Janičenoks par aizvadīto sezonu, tiesnešiem, spēļu tiešraidēm un nākotni

Apvienotās Latvijas - Igaunijas 2022./2023. gada sezona noslēdzās ar debitantes ''Prometey'' triumfu. Līdz šim turnīrā neviena komanda nav uzvarējusi divas sezonas pēc kārtas - par čempionēm kļuvušas ''Ventspils'', ''Kalev''/''Cramo'', ''VEF Rīga'' un jau pieminētā ukraiņu komanda. ''Prometey'' plāno Latvijā bāzēties arī nākamgad, bet vairāk par sezonu kopumā un plāniem uz nākamo stāsta Latvijas Basketbola līgu direktors Kristaps Janičenoks.

- Pagājusi 2022./2023. gada apvienotās Latvijas – Igaunijas basketbola līgas sezona. Ja lūgtu tevi novērtēt to skalā no viens līdz desmit, kādu atzīmi liktu?
- Ir diezgan grūti salīdzināt, jo manā līdzšinējā pieredzē šī kļuva par pirmo sezonu, kurā nebija jāsaskaras ar Covid-19 pandēmiju. Līdz ar to tā pagāja bez lieliem satricinājumiem. Būšu paškritisks, tāpēc varu likt septiņi ar pusi.

- Turpinot iesākto tēmu – ar ko tu biji gandarīts, bet ar ko ne sevišķi apmierināts?
- Manuprāt, spēles bija pietiekami interesantas un kvalitatīvas. Lai arī brīžiem atsevišķos jautājumos domas atšķīrās, komunikācija ar klubiem bija samērā laba. ‘’Prometey’’ ienākšana līgā piešķīra turnīram zināmu kvalitātes zīmi. Man ačgārna šķiet situācija, ka mūsu produkts ne līdz galam interesē televīzijai. Ar to domāju, ka mums jānosedz visas ar translācijas nodrošināšanu saistītās izmaksas. Brīžiem šķiet, ka cilvēki ne līdz galam saprot vai novērtē, ka katra spēle izmaksā konkrētu summu, kas nav nemaz tik maza. Tiesnešu jautājums vienmēr būs aktuāls, taču vēlos uzsvērt, ka Latvijā nav sliktu tiesnešu. Jā, ir kļūdas, taču nezinu nevienu soģi, kurš nebūtu kļūdījies. Arī Oļegs Latiševs kļūdās.

- Minēji translāciju jautājumu, par kuru spriežam ne pirmo sezonu. Kas ir tas virziens, kurā līga vēlas doties? Šeit jāmin, ka, ja Latvijā līdzjutēji spēles varēja vērot bezmaksas, tad Igaunijā par to nācās maksāt.
- Šobrīd ir divi ceļi, kuru virzienā mēs varētu doties. Viens no tiem ir aplikācijas virziens, kurā par katru spēli līdzjutējam būtu jāmaksā noteikta summa. Tas ļautu mums atpelnīt zināmu daļu no translāciju nodrošināšanas izmaksām. Otrs variants ir noslēgt sadarbības līgumu ar kādu no televīzijām. Iesāktās sarunas daudz komentēt nevaru, taču skaidrību vēlēšos gūt pēc iespējas drīzāk.

- Atgriežoties pie notikumiem ap līgu aizgājušajā sezonā, šoreiz ‘’Final Four’’ tika organizēts Igaunijā, taču gan no žurnālistiem, gan vienīgās Latvijas komandas varēja dzirdēt kritiskas atsauksmes. Kāpēc, tavuprāt, šoreiz turnīrs tika noorganizēts salīdzinoši vāji?
- Piekrītu, ka ‘’Final Four’’ varēja organizēt labāk. Rīgā mēs rīkojām paši, taču jau toreiz vienojāmies, ka šosezon pie finālspēļu organizēšanas nepiedalīsimies. Mēs atbraucām, apskatījāmies un aizbraucām. Mani nepatīkami pārsteidza zemais spēļu apmeklējums. Var teikt, ka iekrita garās brīvdienas un pirmās siltās dienas, taču tāpat bija nepieciešams piestrādāt pie līdzjutēju piesaistes – piemēram, aicināt sporta skolas. Pirms gada ‘’Final Four’’ laikā vēl bija aktīva Covid-19 pandēmija, cilvēki bija piesardzīgāki, taču ar visu to skatītāju tribīnēs bija vairāk.

- Vai savstarpēji esat pārrunājuši šo ‘’Final Four’’ un no savas puses teikuši, ka, piedodiet, bet šoreiz tas nebija labi organizēts turnīrs?
- Atsevišķas sarunas jau bija pirms ‘’Final Four’’, piemēram, par budžeta pozīcijām, kur mūsu domas nedaudz atšķīrās. Ņemot vērā, ka organizēšanā neiesaistījāmies, nezinājām, kā būs. Bijām informēti par izdevumu pozīcijām, bet kādā līmenī viss tiks īstenots, mums informācijas nebija.

- Iespējams, nepieciešams strādāt kopā arī ‘’Final Four’’ noorganizēšanā.
- Manuprāt, to būtu grūti īstenot attāluma, valodas barjeras un kontaktu vietējā sabiedrībā dēļ. Nez vai es varētu tā vienkārši aizbraukt uz Igauniju un ļoti īsā laikā noorganizēt turnīru tādā pašā līmenī kā Latvijā.

- Pirms šīs sezonas turnīru pastiprināja divas komandas – ‘’Prometey’’ un ‘’Keila’’. Vai īpaši otrās komandas iesaistīšanās palielināja turnīra vidējo līmeni?
- Zinot mazo spēlētāju skaitu Igaunijā, nez vai kvalitātes līmenis auga, jo ‘’Keila’’ atsevišķus spēlētājus tomēr pārvilināja no citām komandām. Komandu skaits un spēļu skaits palielinājās, un tas bija pats nozīmīgākais. ‘’Prometey’’ piesaistē redzu tikai un vienīgi ieguvumus. Turnīrā parādījās vēl viena ļoti spēcīga komanda. Citas, spēlējot pret viņiem, varēja labāk saprast savus trūkumus. Viņu pievienošanās pastiprināja interesi par līgu – klāt nāca auditorija no Ukrainas, kā arī Eirokausa komandas, kuras skautoja ‘’Prometey’’ mačus vietējā līgā. Tā kļuva kā papildus skatuve – vispirms no Ukrainas, pēc tam no pārējās Eiropas.

- Minēji, ka ‘’Prometey’’ ienākšanā redzi tikai ieguvumus. Vai tā domā arī apvienotās līgas klubi Latvijā un Igaunijā?-
- Epopejas laikā ar viņu potenciālo pārcelšanos uz Poliju, izvirzīju sev uzdevumu piezvanīt un pajautāt katram Latvijas klubam, vai viņus apmierina ‘’Prometey’’ dalība turnīrā. To atbilde bija apstiprinoša. Tāda pati noskaņa bija igauņu komandās.

- Esmu gan dzirdējis, ka starp jums un igauņu kolēģiem bijušas diskusijas saistībā ar kādu nolikuma punktu.
- Jā, to nevaru noliegt. Mēs mainījām vienu nolikuma punktu, kā rezultātā ar nākamo sezonu viens latvietis un igaunis ‘’Prometey’’ komandā neskaitīsies kā leģionārs. Tieši par šo punktu mums bija diskusijas ar igauņiem, un pārrunu ceļā panācām vienošanos. No mūsu perspektīvas šī bija loģiska iniciatīva, jo mēs vēlamies, lai klubā spēlētu kāds latvietis. Manuprāt, tas būtu labi arī pašam klubam no mārketinga viedokļa. Ja ‘’Prometey’’ spēlēs kāds vietējais basketbolists, tad latviešu fanu vidū par tā sekmēm interese būs lielāka. Es arī domāju, ka latviešu basketbolists spētu ''Prometey'' dot pienesumu, un zinu, ka sezonas laikā viņi izrādīja interesi par Kristeru Zoriku.

- Neņemot vērā ‘’Prometey’’, pēdējos gados līgu paplašinājušas komandas no Igaunijas, bet šajā pavasarī dzirdama rosība Latvijas klubu skaita veicināšanā. Cik daudz vari komentēt esošo situāciju, un vai tev izdosies piepildīt pirmo mērķi komandu skaita palielināšanā?
- Neparakstos, ka tas, ko teikšu, tik tiešām arī notiks. Nevaru noliegt, ka noris komunikācija ar divām komandām, kuras gribētu pievienoties augstākajai līgai. Viena no tām ir tikusi mazliet tālāk, bet abu iniciatīvu koncepcija un mērķis ir aptuveni līdzīgs, tikai atšķiras personālijas. Pamanīju rakstu par ‘’Rīgas Zeļļiem’’ un, jā, tur nav ko slēpt. Pirms kāda laika mani uzrunāja Edgars Buļs, un esam šo tēmu vairākas reizes pārrunājuši. Lai arī šonedēļ uzzināšu detalizētāk, cik tālu šī iniciatīva ir pavirzījusies, izskatās, ka šāda komanda tik tiešām varētu izveidoties. Otra būtu ‘’Kandava’’/’’Turība’’ ar, iespējams, vēl kādu trešo partneri. Arī tur norit darbs pie komandas aprisēm un, manuprāt, abas spētu dot pienesumu Latvijas basketbolam.

- Cik daudz vari komentēt šīs pieminētās koncepcijas? Kandavas sakarā dzirdēts par potenciālo saistību ar 3x3 basketbolu.
- Par ‘’Rīgas Zeļļiem’’ ko komentēt, kamēr pati komanda nav sniegusi plašāku informāciju, no manas puses būtu neētiski un nepareizi. Attiecībā par Kandavu – tur ir akadēmiskā puse no ‘’Turības’’, jaunieši, kaut kādā mērā arī 3x3 un jau klasiskajā basketbolā zināmi spēlētāji. No tām aprisēm, kas jau izveidojušās, viņu sastāvs izskatās pietiekami jaudīgs un interesants.

- Vai no esošajām sešām komandām nav dzirdēti kādi brīdinājuma zvani saistībā par nākamo sezonu?
- No tā, ko esmu dzirdējis, neviens nav teicis nē. Ja, piemēram, runājam par ‘’Valmieru’’ un ‘’Latvijas Universitāti’’, kuras sezonu jau noslēgušas, tad abas plāno spēlēt arī nākamgad. Valmierā vairāk iesaistījušies Dāvis un Dairis Bertāni un, lai arī šī sezona viņiem nebija tā labākā, pilsētā uz vietas darbs notiek labā līmenī. LU ir LU – viņi turpinās savu lielisko projektu, kurš tik tiešām ir veiksmīgs.

- Ja īstenojas astoņu komandu skaits, tad neapgūta paliek Latgale. Vai arī šeit ir redzama kustība, kas var īstenoties ar kāda jauna kluba tapšanu?
- Ļoti labs jautājums! Jā, esam runājuši ar Daugavpils pārstāvjiem, kuri ir izrādījuši interesi par komandas izveidi. Zinām, ka, sākot ar šo sezonu, tur strādā Guntis Endzels. Viņš ir ar ambīcijām un attiecīgi tādas ir arī Daugavpils pārstāvjiem. Nopratu, ka pilsētā ir parādījušies entuziastiski basketbola fani, kuri vēlas šo basketbola sēklu iestādīt un, iespējams, arī izaudzēt. Nesaku, ka viņi uzreiz piedalītos augstākajā līgā, taču ceļu uz to varētu sākt no Nacionālās līgas.

- Citā īsā intervijā teici, ka jaunas komandas līgā apstiprina tās valde. Ja, piemēram, pievienotos šīs divas komandas, vai tas nozīmētu, ka nākamajā sezonā piedalītos 18 klubi?
- Vēl ir pāragri spriest par komandu skaitu nākamajā sezonā. Ir dzirdētas bažas par Rakveres ‘’Tarvas’’ potenciālo dalību, jo klubā varētu notikt vadības maiņa. Maija vidū ir gaidāma tikšanās ar Igaunijas kolēģiem, un tajā tiks pārrunāti visi aktuālie jautājumi, tostarp komandu skaits.

- Bez komandu skaita, kuri vēl ir aktuālie pārrunājamie jautājumi ar igauņu kolēģiem?
- Bumbas esam uzlabojuši, un tas laikam ir vienīgais sakarīgais, ko esam izdarījuši (smejas). Sāpīgs būs tiesnešu jautājums. Ļoti gribētu, lai visas līgas spēles labā kvalitātē būtu vērojamas vienā platformā. Kopīgs televīzijas projekts būtu viena no prioritātēm. Rezultātā tas ļautu arī šeit, Latvijā, brīvi skatīties notiekošos mačus Igaunijā.

- Ieminējies par tiesnešiem. Kādus uzlabojumus tu redzētu šajā tik tiešām sāpīgajā tematā?
- Šo trīs sezonu laikā konstanti esmu dzirdējis, ka katras valsts tiesnešiem atšķiras tehnika un izpratne par basketbolu. Jā, katrai valstij var būt savas nianses, taču FIBA noteikumi visiem ir vienādi. Domāju, ka par labu nāktu pirmssezonas seminārs abu valstu tiesnešiem kopā ar komandām. Noderētu arī pārbaudes turnīrs starp līgas klubiem, kurā tiesneši varētu izmēģināt jaunos FIBA noteikumus praksē.

- Šķiet, ka tik daudz publisku pretenziju pret tiesnešu darbu kā šajā sezonā nebiju lasījis.
- Ja es dalītos ar visiem ierakstiem, kuros esmu ietagots, tad pilnībā nosegtu savu ikdienu ar tiesnešu jautājumu. Manuprāt, ir nedaudz jānomierinās tiesnešu sakarā attiecībā uz notiekošo zemākajās līgās. Gan Nacionālā, gan Reģionālā līga principā ir amatieru sports, bet spēles dalībnieki no tiesnešiem sagaida citu līmeni. Par piemēru minēšu vienu Reģionālās līgas ‘’play off’’ spēli, kuru apmeklēju. Pilnīgi saprotu, ja skatītāji ir neapmierināti, taču veids, kā uzvedās spēles dalībnieki, gan raisīja pārdomas. Katram spēlētājam bija komentārs par tiesnešu darbu, bet komandu treneris bija koncentrējies tikai un vienīgi uz soģiem. Mēs Covid-19 laikā zaudējām aptuveni 15 tiesnešus – daži pameta Latviju, bet citi beidza tiesāt. Tiem, kuri tiesā zemāko līgu mačus, tas nav pamatdarbs. Saņemot šo nenormālo kritiku, man ir bail, ka nonāksim pie situācijas, kurā mums nebūs tiesnešu. Jā, tiesnešiem ir vairāk jāpielāgojas katrai spēlei un situācijai, vairāk jākomunicē ar spēles dalībniekiem, taču es viņus šobrīd aizstāvu racionālu iemeslu dēļ – mums viņu nav tik daudz.

- LBL ceturtdaļfināla sērijā pēc ilgāka laika kādu vietējās līgas spēli tiesāja Oļegs Latiševs. Vari paskaidrot, kāpēc viņa pieejamībā bija tik liels pārtraukums?
- Pirms pāris dienām ar viņu tikos un uzdevu šo jautājumu. Saņēmu pretjautājumu – vai zini, cik daudz vispār esmu mājās? Viņam ir ļoti daudz nozīmētu starptautisko spēļu ar daudz pārlidojumiem. Ja neesi bijis piecas dienas mājās un ir arī ģimene, ar kuru jāpavada laiks, tad mums tas ir jāsaprot. Līdz sezonas beigām viņš tiesās vietējā līgā, kad radīsies tāda iespēja.

- Izslēgšanas spēļu un ‘’Final Four’’ laikā varēja novērot praksi, ka spēles tiesāja vai nu divi latvieši un viens igaunis, vai divi igauņi un viens latvietis. Ar kādu domu tika ieviests šis jauninājums?
- Lai nebūtu tik lielas atšķirības tiesāšanā starp vienu un otru pusi. Vieni saka, ka pietiesā latvieši, bet citi – to dara igauņi. Kopumā par šo jauninājumu negatīvas atsauksmes nedzirdēju.

- Vai ko tamlīdzīgu var īstenot arī regulārās sezonas laikā?
- Tas būtu dārgs prieks. Šeit runājam par ceļa un apmešanās izdevumu segšanu.

- Kad runājām pirms gada, paudi neapmierinātību ar dalības maksu samaksas disciplīnu no klubu puses. Vai šajā laikā ir kas uzlabojies?
- Nedaudz, jā. Būtu apmierināts, ja varētu teikt, ka viss ir kārtībā, taču tā nav. Ir gan krietni labāk. Astes vēl ir, taču tām ir izskaidrojums un norit loģiska, saprotama komunikācija.

- Iepriekš paustais par memoranda parakstīšanu tika arī ieviests dzīvē?
- Jā, tāda vienošanās ar komandām tika noslēgta. Memorandā ir atrunāti punkti, kurus varu ieviest, ja komandas neizpilda konkrētus noteikumus. Pāris reizes biju ļoti tuvu, lai pieņemtu nepopulārus lēmumus.

- Biji tuvu, lai kādu izslēgtu no turnīra?
- Tik drastiski nē. Vairāk skatījāmies uz citām sankcijām, kā, piemēram, spēlētāju pieteikšanas liegumu.

- Kaut vai pasapņojot – ar ko tu būtu apmierināts nākamajā sezonā?
- Gribētu, lai visas spēles, kuras notiek arī Igaunijā, var redzēt Latvijā bez ‘’Delfi.ee’’ abonēšanas maksas. Gribētu pilnākas zāles. Kā tās panākt? Ir jāstrādā ar skatītāju. Es to darītu ar bērniem, ietu uz skolām. Ja atnāktu kaut daži, tie jau būtu vairāk skatītāji. Var iet uz sporta skolām, novadīt treniņus. Ir citi triki, ko šobrīd mēģina darīt ‘’Prometey’’. Man šķiet, ka, piemēram, ‘’Valmiera’’ strādā labi sociālajos tīklos – veiksmīgi atrāda spēles, ir konkursi, bildes pēc spēlēm. Manuprāt, spēļu līmenis līgā nav slikts.

- Tiešraides un skatītājs tribīnēs?
- Zini kā, basketbols ir tik vienkārša spēle, ka neko citu jau arī baigi nevajag. Vajag skatītāju tribīnēs. Un viss.