Zubs: "Pirmajā spēlē viegli guvām četrus vārtus, bet ne šodien - "Metta"/LU kļuvusi bīstama"

Andris Riherts, "Mettas"/LU galvenais treneris: "Labs laiks, arī diezgan labs futbols - biju domājis, ka viss būs nedaudz lēnāk, kaut gan [sākotnēji] spēle bija palēna, bet tad tiesnesis to paātrināja un emocijas uzvirmoja. Tas laikam nospēlēja par labu pretiniekam kaut kādā mirklī - mēs tomēr esam nedaudz jaunāki, karstasinīgāki. Taču tas nenoņem atbildību par šīs dienas rezultātu 0:1. Pirms spēles ģērbtuvēs arī teicu, ka šādā spēlē likteni var izšķirt standartsituācija. Mums bija līdzīgi standarti, taču mēs [tikai] vienreiz trāpījām rāmī, tomēr šis sitiens nebija grūts vārtsargam. Šobrīd mūsu ielaistos vārtus neesmu redzējis, bet liekas, ka tā bija sava veida kļūda - ar labo kāju apkārt sieniņai... bieži tādus vārtus neredz. Katrā ziņā Kazačoks ir meistarīgs, mēs to zinājām. Tas arī izšķīra spēli. Kad iemācīsimies tādas spēles uzvarēt, tad visdrīzāk būsim krietni augstāk nekā šobrīd. Spēlētājiem nevaru pārmest par pašatdevi un vēlēšanos. Principā līdz pēdējai minūtei bija intriga, kā spēle beigsies - "Spartaka" uzvara, neizšķirts vai varēja pagriezties arī vēl tālāk. No sākuma bija jāizlīdzina rezultāts."

Mareks Zubs: "Mums tas bija ļoti sarežģīts pretinieks. "Metta" šodien Jūrmalā ieradās ļoti labi taktiski sagatavojusies. Viņi mēģināja slāpēt visas mūsu stiprās puses un viņiem bija puiši, kuri spēja skriet ātri gandrīz visas 90 minūtes, tā ka mums klājās grūti. Otra lieta no mūsu skatu punkta - mēs joprojām ne pārāk labi jūtamies uz dabīgās zālītes. Šai ziņā no saviem spēlētājiem šodien sagaidīju vairāk. Taču varēja viegli pamanīt, sevišķi pirmajā puslaikā, ka daudziem mūsu spēlētājiem bija problēmas kārtīgi kontrolēt bumbu, noķert īsto brīdi, kad jāiespēlē bumba. Tie bija mīnusi mūsu šīs dienas sniegumā. Taču kā vienmēr šādos mačos, kad nevienai komandai nav pārāk daudz momentu, likteni var izšķirt viens standarts vai viena kļūda. Šodien tā arī bija. Mums ar realizēto standartsituāciju, protams, nedaudz paveicās, jo pretinieku vārtsargam bumba jau bija praktiski rokās. Taču šādās spēlēs vieni vārti visu izšķir. Vēlos apsveikt pretinieku treneri, jo biju pārsteigts par "Mettas" spēli. Pirms šodienas mača centāmies analizēt mūsu pirmo savstarpējo spēli, kurā mums bija viegli gūt četrus vārtus [4:2]. Tomēr šodien tas bija absolūti grūti un pretinieks šodien bieži vien mums bija bīstams. Manā skatījumā pretinieks šodien bija ievērojami progresējis. Šādā situācijā esam sevišķi priecīgi par iegūtajiem trim punktiem."

Pirmajā puslaikā saglabājāt disciplīnu, pretiniekam bija maz iespēju. Kāpēc otrajā puslaikā pie normāla rezultāta 0:0 zaudējāt galvas un brīžiem skrējāt uz priekšu, atstājot aizmugurē brīvās zonas?
Riherts: "Nepiekritīšu. Cik tad bija tie momenti?"

Tīro momentu varbūt nebija tik daudz, bet bija bloķēti sitieni un bija brīvās zonas.
Riherts: "Tāpat bija arī pirmajā puslaikā, vienkārši [pēc pārtraukuma] ātrumi palika lielāki. Domāju, pirmajā puslaikā abas komandas spēlēja piesardzīgāk. Arī "Spartaks" [pirmajā puslaikā] apgriezienus neieslēdza. Viņi spēlēja uz savu drošo variantu Jevgeņiju Kozlovu, bet citādā ziņā bija droša spēle. Jā, vienā mirklī [otrajā puslaikā] bija piecas minūtes, kad viens, otrs, trešais, ceturtais skrien [turp atpakaļ], bet par to mēs arī runājām - ka būs tāds mirklis spēles laikā. Galvenais bija vispār nepazaudēt galvu. Kā jau teicu - komanda ir diezgan jauna un tā vēlēšanās sit pāri reālās situācijas izvērtēšanai. To spēlētājiem nevar pārmest - labāk lai viņi ir motivēti un, teiksim, pat sarkani dažos mirkļos nekā balti un ģībst zemē. Tādu jau vairāk nepiecelsi."

Ja video pārliecināsies, ka ielaistajos vārtos tīrākā vārtsarga [Grigorjeva] kļūda, vai dosi viņam iespēju arī nākamajā spēlē?
Riherts: "Paskatīsimies, visu nevar novelt uz vārtsargu. Treneris spēlētājiem teica, ka spēli var izšķirt standartsituācija - mums nebija mazāk iespēju gūt vārtus no standartiem. Iepriekšējā spēlē pret "Ventspili" standartu realizējām - jāturpina tas darīt, ja gribam parādīt, ka mums ir kvalitātes un lai būtu augstāk nekā esam šobrīd."

Seribam bija uzdevums spēlēt individuāli pret ātro Jevgeņiju Kozlovu?
Riherts: "Jebkuram spēlētājam, esot pret Jevgeņiju Kozlovu, bija uzdevums spēlēt pret viņu individuāli, jo "Spartaks" ļoti daudz uz viņu daudz spēlēja. Kabelo [Seriba] tiek galā, arī iepriekšējā spēlē viņš tika galā. Viņam ir labas kvalitātes, tādas pašas ātruma īpašības."

Šosezon ne reizi neesat iztikuši bez ielaistiem vārtiem. Vai ir vajadzīga viena šāda sausā spēle, lai iegūtu turpmāku pārliecību?
Riherts: "Sausās spēles nozīmē, ka ir iegūts vismaz punkts - te var piekrist. Mums noteikti vajag izjust, jo tā ir patīkama lieta, kad tu neesi ielaidis. Ja vēl gūsti vārtus, super! To arī mums novēlu jau nākamajā spēlē."

Zāliena ne pārāk labā kvalitāte bija pārsteigums?
Riherts: "Grūti pateikt. Laukums nebija īpaši līdzens. Šai pusē, kas ir tuvāk tribīnēm, pieļauju, ka ilgāk turējās sniegs un ēnas puse - saule netiek tik daudz klāt. Ar to jārēķinās. Šodien bija deputāti [uzstājās ar uzrunu pirms spēles - aut.] - būtu lieliski, ja viņš stāvētu nevis uz skrejceļa, bet uz zālāja [smaida] un būtu paskatījies un redzētu, ka daudz nevajag ieguldīt. Vēl, iespējams, divi tūkstoši un būtu perfekts laukums. Jaunajam sasaukumam to arī novēlu - rūpēties par futbola laukumu, jo tiešām tā infrastruktūra, kas ir šeit, man ļoti patīk. Gan tribīnes, gan viss komplekss. Domāju, cilvēki ir priecīgi labi pasportot un atrasties labā vidē. To jaunajam sasaukumam novēlu - kā nekā "Spartaks" ir valsts čempions."

Ja būtu tavā varā izvēlēties - labprātāk spēlētu Kauguros uz mākslīgā vai šeit Slokā uz šādas kvalitātes dabīgā?
Riherts: "Domāju, ka mūsu kopējam meistarības līmenim tas netraucētu. Pārejot uz zaļajiem laukumiem, visi saka, ka tur ir cits futbols - es parasti gribu redzēt to citu futbolu [smaida]. Man liekas, ka tāpat spēlē 11 pret 11, trīs tiesā. Specifika ir spēlēt sniegā, lietū, negaisā, saulē, taču tā ir specifika, kas jāņem vērā. Domāju, pasaulē šobrīd ir tik daudz profesionāļu, kuriem nav vērts stāstīt, ka tas ir cits futbols. Vienkārši jāpielāgojas jebkuriem apstākļiem! Ja ir zālāja laukums, protams, ka labāk spēlēt uz zālāja."

Daudz esat runājis par sastāva īsumu - vai dodat īpašus rīkojumus spēlētājiem neriskēt ar asiem izklupieniem, pēc iespējas nepelnīt kartītes, lai noturētu vismaz esošo sastāvu?
Zubs: "[Krata galvu] Ziniet, tas nav iespējams, jo spēlētājam jājūt spiediens nepārtraukti. Tas, kas notiek ap bumbu, ir svarīgākais laukumā. Nekad nelieku spēlētājiem pievērst uzmanību tādām lietām [kādas minētas jautājumā - aut.]. Ja runājam par kartītēm, dažreiz tas ir atkarīgs no tiesneša - kā viņš jūt un uztver spēli. Ir dažāda veida tiesneši - ir tādi, kuriem roka allaž ir kabatā, citi vienkārši ļauj spēlei ritēt. Manuprāt, šodien nebija sevišķi daudz epizožu, lai nopelnītu kartītes. Cīnījāmies, bet nevēlējāmies savus pretiniekus nogalināt. No otras komandas puses bija tas pats. Bija godīga spēle. Labi, ka nenopelnījām kartītes, neguvām savainojumus."

Un tomēr - vai pirmajā puslaikā nebijāt pārāk mierīgi? Nevajadzēja spēlēt agresīvāk?
Zubs: "Nevēlējāmies apzināti slāpēt spēles tempu - mēģinājām visu laiku būt agresīvi. Protams, tai pašā laikā tu nevari būt kā trakais 90 minūšu garumā. Protams, nebiju apmierināts ar šādu uzvedību no spēlētāju puses - pirmajā puslaikā viņi patiešām bija pārāk lēni, pārāk daudz gulēja. Taču tas ir futbols. Vēlējāmies būt agresīvāki. Galu galā laiks bija labs, tā bija pirmā spēle sezonā šai stadionā, bija nedaudz sanākuši līdzjutēji un vēlējāmies parādīt interesantu futbolu, taču... vēl ne [iesmejas]."

Pretiniekiem divreiz, iespējams, bija roka - vismaz tavi spēlētāji par to signalizēja. Redzēji šīs epizodes vai varbūt spēlētāji kaut ko tev pastāstīja?
Riherts: "Tajā pusē, kas man bija tuvāk [Mihadjuks soda laukumā - aut.], bija roka, taču roka atradās dabīgā stāvoklī. Domāju, lēmums bija pareizs. Par otru epizodi [Nerugals ārpus soda laukuma - aut.] - tik tālu neredzēju."

Kāpēc Gauraču nomainījāt otrā puslaika vidū?
Zubs: "Noguris. Šī noguruma dēļ negribēju ar viņu riskēt - piemēram, ar kādu muskuļa traumu. Nekas īpašs, vadījos pēc sajūtām."

Cik treniņus aizvadījāt Slokas stadionā?
Zubs: "Trešdien viens un piektdien viens. Tie bija īsi treniņi - šeit kopumā pavadījām tikai divas stundas. Tas nav pietiekami - pēc trim mēnešiem uz mākslīgā laukuma pārejai nepieciešams daudz lielāks laiks. Man šāda situācija ir kas jauns, taču pāreja ir vajadzīga - jāspēlē stadionā, nevis skolu laukumos. Taču jārēķinās ar to, ka esmu Latvijā. Gadu no gada par to ir jādomā, sevišķi par infrastruktūru - stadioniem, laukumiem."

Ieminējies par tiesnešiem - ar ko tieši netika galā?
Riherts: "Kaut vai epizode otrajā puslaikā - spēle apturējās uz divām minūtēm [pēc ieilgušās pauzes tiesnesis mainīja lēmumu - aut.]. Tādas epizodes drusciņ izsit no līdzsvara. Taču lēmumi bija uz abām pusēm - kā jau teicu, pieredze pretiniekam bija lielāka. Mums četras kartītes, viena par runāšanu, pretiniekam neviena. Cita lieta, ka viens tiesnesis pabrīdina [mutiski], cits nē. Bet nu labi - tās ir viņu darīšanas. Ir treneri, futbolisti, tiesneši - katram jāsaprot savs darbs."

Birkam esi veltījis labus vārdus. Viņš visu laiku ir Virslīgas maču pieteikumā, bet laukumā netiek. Nav bijis reizes, lai spēles gaita ievirzītos tā, lai viņu izlaistu un dotu iespēju?
Riherts: "Viņam ir jākonkurē! Ja Virslīgā tāpat vien sāksi laist ārā... "Mettā"/LU spēlētāji parasti paši izcīna vietu sastāvā. Usmans Abass, domāju, ir viens no labākajiem kreisās malas aizsargiem Virslīgā. Emīlam tā ir laba pieredze konkurēt ar viņu treniņos un redzēt šīs kvalitātes. Kaut gan viņiem ir tikai divu gadu starpība. Emīls visu laiku ir rotācijā, visu laiku spēlē dublieros un viņam jākrāj pieredze. Skaidrs, ka tas tik ātri nenotiek. Mums jau tā tas sastāvs ir diezgan jauns. Ja vēl Emīls būs laukumā... bet kādā spēlē viņš noteikti arī būs. Visdrīzāk."

Vai jums ir izmaiņas treneru štābā? Protokolā ir ierakstīts Tatjefangs.
Zubs: "Jā. Līdz šim strādāju ar Aleksu [Koliņko] un Niko [Kulmanakovu]. Alekss vairāk palīdz darbā ar vārtsargiem, Niko pirmām kārtām ar dublieru komandu. Šai situācijā man nepieciešama papildus palīdzība. Šis puisis [Tatjefangs] centīsies ik pa laikam mums palīdzēt. Protams, pirms tam es būtu vēlējies viņu pārbaudīt, viņu pazīt, taču šis piedāvājums nācis no kluba vadības puses."

Vai viņš jau ir ar komandu?
Zubs: "Ik pa laikam. Taču pazīstu viņu jau kādus trīs vai četrus gadus - satiku viņu Lietuvā. Viņš tur spēlēja, pēc tam kļuva par menedžeri - tagad viņš vēlas pamēģināt sevi trenera arodā."