dabūja pa muti arī no Bagatska, Porziņģa un Latvijas. Pāris pēedējos gados vadīja “Galatasaray”, kas šosezon ar ambīcijām ienāca Čempionu līgā, bet sāpīgi piezemējās uz muguras (1-5 un pēdējā vieta grupā, zaudējot arī dāņu “Bakken Bears”). Tiesa, Erdogana pirksts pie tā netika pielikts vairāk par pirmssezonu, jo tika atbrīvots jau pirms Čempionu līgas starta - pēc pieciem zaudējumiem pirmajās septiņās Turcijas līgas spēlēs. Taču “Žalgiris” vasarā esot Erdoganu izskatījuši kā kandidātu sava lepnuma trenēšanā - LBS jāzvana Pauļum Motejūnam, iespējams, lietuvieši zina kaut ko vairāk.