Blogs: Pasaules čempionāta debija žurnālista acīm

Kā zināms, visu izlašu spēlētāji un personāls čempionāta laikā dzīvo burbulī, pielāgojoties striktiem noteikumiem Covid-19 izplatības nepieļaušanai. Svarīgi piesardzības pasākumi jāievēro arī medijiem. Jāveic Covid-19 tests, un 12 stundu laikā saņemts negatīvs rezultāts ir derīgs turpmākām trīs dienām – pēc šī perioda tests jāatkārto. Katru dienu, ierodoties čempionāta norises vietā “Arēna Rīga” vai Olimpiskajā sporta centrā, jānoskenē akreditācijas kartiņas aizmugurē esošais QR kods, kas aizved uz īsu aptauju, mēģinot noskaidrot īpašnieka pašsajūtu – vai nav sajusts neviens no Covid-19 simptomiem. Mediju centra telpās atrodas arī bezkontakta analīžu nodošanas un saņemšanas iekārta.

Pasaules čempionāta laikā par mediju un akreditāciju centru pārtapis Olimpiskā sporta centra basketbola laukums. Tā platībā žurnālistu un fotogrāfu vajadzībām izvietoti ap 130 krēslu un vienvietīgu galdiņu ar kontaktligzdu ierīču lādēšanai, kā arī organizatoru sarūpēto oficiālo PČ programmiņu, pierakstu blociņu un pildspalvu.

Visi foto rakstā - no autora personīgā arhīva.

Mana pirmā spēle 2021. gada pasaules čempionātā – Krievijas Olimpiskās komitejas izlases cīņa ar Čehijas hokejistiem. Ik pa reizei dzirdu, kā uz spēles epizodēm noreaģē aiz muguras sēdošā čehu žurnālistu brigāde – kāds prieka izsauciens par gūtajiem vārtiem, nopūtas un sašutums par ielaistajiem vai neizmantotām iespējām. Spēle izvēršas rezultatīva un aizraujoša – vārtus gūst krievi, tad atbildes gājienu dod čehi. Šāda secība atkārtojas trīsreiz, bet pēdējo vārdu saka Mihails Grigorenko, 19 sekundes līdz mača beigām izraujot uzvaru savai komandai.

Pēc šī mača pie uzkodu galdiņa satieku vienu no saviem kolēģiem – izcilo Latvijas hokeja žurnālistu Jāni Matuli. Sasveicināmies un pārmijam pāris vārdus. Kad biju mazāks, šādu epizodi varēju tikai iztēloties, tāpēc jau tā vien man ir īpaša. Jānis saka, ka atmosfēras ziņā šogad “nav tas”, bet – ko tad var darīt. Saku, ka manā rēķinā ir tikpat daudz pasaules čempionātu, cik Renāram Krastenbergam. Jāņa novēlējums man uz atvadām: “Turies!”

Vakariņas mediju centra ēdnīcā man izmaksā sešus eiro un 20 centus. Iestiprinos, un tad jau laiks galvenajam notikumam – pirmajai Latvijas valstsvienības spēlei, mērojoties spēkiem ar Kanādu. Salīdzinot sastāvus uz papīra, šķiet – ja nu ir kāds gads, kad latviešiem varētu būt spēkam pirmo reizi pasaules čempionātu vēsturē pieveikt vareno Kanādu, tad tas būtu šis. Kļavu lapu zemes pārstāvji Rīgā ieradušies bez spilgtām zvaigznēm sastāvā, turklāt bez pārbaudes spēlēm bagāžā.

Pie mediju tribīņu sektora pirmajā trešdaļā tuvāk atrodas Matīsa Kivlenieka sargātie vārti. Brīžiem ir labi dzirdams, ko hokejisti runā uz ledus. “Mierīgi, mierīgi,” Uvim Balinskim uzbrukuma sākumā saka Latvijas izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš. Vairāk bīstamu uzbrukumu uz mājinieku vārtiem, bet vienīgos vārtus gūst Latvija. Perioda laiks iztek, no soliņa dzirdamas Arta Ābola norādes “piecpadsmit...piecas!”, un Ronalds Ķēniņš izmanto gandrīz visas, piespēlējot Mikam Indrašim, kurš atklāj mača rezultātu – spēlējot bez fanu klātbūtnes, ceru, ka hokejisti izdzirdēja aplausus un priecīgus “Jāā!” no mediju tribīnes.

Mediju sēdvietas "Arēna Rīga" tribīnēs.

Labi dzirdama un redzama ir arī reakcija uz notikumiem laukumā Latvijas izlases rezervistu soliņa izpildījumā – pret apmali padauzītas nūjas un uzmundrinošie “labi, labi!” pēc Balinska bloķētā metiena skaitliskajā mazākumā vai pēc kāda no Kivlenieka atvairījumiem. Savus pirmos vārtus pasaules čempionātos gūst izlases PČ otrgadnieks Oskars Batņa. Kanādieši cenšas viens otru uzkurināt, un diezgan bieži ir dzirdams “let`s go, boys!”, taču viesiem pēc divām trešdaļām rezultāts nelabvēlīgs.

Trešajā trešdaļā pieaug Kanādas spiediens, veidojot vienu momentu pēc otra. Visas spēles gaitā kā uz adatām ir 22 gadus vecais Maksīms Komtuā, kurš pa reizei pabakstās gan ar Andri Džeriņu, gan Jāni Jaku. Bijušā Kanādas U20 izlases kapteiņa nervi vairs netur, un trešā perioda ietvaros uzbrucējs divreiz pārkāpj noteikumus - pēc otrā noraidījuma, kas dod latviešiem vajadzīgu atelpu pēc lielas pretinieku ofensīvas, Komtuā pa ceļam uz soliņu atvēzējas un dusmās iezveļ ar nūju pa aizsargstiklu.

Laiks strauji tuvojas beigām, un viesi ķeras pie pēdējā salmiņa, mainot vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju. Mediju tribīnei noelsties liek Kaspars Daugaviņš, kura metiens tukšajos pretinieku vārtos atduras pret vārtu stabu. Latvijas izlase turpina aizsargāties, seko vairāki pārmetieni, un pēc viena no tiem ļoti sašutis ir Rihards Marenis. “Ko, b**?” noskan pa visu arēnu, bet Vācijas un Šveices tiesnešu brigāde šo repliku atstāj bez lielas ievērības. Vēl kāds iemetiens pie mūsu vārtiem, un spēle ir galā – Latvija pieveikusi Kanādu!

Aptuveni 10-15 minūtes pēc mača beigām sākas pēcspēles preses konference. Šogad žurnālistiem izpaliek iespēja apmeklēt tās klātienē vai iztaujāt spēlētājus uzreiz pēc mača beigām mediju mikszonā, un visas preses konferences gan pēc treniņiem, gan spēlēm, risinās ar Zoom starpniecību. Labā noskaņojumā uz žurnālistu jautājumiem atbild Ronalds Ķēniņš un Ralfs Freibergs, kurš izceļ sava komandas biedra iespēto: “Ja Ronis tā turpinās, viņš būs turnīra uzbrucējs. Diemžēl jau noslēdzis piecu gadu līgumu, bet viss var mainīties.” Pēcāk ierodas arī izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs.

Ekrānšāviņš no preses konferences tiešraides.

Kanādiešu speciālists, kurš nepiedalījās nevienā preses konferencē pēc pārbaudes spēlēm ar Šveici un žurnālistu vidū līdz ar to ir īpaši gaidīts, velta atzinīgus vārdus sauso spēli aizvadījušajam Matīsam Kivleniekam: “Par viņu bija lieliskas atsauksmes no AHL un Kolumbusas “Blue Jackets”. Zinājām, ka viņš būs gatavs. Mums ir trīs lieliski vārtsargi, bet tikai vieni vārti, kas jāsargā.” Smaidu Hārtlija sejā izsauc kazahu žurnālista jautājums – vai domājat, ka arī Kazahstāna uzvarēs Kanādu? “Ziniet, ja man būtu kristāla bumba, es to varētu izzīlēt. Tāpat kā pateikt, vai Latvijas izlase iekļūs pusfinālā,” atteic Bobs.

Pulkstenis ir jau 23:34 – “Arēna Rīga” tiek slēgta pēc pusstundas, un ātri cenšos preses konferencē dzirdēto atreferēt. Neilgi pirms pusnakts apsardzes darbiniece pienāk un vaicā – cik jūs vēl ilgi? Atbildu, ka vēl tikai piecas minūtes. Salieku pēdējos punktus uz “i”, un darbu esmu pabeidzis.

Arēnas mediju centrs jau tukšs.

Sportacentrs.com žurnālisti arēnu atstāj pēdējie, brīdi pirms manis “Hokeja pēcgaršas” atskatu uz spēli noslēdzot kolēģim Almantam Poikānam. Čempionāts sācies uz augstas nots, un debija izdevusies!